Meteņi, tas ir brīdis, kad īsās ziemas dienas paliek garākas un laiks sāk griezties uz pavasara pusi. To sauc arī par Meteņdienu, Miesmeti, Pīrāgienu, Vastlāvi, Aizgavēni, Kuļu vakaru, Budēļu vakaru, Buduļdienu, arī par Kurmja vakaru. Kaut arī ziema vēl neatkāpjas, gaisā jaušams pavasaris. Saskaņā ar latviskās sadzīves tradīcijām Meteņi svinami 6.februārī. Šajā reizē esam apkopojuši informāciju par Meteņu tradīcijām, ēdieniem un svētku norisi. Pielikumā foto mrkļi no aizvadītā gada Meteņu svinībām skolā.
Meteņos ļaudis iet ciemos un ciemojas vairākas dienas no vietas: iesāk Meteņa vakarā un kādreiz mājās brauc tikai trešā dienā – Pelnu dienā. Parasti ciemos braukšana jau iepriekš sarunāta, bet Meteņos viesi ierodas arī bez aicināšanas, sagaidot labu uzņemšanu.
Meteņu dienai ir jautrs raksturs. Meteni visi gaida ar prieku. Izbeidzas garo, tumšo ziemas vakaru nodarbības, cilvēku domas pārslēdzas uz pavasara darbiem. Dienas kļuvušas gaišākas un saulainākas.
Jo sevišķi priecīgi par Meteņa atnākšanu ir bērni, un tas izpaužas viņu nodarbībās, vizinoties ar ragaviņām. Braucot no kalna, skaļi sauca vēlējumus un lielījās, kuram būs garāki lini. Noteikti bija jāveļ arī sniega bumbas un kamoli, lai visi darbi nākamajā gadā apaļi, raiti un gludi sokas. Ticējumi vēsta – jo tālāk no kalna nobrauks, jo garāki lini augs un pašam būs spēks un veselība. Pašā Meteņa vakarā vizināšanās izdarībā piedalās visi sētas ļaudis.Meteņu vakara norisēs iekļaujas arī budēļu saņemšana un budēļos iešana uz citām sētām. Meteņi ir pēdējā budēļos ejamā reize, jo budēļi pieder ziemas nodarbībām. Maskošanās mērķis bija atjaunoties un iegūt jaunu spēku, tāpēc gājieni bija skaļi un jautri, budēļi lēkāja, trokšņoja, dziedāja un dancoja. Pēc Meteņiem sākas pavasaris un tad budēļos vairs neiet. Maskas ir tās pašas tradicionālās – čigāns, dzērve, lācis, āzis, nabags, žīds, sievietes pārģērbjas par vīriešiem un vīrieši par sievietēm.
Vēl kāda īpaša Meteņu izdarība – bērnus met pāri sētai sniega kupenās, lai ganos negulētu.
Kad redzēja Meteni nākam, tad saimniece kūra uguni. Sieviete simbolizē auglību un zemes spēka tiešu manifestāciju. Lielākā daļa svētku paredz uguns klātbūtni un līdzdarbošanos dažādu rituālu veidos.
Meteņu ēdiens ir zīdenis jeb grūdenis, ko gatavo no žāvētas cūkas galvas puses, savārot ar grūbām un kartupeļiem. Saimnieces cepa īpašu Meteņu maizi – tīteni. No rupju kviešu vai miežu mīklas veidoja plāceni, kuru apsmērēja ar grūstām kaņepēm, taukiem un saritināja. Galdu apklāja ar baltu galdautu un rotāja ar zaļām mētrām vai sūnām, lai viss zaļais un dzīvais ienāktu mājās. Svinībām kāva cūku, gatavoja cūkas smeceri, kājas, ausis, cepa miežu un kaņpju plāceņus, pīrāgus, vārīja zirņus un pupas.Meteņos tiek aizdzīts ziemas miegs, dabā mostas jauns pavasaris, bet cilvēka iekšējā pasaulē notiek pāreja no ziemas miera uz kustību, darbību un jaunu sākumu.
Nereti Meteņus uzskata par bērnu svētkiem, tāpēc runā, ka pati Laima vai Metenis šajā dienā metot dāvanas mazajiem rokās. Izplatīta ir konfekšu bēršana bērnu pulciņā, lai tie priecīgi lasa. Ja bērni priecīgi šajā dienā, tad izdosies arī viss gads līdz nākamajiem Meteņiem, jo arī šis topošais gads ir tādā kā bērna vecumā.
#Brīvāskola #meteni
Foto 2021. gada arhvs.
www.radio1.lv, www.lsm.lv www.visisvetki.lv www.svetvietas.lv