Pašvērtējums

 Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolas pašvērtējuma ziņojums

2018.gada 30.augustā

  1. Tautskolas 99 Baltie zirgi vispārīgs raksturojums

Tautskolas pirmssākumi ir 1993.gadā, kad Drustos tā sāka pieaugušo neformālo izglītošanu, organizējot kursus svešvalodā, datorikā, projektu rakstīšanā, uzņēmējdarbības attīstīšanā, kulinārijas mākslā, jogā, skārdniecībā, aušanā, utt. Un kopš 1994.gada sāka darbu ar bērniem. 1995.gada rudenī Tautskolā tik uzņemti pirmie skolēni sākumskolā. Biedrība Tautskola “99 Baltie zirgi” tika dibināta 1996.gada 9.septembrī un šobrīd biedrībai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Tautskola izveidoja pamatskolu “Tautskola 99 Baltie zirgi”, kas piedāvā alternatīvu variantu valsts pamatizglītības standarta apgūšanai uz humānās pedagoģijas un tautas pedagoģijas bāzes, izmantojot kopveseulma pieeju un individuālās apmācību metodes. Skola jau kopš pirmās dienas realizē bērncentrētu izglītību, kas nozīmē, ka mācību procesā galvenais ir bērns, viņa individualitāte, talatu attīstīšana un iemācīt mācīties pašam.

Skolas pamatprincipi:

    • skolas ārpusstundu darbu plānot integrēti ar mācību stundām, tādējādi veicinot izglītojamā pašattīstību;
    • ikdienas ritmā iekļaut personības izaugsmes nodarbības, piemēram, domāšanas stundas, rīta apli, klusuma stndas u.tml.;
    • sniegt iespēju izglītojamiem apgūt zināšanas tautas etniskā kultūras mantojuma izmantošanā, kā arī attīstīt prasmes daiļamatniecībā;
    • organizējot mācību procesu dažāda vecuma saimēs, attīstīt izglītojamajos prasmi būt “skolotāja palīgiem” (bērni māca bērnus);
    • plānojot mācību procesu, veidot izglītojamajos prasmi būt patstāvīgiem un atbildīgiem mācību vielas apgūšanā (mācīt mācīties);
    • ikdienas procesā skolā veidot izglītojamajos izpratni par brīvības un atbildības principu (brīvība nav bezatbildība, bet gan vēl lielāka indivīda atbildība);
    •  Ģimenes aktīva līdzdalība skolas dzīvē.

Pamatskolai ir trīs struktūrvienības – Drustos (pamatizglītības programma un pirmsskolas izglītības programma), Ikšķilē (pamatizglītības humanitārā un sociālā virziena programma un pirmsskolas programma) un Tukumā (pirmsskolas programma).

Pamatskolas juridiskā adrese un teritoriālās struktūrvienības – izglītības programmu īstenošanas vietas:

  • Pamatskolas juridiskā adrese: Skolas iela 2, Drustu pagasts, Raunas novads, LV-4132 (turpmāk tekstā – Drustu tautskola). Drustu tautskola atrodas Drustu pagastā Skolas ielā 2 bijušajā pagasta bērnudārza ēkā. 2009.gada 1.oktobrī biedrība „Tautskola 99 Baltie zirgi” noslēdza nomas līgumu ar Raunas novada domi par Drustu pagasta padomei piederošas ēkas nomu uz 24 gadiem.
  • No 01.09.2010. teritoriālā struktūrvienība „Ikšķiles Brīvā skola”, Rīgas iela 175, Ikšķile, Ikšķiles novads, LV-5052. Skola atrodas vēsturiskās Elkšņu skolas telpās (turpmāk tekstā – Ikšķiles Brīvā skola).
  • No 31.08.2014. pamatskolas teritoriālā struktūrvienība „Tukuma Tautskola”, Pils ielā 12, Tukums, LV-3101 (turpmāk tekstā – Tukuma tautskola).

Īstenojamās izglītības programmas, skolēnu un audzēkņu skaits uz 01.09.2018.

  • Pirmsskolas izglītības programma (izglītības programmas kods 01011111), licence 11.03.2014. Nr.V-7070, 67 audzēkņi.
  • Pamatizglītības programma (izglītības programmas kods 21011111), licence 16.09.2015., Nr.V-8311, 11skolēni.
  • Humanitārā un sociālā virziena programmas (izglītības programmas kods 21012111), licence 01.03.2017. Nr. V-8995, 48 audzēkņi.

Skolotāji

Tautskolā strādā 32 pirmsskolas, sākumskolas vai vispārējās pamatizglītības skolotājs 9 skolotāji Drustu tautskolā , 18 skolotāji Ikšķiles Brīvajā skolā un 5 skolotāji Tukuma tautskolā. Vairākiem skolotājiem ir maģistra grāds, vairāki mācās augstskolā pedagoģijas bakalaura programmā.

Pedagogu tālākizglītība tiek plānota, tiek veikts izvērtējums. Visi pedagogi ievērojuši prasību ne retāk kā reizi trijos gados apmeklēt kvalifikācijas celšanas kursus, bet daudzi šo iespēju izmanto biežāk. Tautskola organizē pašizaugsmes kursus pedagogiem.

Pedagogi strādā profesionāli, radoši, viņiem ir liela darba pieredze. Pedagogi regulāri papildina savas zināšanas un prasmes kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, semināros, dalās pieredzē semināros un konferencēs, piedalās pieredzes apmaiņas braucienos un starptautiskos projekto, un viena no Tautskolas pamatprasībām pedagogiem ir nepārtraukta skolotāja pašizglītošanās.

Pamatskolas īpašie piedāvājumi

Pamatskola piedāvā valsts pamatizglītības standarta apgūšanu holistiskās pedagoģijas un tautas pedagoģijas vidē, izmantojot holistiskai pedagoģijai raksturīgo kopveseluma pieeju: skolēna fizisko, intelektuālo un garīgo spēju vienlaicīgu attīstību; dažāda vecuma bērnu integrēšanu saimēs un individuālās apmācību metodēs; iziešanu dabā – āra nodarbībās; regulārās “klusēšanas” un “domāšanas” stundās; brīvībā.

Tautas pedagoģijas videi būtisks ir darbs. Darbs ļauj skolēnam iepazīt sevi, savas spējas, dotumus, attīsta darba prasmes, iemaņas un darbam nepieciešamās raksturīpašības, ļauj atklāties un nostiprināties radošumam kā arī tikumiskām īpašībām. Drustu pamatskolā šim nolūkam iekārtotas trīs amatniecības darbnīcas – rotkalšanas, kokapstrādes, podniecības un aušanas. Darbs, darbnīcās, kā arī aktīva darbošanās dabas vidē, veicina bērnu attīstību kopveselumā, veido pozitīvu sociālo attiecību gaisotni, kurai raksturīga draudzība, izpalīdzība, sadarbība.

Tautskola nomā zemi Gaujas upes baseina augštecē 7.44ha platībā. Egles kalnā un Piltiņkalnā skolēniem ir iespēja iepazīt dabu, sevi, praktiski darboties, kā arī piedalīties tautas gadskārtas tradīciju kopšanā. Abās vietās āra nodarbību atbalstam, uzbūvētas divas nojumes. Piltiņkalns ir tautas tradīciju norises vieta, kas tiek kopta ar visu tautskolas darbinieku, vecāku, skolnieku un citu interesentu aktīvu līdzdalību (tautskoliešu). Piltiņkalns ir ne tikai kā tautskoliešu gadskārtu tradīciju svinēšanas vieta, bet arī izvērties kā tautas tradīciju popularizēšanas centrs plašākai sabiedrībai (jau kopš 1984.gada) (internetā meklējot uz vārdu „Piltiņkalns” rodam daudz atsauču). Te ierosmi gadskārtu svētku svinēšanai raduši daudzi tautas tradīciju entuziasti. Piemēram, pēc Tautskolas iniciatīvas reiz bija aizsākums Meteņa un Lieldienu svinībām novadā, atjaunotu Jāņa dienu svinēšanas rita popularizēšanā republikā, kā rezultātā daudzās vietās jau tiek svinēti Vasaras saulgriežu svētki 21.jūnijā.

Ikšķiles Brīvās skolas saime akcentē tādas tautskolas vērtības kā brīvību, vienotību ar dabu, kopienas attiecības un latviskumu. Skolā tiek elastīgi izmantotas dažādas mācīšanas metodes, tai skaitā mācoties gan dzīvesdarbības vidē, gan izejot ārpus tās pārgājienos, velobraucienos, ekskursijās. Skolai ir plašs pagalms un dārzs, skolēni daudz laika pavada ārā gan katru dienu āra pauzēs, gan atbilstošos laika apstākļos nodarbības bieži notiek ārā. Skola ir iesaistījusies ekoskolu kustībā un tā ir ieguvusi starptautisko zaļo karogu, kas apliecina tās ieguldījumu ilgtspējīgu iniciatīvu īstenošanā. Ikšķiles Brīvā skola nodrošina skolēniem veselīgu, bioloģisku, sezonālu, veģetāru ēdināšanu. Ikšķiles Brīvā skola piedāvā interešu izglītības nodarbības bērniem un pieaugušajiem, skola ir izveidojusies kā kopienas centrs, kur notiek izglītojoši un kultūras pasākumi, telpās mājvietu ir raduši amatnieki. Ikšķiles Brīvajā skolā ir izveidots Tradicionālās mūzikas un amatniecības centrs, Interaktīvais skaņas un mūzikas izziņas centrs, Ekokafejnīca, darbojas aušanas studija. Skola piedāvā skolēniem un viņu ģimenēm piedzīvot Saules gadskārtas un apgūt latviskās dzīvošanas tradīcijas, skolēni apgūst folkloru un spēlē mūzikas instrumentus (kokli, blokflautu, klavieres, bungas, ģitāru). Vienlaikus skolā ir klātesošs arī starpkultūru aspekts, jo skola jau vairākus gadus uzņem Eiropas Brīvprātīgā darba programmas jauniešus no dažādām Eiropas valstīm, kas strādā kā skolotāja palīgi.

Tukuma Tautskolā tiek piedāvāta obligātā pirmskolas apmācība, kā arī interešu izglītības programmas un ārpusstundu nodarbība: “Mācīsimies un pildīsim mājas darbus kopā!” Tiek sniegts bērnu uzraudzības pakalpojums pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem.

Pamatskolas stiprās puses 

  • Attīstītas izglītojamo sadarbības prasmes. Tās ir savstarpēji draudzīgas, atbalstošas un efektīvas mācību satura apguvē.
  • Dalība EKO skolu programmā.
  • Veselīga dzīvesveida un paradumu popularizēšana un ieviešana.
  • Izglītojamo iesaistīšana pasākumu organizēšanā.
  • Veiksmīga sadarbība ar izglītojamo ģimenēm.
  • Labvēlīgas sadarbības vides nodrošināšana un saliedēts pedagoģiskais personāls.
  • Tālākizglītības kursu organizēšana pedagogiem.
  • Daudzveidīga sadarbība vietējiem uzņēmumiem, valsts un nevalstiskajām institūcijām un organizācijām, īstenojot kopīgus projektus.
  • Sadarbība starptautiskā līmenī ar Lietuvas skolām.

 

Pamatskolas budžeta nodrošinājums

Skola saņem valsts budžeta dotācijas, pašvaldību līdzfinansējumu par tajās deklarētajiem audzēkņiem, kā arī piesaista dažādu Eiropas Savienības fondu finansējumu un ziedojumus.

 

  1. Tautskolas 99 Baltie zirgi darbības pamatmērķi

Tautskola iecerēta kā mūžizglītības centrs, kā parauga vieta jaunu audzināšanas un izglītošanas formu aprobēšanai un jauna sadzīves modeļa veidošanai, kā arī pieredzes apmaiņai Latvijas un Eiropas mērogā.

Turpinot Tautskolas “99 Baltie zirgi” iesākto praksi, izglītību paredzēts veidot, balstoties uz principiāli jaunu tautizglītības koncepciju – holistisko pedagoģiju, bet sadzīves modeli veidot kā sadarbību sabiedriskā, ekoloģiskā un ekonomiskā aspektā. Ir ļoti svarīgi, lai Latvijā tiktu izveidota vieta, kur inovatīvas pedagoģiskās zinātniskās atziņas var tikt ieviestas praksē citviet Latvijā, ar mēŗki saglabāt tautas nacionālo identitāti.

Konceptuāli mūsu ideju pamatā ir atziņa par visa vienotību, veselumu (holisma filozofija). Veselums bērnā (cilvēkā) patiesi atklājas tā misijā uz Zemes. Ilgspējīgas attīstības sabiedrība var tikt veidota tikai tad, ja to sāksim darīt ar pārdomām par cilvēka vietu, lomu Visuma procesos vai, citiem vārdiem runājot, viņa dzīves jēgu.

Pamatskolas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītošanas procesu, kas nodrošinātu valsts pamatizglītības standartā noteikto pamatizglītības mērķu sasniegšanu, veidojot alternatīvu variantu valsts pamatizglītības standarta apgūšanai uz holistiskās (kopveseluma) pedagoģijas un tautas pedagoģijas bāzes, izmantojot individuālās apmācību metodes.

Pamatskolas uzdevumi:

  • īstenot pilnu pamatizglītības programmu;
  • izvēlēties izglītošanas darba metodes un formas;
  • racionāli izmantot izglītībai atvēlētos finansu resursus;
  • sadarboties ar skolēnu vecākiem, lai nodrošinātu obligātās pamatizglītības ieguvi visiem pamatskolas vecuma bērniem;
  • veidot priekšstatu un sapratni par galvenajiem dabas, sociālajiem un ilgtspējīgas attīstības procesiem, morāles un ētikas vērtībām;
  • nodrošināt iespēju apgūt mācīšanās pamatprasmes un informācijas tehnoloģiju izmantošanas pamatiemaņas;
  • nodrošināt iespēju apgūt Latvijas pilsonim nepieciešamās zināšanas par demokrātijas vērtības un tiesisku taisnību ;
  • nodrošināt iespēju gūt radošās darbības pieredzi;
  • izkopt saskarsmes un sadarbības spējas;
  • nodrošināt izglītojamo ar sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepie­ciešamajām pamatzināšanām un pamatprasmēm;
  • radīt pamatu izglītojamā turpmākajai izglītībai;
  • veicināt izglītojamā harmonisku veidošanos un attīstību;
  • sekmēt izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, sabiedrību, apkārtējo vidi.

 

Pamatskolas attīstības prioritāšu ieviešana 2012.-2017.gadā

Iepriekšējā periodā Tautskola ir līdzdarbojusies izglītības sistēmas reformu jomā, ieviešot jauninājumus skolas programmās, tuvinot mācību saturu reālajai dzīvei. Skola ir aktīvi skaidrojusi Tautskolas ideālus un mērķus vecākiem, veicinot pamatskolas kopienas veidošanos. Ir izstrādāta vienošanās starp vecākiem un skolu, skaidras izglītības attīstībai.

Attiecībā uz izglītojamo sasniegumiem jāpiemin mācību un izziņas ekskursiju loma mācību procesā un skolēnu sadarbības veicināšana ar skolēniem no citām Latvijas skolām kā prioritātes, kas tika īstenotas iepriekšējā periodā. Šajā laikā tika arī pievērsta īpaša uzmanība, lai attīstītu skolēniem objektīvas pašvērtēšanas spējas un spēju objektīvi novērtēt citu skolēnu sasniegumus, attīstīt kritisko domāšanu un augstu atbildības izjūtu. Tautskolas 99 Baltie zirgi alternatīvās izglītības attīstību Latvijā atzinīgi vērtē Latvijas augstskolas, piemēram, LLU u.c., kuras to ietver savā mācību pregrammā Skolas kvalitāti apliecina Tautas attīstības balva par izcilu ieguldījumu izglītībā, ko saņēma Ikšķiles Brīvā skola.

Atbalsts skolēnam tiek sniegts, veicot skolēnu rūpīgu izpēti (izmantojot tradicionālas un netradicionālas metodes) un iegūtās informācijas izmantošanu, lai sasniegtu labākus rezultātus.

Pamatskolā mācās visi iesaistītie- skolēni, skolotāji un vecāki. Skolēniem īpaša uzmanība ir pievērsta skolēnu pašizvērtēšanas prasmes attīstīstībai un pašizpētes attīstībai, kā arī vecāku un skolotāju veiktās bērna izpētes pilnveidošanai. Skolotājiem tālākizglītošanās un profesionālā pilnveide ir būtiskas, tai skaitā attiecībā uz inovatīvu mācību metožu apguvi, zināšanu padziļināšana par humāno pedagoģiju un kopveseluma pieeju. Tautskola izglīto vecākus un uzlabo viņu izpratni par izglītības procesu (arī iesaistot vecākus skolas ikdienas un mācību darbā). Bērna izglītošanā Tautskolai ir būtiksa nozīme sadarbībā ar vecākiem.

Pamatskolā tiek radīta pozitīva mācīšanās/mācīšanas vide gan skolēniem, gan pedagogiem, izmantojot tehnoloģijas, iekārtojumu, psiholoģiskos aspektus, kas tiek veidoti balstoties uz dabatbilstības un kultūratbilstības principiem. Vides veidošanā tiek ņemtas vērā skolēnu, skolotāju un vecāku vajadzības, intereses un ierosmes, visas iesaistītās puses arī aktīvi iesastās vides veidošanā (piemēram, talkās, gādājot inventāru, veicot remontu, utt.). Pamatā vecāki ir tie, kuri veido saviem bērniem atbilstošu mācību vidi. Ikšķiles Brīvajā skolā 2018./2019.mācību gadā vecākie skolēni izstrādāja zinātni pētnieciskos darbus, kur sasaistīja teoriju ar praktisko darbu.

Skolā tiek ņemti vērā ilgtspējas kritēriji, īpaši attiecība uz vides ilgtspēju, skolās rūpīgi tiek pārdomāta resursu taupīšana un patēriņa samazināšana, tā audzinot atbildīgus pilsoņus, kas rūpējas par mūsu zemi un planētu. Regulāri tiek savāktas nolietotās elektroierīces un nodotas atbilstošai utalizācijai. Skola piedalās ZAAO organizētajos pasākumos par atbilstošu atkritumu uzkrāšanu un  nodošanu.

Ikšķiles Brīvā skola ir iesaistījusies Latvijas Ekoskolu kustībā un ir saņēmusi Zaļo karogu, kas ir starptautiska balva par ilgstošu ieguldījumu vides ilgtspējas veicināšanā.

Pamatskola veido sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, piedaloties starptautiskos projektos, tādejādi attīstīto kontaktus ar kolēģiem citās valstīs, gūstot pieredzi un jaunas prasmes. Tautskola bija sadarbības partneris Erasmus+ stratēģiskās partnerības projektā “Europe for all”, kur skolotāji guva labāku izpratni par iekļaujošas izglītības īstenošanu. Skola ir koordinējusi Nordplus Junior programmas projektu sadarbībā ar skolām Igaunijā un Somijā. Skola vairākus gadus uzņem Eiropas Brīvprātīgā darba programmas jauniešus, kas skolā ienes starptautisko dimensiju.

2018.gada pavasarī Tautskola 99 baltie zirgi noslēdza sadarbības līgumu ar vienu no Lietuviešu privātskolām par pieredzes nodošanu kā organizēt un apmācīt saimes jauktā vecuma grupā, kā rezultātā šai Lietuvas privātskolai tikai izsniegta atļauja šādu skolu veidot.

Drustu tautskola veic savstarpēju sadarbību ar Raunas vidusskolu, veicinot skolēnos iespēju turpināt savu pilvērtīgu izuagsmi savā dzīvesvietā, attīstot savus talantus un paliekot dzīvot savā novadā.

Skola īsteno arī infrastruktūras projektus – Ikšķiles Brīvajā skolā ir izveidota Tradicionālās amatniecības un mūzikas darbnīca, Interaktīvais skaņas un mūzikas izziņas centrs, Ekokafejnīca, ir renovēta saimniecības ēka. Drustu Tautskola ir izveidojusi brīvdabas klasi un uzsākusi būvdarbus jaunas skolas – Saimes ēkas celtniecībā, kā arī realizē darbību aušanas darbnīcā (33 stelles), kokapstrādes un rotaklšanas darbnīcā, keramikas darbnīcā u.c.

Skolai ir laba sadarbība ar valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, tā ir vairāku nevalstisko organizāciju apvienību biedrs (Ekoskolu kustība, Latvijas Platforma attīstības sadarbībai).

Tautskolā ir veģetārā virtuve, ar mēŗki iepazīstināt bērnus ar veselīgu uzturu un uztura daudzveidīu. Pateicoties Tautskolas iniciatīvai, 2017.gada augustā tika veiktas izmaiņas ministru kabineta noteikumos, kas regulē uztura normas skolās un ārstniecības iestādēs, un turpmāk ir atļauta veģetāra ēdienkarte skolās.

 

  1. Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde (ja attiecināms)
Joma/

Kritērijs

Ieteikumi Izpilde
1. Izglītības iestādei aktualizēt un precizēt izglītības programmu īstenošanas vietas (adreses). Tiek precizēts
2.1. Pamatizglītības programmas īstenošanā vadībai regulāri pārraudzīt klases žurnālu aizpildīšanas kvalitāti. Izglītības iestādes vadītājs mēneša pēdējā darba dienas datumā regulāri pārbauda e-klasi.
2.1. Pamatizglītības programmas īstenošanā nodrošināt pedagogu savstarpējo pieredzes apmaiņu, popularizējot labās prakses piemērus. Vienu reizi divos mēnešos, rīkojam skolotāju savstarpējo pieredzes apmaiņu klātienē un regulāra sadarbība stundu veidošanā specializētajā programmā skolotāju saziņai e vidē.
2.3. Pamatizglītības programmas īstenošanā 3.klasē svešvalodā nodrošināt vērtēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Izglītības iestādes vadītājs regulāri mēneša pēdējās darba dienās pārbauda 3.klases vērtējumus svešvalodā, lai tie atbilstu normatīvo aktu prasībām.
2.3. Pamatizglītības programmas īstenošanā izstrādāt un ievērot izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību atbilstoši normatīvo aktu prasībām, paredzot vienotu pieeju izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanai izglītības iestādē. Tiek precizēta mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība.
3.1. Pamatizglītības programmā organizēt pedagogu sadarbību izglītojamo mācību sasniegumu dinamikas analīzei, kopīgu atbalstu pasākumu plānošanai un īstenošanai. Izglītības iestādes vadītājs organizēs regulāras pedagogu sanāksmes, kur analizēs skolēnu mācību sasniegumus un plānos atbalsta pasākumus.
4.1. Nodrošināt izglītības iestādē atbalsta personāla konsultācijas un pasākumus izglītojamajiem, kuriem ir zemi mācību sasniegumi. Izglītības iestāde sadarbojas ar atbalsta personālu.
4.1. Biedrības “Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolā Drustos nodrošināt izglītojamajiem pusdienas atbilstoši normatīvajām prasībām. Pusdienas tiek nodrošinātas atbilstoši normatīvajām prasībām.
4.1. Biedrības “Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolā Drustos nodrošināt izglītojamo dalību pašpārvaldes un izglītības iestādes padomes darbā atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Skolēni tiek iesaistīti lēmumu pieņemšanā ikdienā un var veidot skolēnu pašpārvaldi.

Skolā lēmumus pieņem skolas vadība un vecāki, kopējais skaits ir neliels un visi ir iesaistīti, tāpēc nav nepieciešams veidot atsevišķu struktūru, vecāku sapulce īsteno skolas padomes funkciju. Stukrūrvienībā Ikšķiles Brīvā skola ir izveidota skolas padome.

4.4. Biedrības “Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolā Drustos nodrošināt informatīvos materiālus par karjeras izglītības iespējām. 2018./2019.m.g, skolā brīvi pieejama būs grāmata par tālākām karjeras iespējām.
5.2. Risināt jautājumu par telpu  un apkārtējās vides labiekārtošanu Biedrības “Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolā Drustos. Pamatskolas vide atbilst skolas vērtībām un koncepcijai un ir atbilstoša dabatbilstības un kultūratbilstības principiem. Kopš 2017.gada septembra ir uzsākti dažādi kosmētiskie remonti, kā arī atsevišķās telpās nomainīts grīdas segums. Esošās telpas tiek īrētas un apkārtējā vide pieder pašvaldībai. Ir uzcelta Brīvdabas klase, kas atrodas Jaunās skolas celtniecības teritorijā, kur arī norit visas Brīvdabas nodarbības. Tur ir ierīkots permakultūras dārzs. Apkārt ir pieejams bezgala dāžāds dabas resursu klāsts.
6.1. Biedrības “Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolā Drustos papildināt materiāli tehnisko resursu bāzi ar datoriem un citām IKT.

 

2018./2019.m.g. tiks ieviesti datori atbilstoši skolēnu skaitam infromātikas apguvei kā arī viens skolotāju dators. Skolas mācību modeļa pamatkoncepts balstās uz dabatbilstības un kultūratbilstības prinicpiem, tāpēc IKT tiek iesviests atbilstoši šim pamatkonceptam.
6.2. Veidojot tarifikāciju, ievērot normatīvo aktu prasības pedagogu izglītībai. Tarifikācija ir veidota atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

 

 

  1. Pamatskolas sniegums un tā novērtējums ar kvalitātes vērtējuma līmeni atbilstošajos kritērijos
Jomas un kritēriji: Vērtējuma līmenis
Nepietiekami Pietiekami Labi Ļoti labi
1. mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas     X  
2. mācīšana un mācīšanās:

2.1. mācīšanas kvalitāte

    X  
2.2. mācīšanās kvalitāte     X  
2.3. vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa     X  
3. izglītojamo sasniegumi:

3.1. izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

Jomā IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI

kritēriji

3.1. izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

3.2. izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos tiek vērtēti aprakstoši

3.2. izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos
4. atbalsts izglītojamiem:

4.1. psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts

    X  
4.2. izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība)     X  
4.3. atbalsts personības veidošanā       X
4.4. atbalsts karjeras izglītībā       X
4.5. atbalsts mācību darba diferenciācijai       X
4.6. atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām Kritērijs neattiecas uz Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolu un netiek vērtēts ar līmeni.
4.7. sadarbība ar izglītojamā ģimeni;       X
5. iestādes vide:

5.1. mikroklimats

      X
5.2. fiziskā vide un pieejamība     X  
6. iestādes resursi:

6.1. iekārtas un materiāltehniskie resursi

    X  
6.2. personālresursi     X  
7. iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana:

7.1. iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

    X  
7.2. iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība     X  
7.3. iestādes sadarbība ar citām institūcijām       X
Kopsavilkumā:   0 11 6

 

Pašvērtējums pamatjomā “Mācību saturs”

  • Pamatskolas īstenotā izglītības programma atbilst licencētai izglītības programmai.
  • Izglītības process tiek organizēts tā, lai tiktu īstenoti pamatizglītības programmas galvenie mērķi, kuri norādīti Ministra kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 „Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”.
  • Pamatskola realizē izglītības programmas galvenos uzdevumus, īpašu akcentu liekot matemātikas, dabaszinātņu pamatzināšanu apguvei, sociālo, morālo un estētisko vērtību apgūšanai, radošas darbības pieredzes iegūšanai, saskarsmes un sadarbības spēju izkopšanai, kā arī spējai novērtēt un izjust skaisto, ar pamatnostādni- tautas nacionālo vērtību  cieņpilnai attieksmei.
  • Mācību priekšmeti tiek apgūti atbilstoši valsts standarta prasībām. Pamatskola izvirzījusi mērķi un organizē mācību procesu tā, lai katrs skolēns savās prasmēs, zināšanās, iemaņās visos priekšmetos pārsniegtu vidējo vērtējumu valstī. Mācībdarba organizācija orientēta ne uz laika limitu, bet uz konkrētā mācību priekšmeta apguves līmeni.
  • Skolotājs savu darbu saplāno atbilstoši paša vai atbilstošā priekšmeta paraugprogrammai. Izstrādātās priekšmetu prorammas apstiprina atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
  • Programma kopumā, ka arī programmas apguves secība, skolēna individuālais tās apguves temps atspoguļojas e-klases žurnālā. Skolotājs savu darbu mācību satura īstenošanai plāno ar katru skolēnu individuāli un tas ir atkarīgs no skolēna individuālām spējām, veselību t.i., vai nu skolēns programmu apgūst programmai paredzētajā mācību gadā, ātrāk, vai vēlāk.
  • Skolotājiem atbilstoši pamatskolas nolikumam tiek dota brīva iespēja izvēlēties mācību priekšmetu programmas, tām atbilstošas mācību grāmatas, vai strādāt pēc paša izstrādātas programmas, atbilstoši apstiprinātajai izglītības programmai.
  • Mācību saturs tiek balstīts uz Saules gada programmu, sakaņā ar kuru ir izveidots skolas tematiskais plans, kurš tiek veidots sadarbībā ar skolēniem.
  • Mācību saturā būtiska loma ir latviešu folklorai un tautas tradīcijām un kultūrai, kā arī nacionālajiem svētkiem.
  • Mācību valoda ir latviešu valoda.
  • Mācību priekšmetu stundu saraksti katrā struktūrvienībā ir atšķirīgi, tie ir apstiprināti un atbilst licencētajai izglītības programmai. Mācību priekšmetu stundu saraksti ir pieejami skolēniem un vecākiem, tai skaitā e-vidē. Par izmaiņām skolēni un pedagogi tiek savlaicīgi informēti.
  • Skolēnu mācību stundu slodze atbilst normatīvo aktu prasībām.
  • Skola nodrošina ar izglītības programmas īstenošanai atbilstošo mācību literatūru un citiem mācību līdzekļiem, regulāri to ik gadu atjaunojot un papildinot.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā tiek veikta mācību satura integrēšana, saimju telpās ir izveidotas tāfeles, kur skolotāji vizualizē mācību saturu noteiktā laika periodā, notiek skolotāju apspriedes.
  • Drustu Tautskolā tiek realizēts un aprobēts, kompetenču izglītībā balstīts saturs, mākslu pedagoģijā, metodiskais materiāls skolotājiem ar mērķi attīstīt tēlaini – radošo domāšanu ar empatijas attīstīšanu bērna individualitātei.

 

Tālākās attīstības vajadzības

  • Izglītības programmas saskaņošana ar jauniem mācību standartiem, jauno programmu apguve.
  • Pedagogu sagatavošana humānās pedagoģijas praktiskai realizācijai.
  • Inovatīvu mācību metožu apguve.
  • Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas meistarības pilnveidošana.
  • Pedagogu izglītošana par izmaiņām mācību saturā.
  • Skolas mācību programmas veidošana atbilstoši jaunajam valsts mācībun izglītības modelim “Kompetencēs balstīta izglītība”,kura ir saskaņā ar tautskolas ētikas kodeksu.
  • Pedagogu tālākā kvalifikācijas celšana un meistarības pilnveidošana.
  • Sadarbības veidošana ar līdzīgām Baltijas un Ziemeļvalstu skolām pedagoģiskās pieredzes apmaiņai, iegūšanai darbā ar jaukta vecuma skolēnu grupām.
  • Skolotāju zinātniskās darbības veicināšana, tai skaitā piedaloties vietēja un starptautiska mēroga konferencēs.
  • Pamatskolas mājas lapā jāizveido neklātienes humānās pedagoģijas skola.
    Pamatojums: laikmeta prasības, izmaiņas mācību priekšmetu mācību saturā, jaunu mācību tehnoloģiju pieejamība, kura ir atbilstoša jaunā laikmeta bērniem.

 

4.2. Pašvērtējums pamatjomā “Mācīšana un mācīšanās”

  • Pamatskola izmanto daudzveidīgas mācīšanas metodes cenšoties savstarpēji savīt mācīšanas un mācīšanās procesu organiskā veselumā. Galvenās no tām ir:
  • Individuāls darbs – ar to, vispirms, tiek saprasta skolotāja individuāla sadarbība ar skolēnu atbilstoši tā mācību sasniegumiem, interesēm, spējām, dotumiem.
  • Skolēna patstāvīgs darbs (pie tā skolēns tiek pieradināts jau ar pirmajiem soļiem pamatskolā). Skolēns tiek ievadīts patstāvīgas mācīšanās paņēmienos, iepazīstināts ar konkrētas tēmas patstāvīgas apguves īpatnībām (mācīt mācities).
  • Grupu darbs (skolēnu sadarbība mācību procesā) skolotāja vai pašu skolēnu organizēts darbs grupās, kurās skolēni patstāvīgi kopīgi risina dažāda veida jautājumus vai dara kādu praktisku darbu; skolotāja darbs ar īpaši atlasītu, piemēram, pēc izglītības pakāpes, nodarbes veida, intereses un tamlīdzīgi bērnu grupu. Šai pamatnostādnei pakārtojas:
    kooperatīvais – mācās, izzina, pēta, strādā kopā;
    frontālā, izskaidrojoši parādošā – skolotājs – grupa, līderis – grupa, grupas locekļi savstarpēji.
  • Paralēli, vairāk vai mazāk tradicionālām metodēm pamatskolā skolēna personīgās atbildības, mācīšanās aktivitātes paaugstināšanai, kā arī savstarpējas sadarbības stimulēšanai, tiek izmantota metode, kura pamatskolā nosaukta: dots devējam atdodas. Skolēns nostiprina savas zināšanas, prasmes būdams „skolotāja palīgs”: palīdzēdams jaunākajiem pamatskolas biedriem apgūt mācībvielu, piemēram, skaidrodams, rādot kā veicami praktiskie darbu un tamlīdzīgi. Tādā veidā netīši skolēnam ir iespēja atkartot iepriekš apgūto vielu.
    Tai pakārtotās metodes: izskaidrojoši – parādošā un radošā darba.
  • Morālo un estētisko vērtību apgūšanai, radošas darbības pieredzes iegūšanai, saskarsmes un sadarbības spēju izkopšanai, kā arī spējai novērtēt un izjust skaisto tiek izmantota metode, kuru dēvējam par neverbālo audzināšanu. Tā attiecas uz sirds izglītību (jūtu atklāšanos, izkopšanu tās augstākā izpausmē – mīlestībā), savas būtības atklāšanu. Tā realizējas:
    Saplūsmē, apcerē – personības un pasaules vienības un bezgalības sajūtas inducēšana ar dzīvošanu dabā, tās vērošanu, sajušanu, tas pats attiecībā uz jau radīto mākslās un paša iesaistīšanos radīšanas procesā;
    Sevis iekšējā izpētē – savu dotumu un spēju aptveršanā, stipro un vājo pušu izvērtēšanā, savu interešu apzināšanā, sava rakstura izvērtēšana un tamlīdzīgi.

Kā arī caur amatniecības prasmju apgūšanu.

  • Ar Tautas garīgā un materiālā mantojuma palīdzību – kā ieskaņošanās gadskārtu un cilvēka mūža gājuma ritmos, darbu tautas daiļamatniecības darbnīcas, muzicēšana uz tautas mūzikas instrumentiem. Muzicēšana, saskarsme ar dabas materiāliem, regulārs, pietiekami ilgstoša uzmanības pievēršana darāmajam, darba pabeigšana līdz galam ir pedagoģiskās psiholoģijas atzīti paņēmieni bērna vispārējai intelektuālai attīstībai.
  • Caur Patiesību – diskutējot par cilvēkam un sabiedrībai vitāli svarīgām lietām, par cilvēka spējām izzināt patiesību, patiesības attiecības ar realitāti, ar mīlestību, atbildību un tamlīdzīgi. Kā arī ar skolotāja personīgais piemērs un mudināts skolēna vērojums sabiedrībā, dabā; caur prasību un kontroli būt godīgam, nemelot, domāt tīras domas, runāt skaidru valodu un darīt labus darbus. Filozofēšanas prasmes attīstība jau no pirmās klases beidzot ar devīto.
  • Ļoti būtiska pamatskolas iezīme: prakse strādāt bez skolas zvana – tā nodrošina bez stresa situāciju: neviens – ne skolotājs, ne skolēns negaida zvanu, bet ,savās iespēju robežās pilda savusn iesāktos darbus padarīt līdz galam. Tas nozīmē mācību stundas elastību – tā, atkarībā no situācijas var beigties gan pirms gan pēc 40 minūšu darba. Zvana neesamība ļauj bērnam, ja tas savu darbu pabeidzis ātrāk, pievērsties kam citam, vai atpūsties tieši tad, kad tas pēc tā jūt nepieciešamību: parasti mazākiem bērni nemaz nevar koncentrēti strādāt 40 minūtes no vietas, un var būt reizes kad pat mazāk, tas ir saskaņā ar bērna individuālo dabatbilstību un spējām koncentrēties. Ikšķiles Brīvajā skolā skolas zvans tiek izmantots vien lai sasauktu uz ēdienreizēm.
  • Mācīšanās procesā būtiska loma ir vērtēšanai:
    – Pamatskolā uzsvars tiek likts uz pašvērtējumu – skolēns atbilstoši saviem mācību sasniegumiem pats nosaka vai attiecīgā tēma apgūta. Rezultātā pats vai sadarbībā ar skolotāju plāno nākošās tēmas apguvi vai iepriekšējās atkārtošanu (kas atbilst vecākā skolēna palīdzēšanu jaunākajam apgūt viņam atbilstošo vielu) līdz mācību vielas apguves līmenis apmierina abas puses. Tas nozīmē, ka pamatskolā tiek kombinēta bezatzīmju vērtēšana (formatīvs) ar vērtēšanu ar atzīmi (normatīvs) – skolotājiem dota brīva izvēlē lietot vienu vai otru, vai šo kombinēto modeli. Kombinētais modelis liedz skolēnam mācīties „atzīmes dēļ” un tas raksturojas sekojoši. Atzīmes var neizlikt par ikdienas darbu, mājas darbiem. Šajos gadījumos no bērna tiek prasīta darba izpilde un ar bērnu strādāts tik ilgi, cik tas katram nepieciešams, lai darbs būtu izdarīts, tēma apgūsta, saprasta, izmantojot pieminētās metodes. Atzīme kā vērtējums var parādīties ieskaitēs, kuru rezultāti tiek fiksēti e-klasē, obligāti ar atzīmi tiek vērtēti skolēna sasniegumi semestra beigās.
    – Vērtējuma kvalitāte atklājas skolotāja un skolēna sadarbībā, kurā skolēns pats mācās izvērtēt savas zināšanas. Cits vērtējuma kvalitātes rādītājs ir valsts diagnosticējošie darbi ar tur ieteiktiem vērtēšanas kritērijiem. Salīdzinot skolotāja veikto skolēna mācību sasniegumu izvērtējumu ar valsts pārbaudes darbos gūto atrodam, ka tie ir tuvi. Skolotāji vērtēšanas procesā iegūto informāciju izmanto mācību procesa plānošanai, kā arī metodiskā darba pilnveidošanai
  • Skola regulāri vērtē pedagogu darbu, 2018.gadā ir izstrādāts un apstiprināta Pedagogu profesionālās darbības novērtēšanas kārtība.
  • Skola izmanto klases žurnālus (e-klasē), tiek veikta klases žurnālu aizpildes uzraudzība.
  • Stundu mērķi ir skaidri formulēti, sasniedzami un izglītojamajiem saprotami. Mācību stundas plānojums ir loģiski strukturēts.
  • Skolotāji mācību priekšmetu programmu īstenošanā veiksmīgi nodrošina mācību procesa saikni ar reālo dzīvi un mūsdienu aktualitātēm.
  • Pedagogi veiksmīgi iesaista mācību darbā visus izglītojamos, rosina viņus izteikt savu viedokli, analizēt un secināt, diskutēt, veidot dialogu, uzklausa un ņem vērā izglītojamo viedokļus un vēlmes, kā arī iepriekšējās zināšanas attiecīgajai tēmai.
  • Skolotāji pilnveido savas kompetences tālākizglītības kursos, kā arī pašattīstībā.
  • Notiek Pedagoģiskās padomes sēdes.
  • Ir izveidotas Metodiskās apvienības.
  • Skolas pedagogi apmainās ar pieredzi par mācīšanas metodēm Tautskolas semināros un pasākumos, skolotāji veic hospitāciju gan struktūrvienības ietvaros, gan starp pamatskolas struktūrvienībām.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Aktīvāk vecākiem ir jāskaidro pamatskolas ideāli un mērķi, panākot, ka vecāki kļūst par pamatskolas kopienas aktīviem dalībniekiem.
  • Katra mācību gada sākumā Skolai un Vecākiem ir jānoslēdz Vienošanās, krā ir skaidri izklāstīta skolas filozofija un mērķi.
  • Jāturpina darbs pie skolotāju tālākizglītošanas un profesionalās pilnveides.
  • Jāizglīto vecāki par dažādajām mācību darba metodēm, tā veicinot viņu izpratni par izglītības procesu.
  • Jāturpina pilnveidot „skolotāja palīga” institūtu, iepazīstinot skolēnus ar pedagoģisko principu pamatiem.Pamatojums:vērojama mācīšanās ārējās motivācijas dominante pār iekšējo motivāciju.

Pašvērtējums pamatjomā “Mācīšanās kvalitāte”

  • Skolēni, sadarbībā ar skolotāju, paši izvirza sava mācību darba prasības pamatojoties uz Saules Gada Programmas tēmas izvirzīto mērķi. Skolēni tiek rosināti paši veidot plānu savam darbam, lai sasniegtu nepieciešamo rezultātu un paši izdarītu vērtējumu.
  • Skola regulāri informē izglītojamos un vecākus par mācību darbam izvirzītajām prasībām (vecāku sapulcēs, individuālajās pārrunās, e-klasē). Skolēni zin un izprot mācību darbam izvirzītās prasības.
  • Skolotāji rosina skolēnus strādāt mērķtiecīgi atbilstoši spējām, vērtēt savu un citu darbu. Skolotāji sekmē viņos motivāciju mācīties, rosina mācību procesā izmantot izglītības iestādē vai pašu skolēnu resursus.
  • Lielākā daļa skolēnu aktīvi piedalās mācību procesā, prot plānot un izvērtēt savu darbu.
  • Lielākā daļa izglītojamo bez attaisnojoša iemesla nekavē mācību stundas un mācību pasākumus. Skola uzskaita mācību stundu kavējumus, analizē to iemeslus un risina kavējuma iemeslus.
  • Izglītojamos un vecākus regulāri iepazīstina ar mācību sasniegumiem un tiek uzskaitīta izglītojamā izaugsmes dinamika.

 

Tālākas attīstības vajadzības

  • Jāturpina attīstīt skolēnu pašizpēte.
  • Jāturpina darbs pie vecāku un skolotāju veiktās bērna izpētes pilnveidošanu.\
  • Jāturpina skolotāju pašplnveidošanās.

 

Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

  • Pedagogi regulāri vērtē skolēnu mācību darbu, ievērojot skolas veidotu vērtēšanas sistēmu. Pedagogs aizpilda liecību, kur aprakstošā veidā atspoguļo izglītojamo zināšanas mācību priekšmetos, skolēnu vai skolotāju komentārus par sasniegumiem un mērķiem tālākam mācību darbam, pedagoga vērojumu par izglītojamā sociālo un emocionālo pilnveidi.
  • Skolēns tiek regulāri iepazīstināts ar vērtējumu.
  • Vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni atbilst mācību priekšmetu programmām un mācību priekšmetu specifikai.
  • Pedagogi veic izglītojamo vērtēšanu pirms noteiktas tēmas apguves, lai precizētu tālākus darbības plānus un izprastu izglītojamo mācību darba vajadzības. Vērtēšana notiek diskusiju un jautājumu formu veidā. Pedagogs veic pierakstus par izglītojamo zināšanu līmeni noteiktā jomā.
  • Mācību procesa laikā, pedagogs aprakstošā veidā veic vērojumu par izglītojamā interesi pret apgūstamo tēmu, mācību priekšmetu, darba kvalitāti un tempu. Šie pieraksti tiek izmantoti liecībās.
  • Mācību tēmas beigās ir apkopojošais vērtējums kurā piedalās gan pedagogs, gan izglītojamais. Apkopojošā vērtējuma laikā izglītojamais novērtē sasniegto un izvirza mērķus tālākam mācību darbam. Pedagogs ir blakus kā padomdevējs un atbalsts, kā arī novērtē izglītojamā sasniegumus.
  • Vecāki ir iepazīstināti ar kārtību, kādā tiek vērtēti skolēna sasniegumi un par visu notiekošo pamatskolā.
  • Skolotājs, ja uzskata par nepieciešamu, pēc saviem ieskatiem, var izlikt atzīmes arī par ikdienas darbu, izliekot tās dienasgrāmatā vai savās darba uzskaites piezīmēs, jeb ierakstot dienasgrāmatās atzinību.
  • Praktizējam uzslavu vai aizrādījumu par atkārtoti neizpildīto darbu paziņot vecākiem nekavējoties pa mobilo telefonu tieši no klases, kam ir īpaši liela nozīme.
  • Galvenais akcents tiek likts uz formatīvo vērtēšanu un atgriezenisko saiti.

 

Tālākas attīstības vajadzības

  • Jāturpina attīstīt skolēnu pašizvērtēšanas prasmi.

Skolēnu sasniegumi

  • Pamatskolā uzskaita un analizē katra skolēna starpprasmju apguves līmeni un atbilstoši analīzei tiek koriģēta atbilstošā mācību priekšmeta programma vai variēta metodika. Par pamatu analīzei kalpo ieraksti, dienasgrāmatā, e-klasē vai bērna izpētes mapē skolotāja dokumentētie novērojumi.
  • Salīdzinoši izvērtēti pamatskolas mācību sasniegumu rezultāti salīdzinājumā ar Izglītības un zinātnes ministrijas statistikā rodamiem vidējiem rādītājiem valstī un konstatēts, ka vidējie sasniegumu vidēji ir augstāki par vidējiem radītājiem valstī. Skolēniem, kuri mācījušies pamatskolā no pirmās klases mācību sasniegumi ir augstāki nekā tiem, kuri pamatskolā atnākuši no citām skolām. (Valsts diagnosicējošo pārbaudes darbu rezultātu analīzi skatiet pielikumā).
  • Drustu tautskolā katrs bērns tiek attīstīts un virzīts uz viņu spēju tālāko realizāciju, kā rezultātā, 9.klases absolventi skaidri apzinās, kurās mācību iestādēs turpinās savas pilnveidošanās gaotas.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā 4.-6.klašu skolēni izstrādā zinātniski pētnieciskos darbus, kur iepazīst teorijas sasaisti ar praktisko darbu.
  • Ir veikts pētījums pamatskolas skolēnu vērtību orientācijā un ir konstatēts, ka pamatskolas skolēni ir orientēti „sirds atvērtībai”.
  • Ir veikts pētījums par tautskolas skolēnu individualitātes apzināšanos sabiedrībā kā arī savu spēju un talantu realizēšanā un tālākattīstībā.
  • Pamatskolas skolotāju vērojumi un pamatskolas viesu atzinumi liecina, ka pamatskolas skolēni ir atvērti, komunikabli. Atsauksmes par pamatskolas skolēnu uzvedību sabiedriskās vietās liecina, ka salīdzinoši tie ir toleranti un ieturēti kā arī ļoti komunikabli bez sabiedriskiem aizspriedumiem.

 

Tālākās attīstības vajadzības

  • Jāveicina skolēnu pašapziņas celšanos.
  • Jāveicina skolēnu interaktīvo, tehnisko un informācijas tehnoloģiju izmantošana mācīšanās procesā.
  • Jāaktualizē mācību un izziņas ekskursiju loma.
  • Jāaktivizē skolēnu zinātniski pētnieciskā darbība.
  • Jāaktivizē starpskolu skolēnu sadarbība starp Latvijas skolām, kā arī radnieciskām Baltijas un Ziemeļvalstu skolām.
  • Jāaktivizē skolēnu piedalīšanās starptautiskos skolēnu pasākumos.
    Nepieciešamība:Pieredze liecina, ka nepieciešamas daudzveidīgas skolēnu sasniegumu prezentācijas, izziņas un mācību formas.

 

Pašvērtējums pamatjomā “Atbalsts skolēniem”

Psiholoģiskais atbalsts un sociālpedagoģiskais atbalsts

  • Skolā visās struktūrvienībās tiek apzinātas skolēnu psiholoģiskās un sociālpedagoģiskās vajadzības.
  • Visās struktūrvienībās tiek pievērsta īpaša uzmanība skolēnu individuālajām vajadzībām un veselības stāvoklim. Katru dienu tiek atvēlēts laiks pārrunām ar skolēniem par viņiem interesējošiem jautājumiem un iespējamajiem risinājumiem.
  • Skolā nav atbalsta personāla (logopēds, psihologs, sociālais pedagogs), bet  struktūrvienības sadarbojas ar speciālistiem un nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināta iespēja piesaistīt atbilstošus speciālistus.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā un Drustu Tautskolā ir ieviestas bērna izpētes mapes, kur ir pieejama informācija par izglītojamā veselību, individuālajām vajadzībām, vēlmēm un talantiem un to attīstību, kā rī garīgā izuagsme un empātijas attīstība.
  • Tiek veikta bērnu izpēte ar tradicionālajām un netradicionālajām metodēm.
  • Vairākiem bērniem „Ikšķiles brīvajā skolā” vērojama nepieciešamība pēc logopēda atbalsta un skola nodrošina logopēda konsultācijas.

 

Izglītojamo drošības garantēšana

  • Skolai ir izstrādāti drošību reglamentējoši normatīvie akti un visās struktūrvienībās tie ir pieejami un atbilst ārējiem normatīvajiem aktiem.
  • Kopīgajā interneta vidē „Dropbox” sistēmā visām struktūrvienībām ir pieejama aktuālā informācija par darba aizsardzības un ugunsdrošības instruktāžām. Ir veiktas nepieciešamās instruktāžas, iekārtoti, aizpildīti un parakstīti nepieciešamie žurnāli.
  • Skolēni un skolotāji zin, kā rīkoties ārkārtas situācijās, periodiski tiek organizētas praktiskās mācības par rīcību ārkārtas situācijās, piemēram, Ikšķiles Brīvās skolas vecākajiem bērniem tika organizētas ugunsdzēšanas mācības, Drustu tautskolā tas tiek veikts visiem vecuma bērniem.
  • Struktūrvienībās redzamā vietā izvietota informācija par iekšējās kārtības noteikumiem un informācija, pa kādiem telefona numuriem jāzvana palīdzības dienestiem. Redzamā vietā ir izlikti evakuācijas plāni un atbilstošas instrukcijas.
  • Pastāv noteikta kārtība ārpusstundu pasākumu organizēšanai.
  • Visās skolas struktūrvienībās vide ir droša un patīkama, un skolēniem tiek piedāvātas pagarinātās grupas nodarbības, interešu izglītība un iespēja būt skolā līdz vēlai pēcpusdienai.
  • Drustu tautskolā tiek nodrošināta iespēja vecākam esot klātesamībā, kamēr bērns aprod ar jaunu vidi un apstākļiem.
  • Skolā ir pieejama pirmās palīdzības sniegšanas materiāli.
  • Skolas personāls ir apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā.
  • Skola atbalsta veselīgu dzīvesveidu un veselību veicinošus pasākumus. Skolēni daudz laika pavada svaigā gaisā, gan mācību stundu starplaikos, gan arī mācību stundas tiek organizētas ārpus telpām brīvā dabā.
  • Visās skolas sruktūrvienībās tiek nodrošināti ēdināšanas pakalpojumi un tiek nodrošināta veselīgas pārtikas lietošana, pamatā veselīgi un garšīgi veģetārie ēdieni. Ēdināšanas pakalpojumi tiek organizēti katrā struktūrvienībā atšķirīgi, ēdināšanu nodrošina vai nu vecāki, vai algots darbinieks, kas gatavo uz vietas. Ikšķiles Brīvā skola nodrošina bioloģisku un veģetāru ēdināšanu.
  • Skolēnu veselības aprūpi Drustu tautskolas bērniem veic Drustu pagasta feldšeru punkts. Feldšera punkts ziņo Drustu tautskolai par bērnu gatavību mācībām, slimošanu.
  • Pamatskolā ir izstrādātas instrukcijas drošības tehnikā valstij noteiktā kārtībā un darba veidiem. Skolēni regulāri tiek iepazīstināti ar tiem, ko apliecina ar parakstiem žurnālos.
  • Drustu tautskolas teritorija ir norobežota un piemērotos laika apstākļos tā ir droša vieta, kur uzturēties no nodarbībām brīvajā laikā. Ja kaut kādu iemeslu dēļ skolēns nav savlaicīgi ticis uz mājām, par to tiek ziņots vecākiem un Drustu tautskola nodrošina bērna uzturēšanos Drustu tautskolā līdz vecāki noorganizē bērna aizvešanu uz mājām vai, vienojoties ar vecākiem, to dara Drustu tautskola.
  • Ikšķiles Brīvās skolas teritorija ir norobežota, sadalīta zonās, skolēni ir informēti par drošības jautājumiem skolas pagalmā.
  • Skolēni regulāri tiek iepazīstināti ar drošības noteikumiem uz ielas, ledus, ūdeņiem, saskarsmē ar kailiem elektrības vadiem pastiprināti to darām pirms un pēc brīvlaikiem, kā arī stihisko nelaimju gadījumā, kā arī ar noetikumiem atsevisākās mācību stundās. Gadā reizi skolā ierodas iecirkņa policists, ugunsdzēsējs, darba aizsardzības speciālists un informē skolēnus par drošības jautājumiem.

 

Tālākās attīstības vajadzības

  • Turpināt regulāri iepazīstināt skolēnus un skolotājus ar drošības prasībām.
  • Sekot līdzi izmaiņām drošību reglamentējošajos normatīvajos aktos.

 

Atbalsts personības veidošanā

  • Skolas mērķi personības veidošanā ir noteikti skolas Ētikas kodeksā.
  • Skolas audzināšanas plāns ietver dažādus tematus, kuri skar veselīgu dzīves veidu, uzvedību un saskarsmi, kā arī tikumiskās vērtības un īpašības.
  • Skola piedāvā interešu izglītības nodarbības vispusīgai personības veidošanai (aušana,kokapstrāde, rotaklšana, kaligrāfija, balets, svešvalodas, robotika u.c.).
  • Katru dienu tiek atvēlēts laiks, kurā notiek pārrunas ar skolēniem par viņiem interesējošiem jautājumiem. Diena sākas ar rīta apli, kur skolēni pauž to, kas viņiem ir bijis svarīgs iepriekšējā dienā vai kas satrauc šodien. Pēc rīta apļa seko meditācija- koncentrēšanās uz sev svarīgo.
  • Skolēni organizē un uzņemas atbildību par pasākumiem, viņi piedalās gadskārtas svētku organizēšanā.
  • Skolēni ir atbildīgi par kārtību darba telpās.
  • Notiek domāšanas, lasīšanas stundas, klusuma nodarbības.
  • Skolēni ir iesaistīti Skolas padomes darbā (Ikšķiles Brīvajā skolā).
  • Skolēni iepazīst latvisko dzīvesziņu, svin gadskārtas svētkus.

 

Tālākās attīstības vajadzības

  • Pastiprināti integrēt mācību priekšmetos pamatskolas Ētikas kodeksā ieliktās iezīmes.
  • Pastiprināt vispārcilvēcisko vērtību apgūšanu.
  • Pētīt bērna “atvēršanas” iespējas, meklējot korelāciju jau esošos pētījumos un padziļināt skolotāju zināšanas bērnu izpētes jautājumos.
  • Pastiprināt bērna ievadīšanu dabas vidē, attīstot dabas takas ideju, izpētot Latvijas „zaļo” skolu un Skandināvu brīvdabas pedagoģijas pieredzi, kā arī sadarbojoties ar Latvijā esošām izglītības iestādēm, kuras realizē Brīvdabas pedagoģiu.
  • Paplašināt darbu ar vecākiem. Regulāri organizēt vecāku un pamatskolas skolotāju savstarpējās pieredzes apmaiņas seminārus.
  • Orientēt bērnus uz atbildības uzņemšanos par nākotnes sabiedrību.
    Pamatojums:Bērnu aptauju izpēte un viņu uzvedības vērojumi atklāj, ka ne vienmēr rīcība, uzvedība ir adekvāta domām, zināšanai pat pieredzei. Skolēnu uzvedībā vērojama masu mēdijos (televīzija, internets) paustās uzvedības normas, kas bieži ir negatīvas un pretrunīgas.

 

Atbalsts karjeras izglītībā

  • To, ko nereti pieskaita interešu izglītībai, pamatskola savā nolikumā iestrādājusi kā obligātu. Tās ir mācības amatnieku darbnīcās: kokapstrādes, metālapstrādes jeb rotkalšanas, aušanas, podniecības u.c.. Darbs amatnieku darbnīcās nodrošina skolēnu vispusīgas un radošas personības attīstību.
  • Skola apzina skolēnu talantus, mudina viņus meklēt savu ceļu dzīvē, virza skolēnu pašizziņas ceļu, lai viņi labāk izprastu savas intereses un vajadzības.
  • Skola aicina dažādu profesiju pārstāvjus, lai skolēni iepazītu profesijas.
  • Pamatskola saviem skolēniem nodrošina konsultāciju iespējas karjeras izvēles centrā, kā arī atbalsta to piedalīšanos citu iestāžu organizētajos karjeras izvēles pasākumos.
  • Ikšķiles Brīvās skolas skolēniem karjeras izglītība ir integrēta mācību saturā – regulāri notiek stundas, kurās skolēni iepazīstas ar karjeras veidošanu, pēta kādu profesiju, izzinot šai profesijai nepieciešamās kompetences, kvalifikāciju, izglītības iestādes, kur var apgūt šo profesiju.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā no 4.klases īsteno prakses programmu, kur skolēniem noteiku stundu skaitu mēnesī ir jāstrādā skolā (4. un 5.klases skolēniem) vai kādā uzņēmumā (6.klases skolēniem), lai iepazītu darba vidi.

 

Tālākās attīstības vajadzība

  • Turpināt attīstīt karjeras izglītību skolā.
  • Iesaistīties karjeras pasākumos ārpus skolas (ēnu dienas, u.c.)
  • Absolventa sagatavošana atbilstoši viņa talantam un vēlmēm vidēkās izglītības iestāde.

 

Atbalsts mācību darba diferenciācijai

  • Pamatskolas mācību darbs tiek organizēts tā, lai vienlaicīgi tiktu atbalstīti, kā talantīgie, tā arī tādi bērni, kuriem ir grūtības mācībās.
  • Skolā tiek veikta bērnu izpēte, mācību metodes tiek pielāgotas bērnu vajadzībām un interesēm.

 

Tālākās attīstības vajadzības

  • Izglītot pedagogus, īpaši jaunos pedagogus, par humānās pedagoģijas un kopveseluma pieejas ieviešanu, kā arī par intuīcijas attīstīšanu un radošas personības pašattīstīšanos.
  • Turpināt veidot un pilveidot bērnu izpētes mapes.

 

Atbalsts izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām (nav attiecināms)

 

Sadarbība ar skolēna ģimeni

  • Struktūrvienībās ir izveidota datu bāze par vecākiem un viņu kontaktinformācija.
  • Saimes vecāki vienojas ar ērtāko saziņas modeli starp vecākiem un skolu – regulāri tiek sūtīta informācija e-pastos (ir izveidota vecāku vēstkopa), saimes vecāku whattup grupas, informācija par pasākumiem tiek ievietota mājas lapā un Facebook sociālajā medija. Drustu tautskolai ir izveidota sava individuālā bloga lapa, kurā tiek ievietota visa informācija, savstarpējā saziņa, fotogrāfijas u.c.
  • Vecāki regulāri tiek informēti par to, kā skolēns apgūst dažādo mācību priekšmetu programmas ar ierakstiem dienasgrāmatās vai e-klasē.
  • Ja bērni atkārtoti nav izpildījuši savus mājas uzdevumus, meklējam iemeslu, runājot ar vecākiem. Šim nolūkam tiek izmantotas skolēnu dienasgrāmatas, sūtīti īpaši rakstiski ziņojumi un tamlīdzīgi. Drustu tautskolā tas tiek izrunāts ik dienu, jo katrs vecāks pats izņem skolēnu no skolas tiekoties at skolotāju.
  • Vecāki pamatskolu var apmeklēt jebkurā laikā, bet vismaz reizi pusgadā tie tiek uzaicināti uz vecāku kopsapulcēm, kurās vecāki var uzklausīt pedagogus un izteikt savus priekšlikumus. Drustu tautskolā vecāku priekšlikumi tiek izvirzīti primāri pirms pedagogu priekšlikumiem, kā arī, ja kāds skolēns nevar iejusities kād;a no stund;am, tad vecāks ir pilntiesīgs atrasties klases telpā vai pie klases telpas.
  • Ikšķiles Brīvā skola rīko Atvērtās stundas vecākiem, lai vecāki labāk izprastu mācību procesu skolā.
  • Jebkurā pamatskolas pasākumā vai skolotāju un vecāku tikšanās laikā vecāki tiek informēti arī par skolēna sasniegumiem. Pasākumos, kuri organizēti tikai vecākiem, bez informācijas apmaiņas tiek pārrunātas arī pamatskolas saimnieciskā dzīvē, rīkotas izglītojošas lekcijas, kā arī tiek uzklausīti ierosinājumi.
  • Pamtskolā regulāri tiek organizēti gadskārtas svētki kopā ar vecākiem, māsām, brāļiem u.c. ģimenes locekļiem vai draugiem, kā saviesīgi pasākumi. Arī ekskursijas tiek organizētas kopā ar vecākiem un citiem ģimenes locekļiem.
  • Skola jebkurā situācijā uzklausām vecākus, konsultējam tos un, ja vajadzīga kāda speciālista palīdzība, padoms, palīdzam arī šajā ziņā (piemēram, noorganizējam psihologa palīdzību u.tml.).
  • Pamatskolas visas teritorialās struktūrvienības ir izveidojušas mājas lapas, kurā var iepazīties ar pamatskolas normatīvajiem dokumentiem, idejām, metodēm, kā arī uzzināt visu par pamatskolā notikušām un plānotām aktivitātēm. Drustu tautskola šobrīd strādā pie jauna mājaslapas izveides.
  • Drustu tautskolai ir izveidota grāmata, kurā var iepazīties ar Tautskolas ētikas kodeksu un parakstīties par tā iepazīšanos, kā arī no 2018 gada 1.septembra ar vecākiem tiek slēgta īpaša sadarbības vēstule, kurā ir skaidrs tautskolas koncepts un filozofija.
  • Skolā sadarbība ar vecākiem un ģimeni tiek veidota pirms skolēna uzņemšanas skolā, Ikšķiles Brīvajā skolā iepazīšanās ilgst apmēram gadu, kad interesentu ģimene apmeklē skolas pasākums, piedalās talkās.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā ir izveidota vecāku grāmata, kur vecākiem tiek sniegta svarīgākā informācija par skolu un mācību procesu.
  • Ikšķiles Brīvās skolas vecāki ir izveidojuši darba grupas, kas sniedz praktisku palīdzību skolas attīstībai.

 

Tālākās attīstības vajadzības

  • Izzināt vecāku vajadzības attiecībā uz viņiem nepieciešamo izglītošanos par bērnu attīstību un izglītības procesu.
  • Stiprināt vecāku darba grupas.

 

Pašvērtējums pamatjomā “Skolas vide”

Mikroklimats

  • Pamatskolas vecāki skolas vidi vērtē kā ģimenisku un draudzīgu. To nodrošina labestīgā, rūpes pilnā skolotāju attieksme, vienlīdzība, godīgums un taisnīgums. Ne mazāk nozīmīga ir arī pozitīvas attieksmei pret darbu, savstarpējās palīdzības veicināšana jau no tautskolas pirmās dibināšanas dienas.
  • Pozitīvu mikroklimatu sniedz vecāku vēlme saviem bērniem izveidot viņiem atbilstošu mācību vidi.
  • Skolotāju un skolēnu attiecības ir draudzīgas, kas līdzinās tuvinieku savstarpējām attiecībām – ne reti gadās, ka skolēns skolotāju notur par tēvu, vai māti, vai pat omi un opi un to tā arī uzrunā.
  • Drustu tautskolas mikrokilmats ir ļoti ģimenisks un saudzējošs bērnam. Visi tiek uzrunāti “Tu” personā, kā rezultātā tiek realizēta vienlīdzība un uzticēšanās. Ģimenes savstarpēji draudzējas, kā rezultātā ir izveidojušies Radošie vakari, kad vecāki sapulcējas un rada ko skaistu un noderīgu, kā rezultātā arī bērni pamazām ņem dalību šādos vakaros un realize savas vēlmes. Kopīgi tiek realizēts arī sportiskas aktivitātes, piemēram, dalība”Stirnu bukā”, kurā iesaistās arī bērni ar kvalitatīviem rezultātiem.Ģimenes savstarpēji draudzējas gan skolas period, gan vasaras brīvlaikā.
  • Atmosfēra Ikšķiles Brīvajā skolā ir ļoti draudzīga, skolotāji un skolēni ir atvērti un izpalīdzīgi. Daudzas ģimenes ir savstarpēji iepazinušās un satiekas arī ārpus Ikšķiles Brīvās skolas nodarbībām, jo vieno kopīgas vērtības un pasaules uzskats.
  • Tautskola rīko pasākumus plašākai sabiedrībai, iepazīstinot vietējos iedzīvotājus ar latviešu kultūru un tradīcijām.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Stiprināt izveidotās kopienas.
  • Piedāvāt kultūras un izglītojošus pasākumus vietējai kopienai.

 

Fiziskā vide un pieejamība

  • Izglītības iestādes struktūrvienības ir izvietotas dažādās ēkās.
  • Sanitārhigiēniskie apstākļi skolas telpās ir atbilstoši mācību procesa prasībām, ko apliecina kontrolējošo iestāžu izsniegtie pārbaudes akti un veikto pārbaužu aktu reģistrācijas žurnāls.
  • Skolas telpas ir funkcionālas, tīras un kārtīgas, atsevišķas telpas un vietas ēkās ir estētiski noformētas.
  • Skolēni regulāri piedalās skolas vides uzkopšanā un sakārtošanā, kā arī skolai piederošās teritorijas iekārtošanā, apzaļumošanā, sakopšanā. Skolēni brīvprātīgi piedalās arī sienu apgleznošanā un soliņu taisīšanā u.c.
  • Strukturvienībām ir pagalms, kur ir pieejams spēļu laukums, šūpoles u.tml.. Pagalms ir ierobežots un drošs skolēniem.
  • Skolas apkārtnē ceļu satiksme organizēta tā, lai skolēni varētu justies droši, īpaši drošības uzlabošanai izmantoti inženiertehniskie risinājumi nav nepieciešami.
  • Finansiālo iespēju robežās regulāri veicam telpu remontus un apkārtnes sakopšanu. Drustu tautskolas vestibilu esam iekārtojuši tā, lai uzreiz pamanītu mūsu darba īpatnības, pamanītu Drustu tautskolas bērnu darbus. Darba telpās redzamās vietās izlikti bērnu darbi, lai par tiem varētu priecāties gan paši, gan Drustu tautskolas apmeklētāji. Ir brīvi pieejami, līdzpaņemšanai izvietoti svarīgākie pamatskolas darbību reglamentējošie dokumenti.
  • Drustu tautskolā ir izveidots permakultūras dārzs (dārza ierīkošanas principi, kas pēc iespējas efektīgi izmanto pieejamos dabas resursus un vidi- ar mīlestību pret dabu).
  • Skolas telpās tiek nodrošināts atbilstošs siltuma režīms.
  • Drustu tautskolas Brīvdabas klasē, kura ekspluatēšanā tika nodota 2017.gadā ir veidota tā, lai jebkuru mācību priekšmetu varētu saistīt ar dabu un uzdevumus pildīt saistībā ar dabas likumiem. Brīvdabas klase ir apsildāma un pietiekami aprīkota, lai tur mācības varētu veikt arī gadalaika aukstākajā laikā- ziemā.
  • Turpat pie Brīvdabas klases, kur šobrīd norit celtniecības darbi jaunajai skolas, ēkai ir izveidota permakultūrai atbilstoša dārza klase, kurā var mācīties visu par augiem.
  • Brīvdabas klase ir veidota balstoties uz dabatbiletības un kultūrtabilstības principiem.
  • Ņemot vērā, ka Drustu tautskolā mācās bērni no lauku vides, kuriem mājās ir pašiem savi dārzi, viņi inovatīvās idejas realizē savos dārzos un vecāki ar lielāko prieku un entuziasmu tās pieņem. Kā, piemēram, pēc taustkolas dārza izveides- kā stādīt kartupeļus permakultūras tehnikā? – savās mājās tika realizēts visdažādākajās latvju zīmēs, piemērma, jumī.
  • Tā kā Ikšķiles Brīvā skola atrodas ainaviskā vietā pie Daugavas, skolēni katru dienu izjūt dabas tuvumu un dzīvo saskaņā ar gadalaiku maiņu. Pēc iespējas visos laika apstākļos svinam svētkus ārpus telpām, kā arī svaigā gaisā notiek dabas zinību, mākslas, mājturības un sporta nodarbības. Atbilstoši gadalaikiem skolēni pēta apkārtnes dzīvniekus – bebrus, zaķus, dažādus putnus, stirnas –, bet ziemā pēta dzīvnieku pēdas sniegā un baro putnus.
  • Ikšķiles Brīvās skolas ēka ir izremontēta, ērta un mājīga.
  • Sadarbojoties ar vietējiem zemniekiem, skolēni piedalās lauku darbos, tādējādi apgūstot saikni starp ēdienu šķīvī un dobē.
  • Ikšķiles Brīvās skolas prioritāte ir ekoloģiskas un pašpietiekamas kopienas izveide jaunajā skolas ēkā Elkšņos. Skolā ir ierīkots permakultūras dārzs, rīkojam seminārus vecākiem un skolēniem.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā vecāki savstarpēji sadarbojas ģimeņu ietvaros ar transportu, pēc iespējas nepiesārņojot vidi ar automobiļu izplūdes gāzēm. Cenšamies izmantot velosipēdus, slēpes un iet kājām, neraugoties uz lieliem attālumiem, jo Ikšķiles Brīvā skola atrodas ārpus pilsētas centra.
  • Skolā atrodas aušanas studija, Interaktīvais skaņas un mūzikas izziņas centrs.
  • Ikšķiles Brīvajai skolai trūkst telpu kopīgai gadskārtas un citu svētku svinēšanai skolēniem un ģimenēm, lielu pasākumu rīkošanā skola sadarbojas ar pašvaldību.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Veikt neizremontēto telpu kosmētiskos remontus.
  • Drustu tautskolai turpināt darbu pie jaunās skolas ēkas celtniecības.
  • Paplašināt skolēnu aktīvās atpūtas iespējas, Drustu tautskolā iekārtot sporta laukumu jaunās skolas teritorijā.
  • Radīt iespēju skolēnu fiziskām aktivitātēm starpbrīžos nelabvēlīgu klimatisko apstākļu gadījumos, izveidojot īpašas fizisko aktivitāšu joslas, telpas.
    Pamatojums: Drustu tautskolas telpas ir nolietojušās, grīdas segums saplaisājis. Drustu tautskolā nolietojušās Drustu tautskolas ēdnīcas telpas un iekārtas. Esošajās telpās ir plānots palikt līdz 2020. gadam.
  • Būvēt Multifunkcionālu zāli Ikšķiles Brīvajā skolā.

Pašvērtējums pamatjomā “Resursi”

Iekārtas un materiāltehniskie resursi

  • Struktūrvienības patapina vai nomā telpas mācību procesa norisei. Drustu tautskolas ēka projektēta 1985. gadā, kā tipveida bērnudārzs ( projekta Nr. 212-1343.86) 95 vietām ar kopējo platību 972m2. Mācību telpas aizņem apmēram 1/3 daļu no kopplatības. Drustu tautskola ir uzbūvējusi Brīvdabas klasi āra nodarbībām. Ikšķiles Brīvā skola atrodas vecajā Elkšņu skolā (kopējā platība 720 m2).
  • Skolā ir visas izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās telpas. Atsevišķās struktūrvienībās nav labiekārtotu telpu sporta nodarbībām. Sporta nodarbībām vajadzīgās telpas nepieciešamības gadījumā var izmantot Drustu pamatskolas sporta zāli vai Raunas vidusskolas sporta zāli. Noruna saskaņota.
  • Sanitārās higiēnas telpas, tualetes atbilst bērnu skaitam. Ir atbilstošas telpas virtuvei un ēdināšanas telpas.
  • Ir labi attīstīta nodarbību bāzē interešu izglītībai: Drustu tautskolā ir izveidotas kokapstrādes, rotkalšanas, keramikas un aušanas darbnīcas, Ikšķiles Brīvajā skolā ir aušanas darbnīca, māla un kokapstrādes darbnīca.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā ir aušanas telpa, telpa informātikai, grāmatu grātuve.
  • No 2018.gada sepembra, Drustu tutskolai ir izveidota atsevišķa telpa IT tehnoloģijām.
  • Skolā ir iekārtotas īpašas telpas atbalsta personālam.
  • Katrā struktūrvienībā ir noteikta kārtība telpu un materiāltehnisko līdzekļu izmantošanai.
  • Skolā ir visi izglītības programmas īstenošanai nepieciešamie materiāltehniskie resursi un iekārtas. Tie ir darba kārtībā, visiem darbiniekiem ir zināms atbildīgais, pie kura vērsties, ja rodas problēmas.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā sporta nodarbības notiek ārā.
  • Drustu tautskolā nodarbības sportā telpās, pēc vienošanos ar Drustu pagasta padomi, notiek Drustu pagasta sporta zālē un Drustu pagasta pamatskolas sporta laukumā, kurš ir renovēts un atbilst normatīvajām prasībām.Ziemā ir pieejams arī ledus laukums.
  • Skolēniem un skolotājiem ir pieejami datori, skanēšanas, drukāšanas, pavairošanas iekārtas un pieeja internetam.
  • Mācību priekšmetu apguvei tiek izmantoti izdevniecību piedāvātie mācību līdzekļi un skolotāji izstrādā savus mācību materiālus.
  • Dabas un vēstures apguvei Drustu tautskolā ir iekārtota “Zaļā taka” dabas vērošanai un vēstures izzināšanai, kā arī tiek izmantotas mācību ekskursijas atbilstošas tēmas apguvei.
  • Izglītības programmas realizēšanai, ēku uzturēšanai, pamatskolas darbības nodrošināšanai un citām vajadzībām līdzekļi tiek iegūti pamatā no četriem avotiem: valsts finansējuma, pašvaldības finansējuma atbilstoši normatīviem dokumentiem, skolas maksas, līdzekļiem, kas iegūtu piedaloties fondu izsludinātos konkursos, kā arī ziedojumiem. Pamatskolas finansiālie resursi katru gadu pieaug, bet katrai struktūrvienībai tie ir atšķirīgi.

 

Tālākās attīstības vajadzības

  • Jāturpina “Zaļās takas” atjaunošanas un iekārtošanas darbus.
    Nepieciešamība: Taka apliecinājusi sevi, kā ļoti labu dabas un vēstures izziņas darbnīcu ne tikai mūsu skolas skolēniem, bet arī citu republikas skolu skolēniem.
  • Precīza vienošanās ar jaunpienākušajiem vecākiem par skolas filozofiju un vērtībām.
  • Jāturpina darbs pie Saimes ēkas būvniecības.
    Nepieciešamība: šobrīd izmantojamās ēkas ir vecas un nolietojušās.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā izveidot sporta laukumu.

 

 

Personālresursi

  • Drustu tautskola ir nodrošināta ar nepieciešamiem personāla resursiem izglītības programmas īstenošanai.
  • Skolotāju darba slodze atbilst darba organizācijas vajadzībām, skolotāju pieredzei, kvalifikācijai. Pamatskolas darbinieku pienākumi, tiesības ir aprakstītas darba aprakstos.
  • Nepieciešamības gadījumā strukturvienības piesaista psihologu, logopēdu vai citus speciālistus.
  • Tautskolas vadība sekmē skolotāju izglītošanos. Skolotāji sistemātiski tiek informēti par tālākizglītības iespējām un mudināti izmantot bezmaksas kursus.
  • Tautskola rīko pedagogu tālāizglītības un pašizaugsmes kursus skolotājiem un skolas darbiniekiem.
  • Tautskola izstrādā un aprobē metodisko materiālu skolotājiem mākslu pedagoģijā, kas balstīta uz kompetencēs balstītu izglītību.
  • Izstrādāt jaunu mācību programmu skolotājiem, ar kuriem noslēgts sadarbības līgums Lietuvā.
  • Ikšķiles Brīvās skolas pedagogi piedalījās Nordplus Junior programmas finansētā projektā “FEEL – Focus on Experimental and Experiential Learning”, kur kopā ar kolēģiem Igaunijas un Somijas skolā apguva metodes darbam ārā.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Attīstīt jaunas tālāizglītības programmas pedagogiem.
  • Izglītot pedagogus par humānās piedagoģijas un kopveseluma pieejas īstenošanu.
  • Attīstīt skolotājos intuīcijas izjūtu un mīlestību pret bērniem.

Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

  • Pamatskolas direktors un teritoriālo struktūrvienību vadītāji vienlaicīgi ir arī dibinātāji.
  • Pamatskolas dibinātāji ir arī pamatskolas skolēnu vecāki – pakalpojuma ņēmēji vienlaicīgi ir arī tā organizētāji un devēji (abpusēji ieinteresētas personas, skolēnu vecāku un pamatskolas sadarbības ideāls).
  • Pamatskolas dibinātāji ir kopā izstrādājuši pamatskolas koncepciju – mērķi un principus, uz kuriem pamatskola balstīsies savā ikdienas darbā un attīstība (kopdarbs, sadarbība).
  • Pamatskolas lietvedības, grāmatvedības un darba drošības jautājumi tiek risināti sadarbojoties un centralizēti.
  • Lietvedības, grāmatvedības un darba drošības jautājumi tiek risināti labā profesionālā līmenī.
  • Pamatskolas attīstības ideju ģenerēšanā, realizēšanā ir iesaistīti liels skaits cilvēku, kuri ikdienā ir saistīti ar tautskolu vai arī tās atbalstītāji (augstskolu pasniedzēji, zinātnieki u.tml.)
  • Pamatskola savā pedagoģiskajā darbībā cenšas izmantot jaunākās atziņas pedagoģijā, psiholoģijā, socioloģijā un ezotērikā.
  • Pamatskolā veidojas zinātnisko resursu bāze, kas pedagoģiskos jautājumus var risināt zinātniskā līmenī – šobrīd ir trīs maģistri, viens mācās maģistratūrā un viens ir zinātniskā grāda pretendents. Ir laba sadarbība ar Daugavpils universitātes zinātniekiem un ar Latvijas Lauksaimniecības Universitātes zinātnikiem.
  • Pamatskolas teritoriālās struktūrvienības uzskatāmas par atsevišķām, patstāvīgām, nelielām skolām, kuras dinamiski var pielāgoties jaunām, inovatīvām iespējām, risinājumiem kā mācību darbā organizācijā tā saimnieciskā darbībā, atbilstoši tai kultūrvidei, kurās tās atrodas.
  • Pamatskolas statūtos apstiprinātā teritoriālo struktūrvienību vadītāju patstāvība dod iespēju radošai jebkura veida darbībai katrā no teritoriālajām struktūrvienībām, kas ir atbilstoša tautskolas Ētikas kodeksam.
  • Veiksmīga un abpusēji ieinteresēta novadu pašvaldību sadarbība ar pamatskolu un tās teritoriālajām struktūrvienībām (finansiāli un materiāli sakārtota).
  • Skola izmanto „Dropbox 1.4.3” programmatūru, kas, nodrošina ērtu piekļuvi skolas dokumentiem visu teritoriālo struktūrvienību darbiniekiem.

 

Tālākās attīstības vajadzības

  • Projektēt un organizēt pamatskolas teritoriālo struktūrvienību kopīgus pasākumus sportā un kultūrā, kā arī vienkāršā savstarpējā ģimeņu draudzībā.
  • Turpināt darbu pie pamatskolas simbolikas – personīgā ģērboņa un karoga izstrādes.
  • Struktūrvienībām sadarbojoties, realizēt mūžizglītības ideju attīstot jaunus virzienu pieaugušo un bērnu izglītībā, piemēram, bērnu agrīnā audzināšana (prenetālā audzināšana), tas ļautu piesaistīt daļu gan topošās, gan esošās māmiņas, kā arī interesentus no malas.
  • Attīstīt Saimes principa mācīšanu.

 

Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām

  • Skolai un struktūrvienībām ir laba sadarbība ar novadu skolas darbu organizatoriem (novadu izglītības pārvaldēm), īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu par pedagogu izglītošanu, kursiem, konferencēm un tamlīdzīgi.
  • Notiek regulāras konsultācijas ar Valsts izglītības kvalitātes dienesta darbiniekiem.
  • Pamatskolai ir ilgstoša darba pieredze (24 gadi) alternatīvas skolas statusā,kā rezultātā augstskolās lekcijās Alternatīvā pedagoģija tek uzsvērts, ka tieši Tautskola 99 Baltie zirgi pamatskolas ir aizsākusi alternatīvas izglītības iespējamīvu un jaunu skolu atvēršanos Latvijā.
  • Tautskola ir saņēmusi atzinību par tautas kultūras mantojuma popularizēšanu no bijušās valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas u.c. atzinības un goda apbalvojumus valsts mērogā.
  • Biedrība Tautskoa 99 baltie zirgi ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Lietuvas privāto izglītības iestādi, par pieredzes nodošanu un apmācību – Kā mācīt jaukta vecuma grupās ?Kā rezultātā, uz šādā līguma pamata, šai Lietuvas privātās izglītības iestādei tika dota atļauja sevi atvērt oficiāli un realizēt šādu mācību metodiku
  • Tautskola sadarbojas ar citām vecāku veidotām skolām, skola ir rīkojusi sadarbības pasākumus, konsultējas un sniedz konsultācijas citām privātskolām.
  • Biedrība sadarbojas ar valsts un pašvaldības iestādēm, biedrībām.
  • Biedrība ir biedrs vairākās biedrību apvienībās (Privāto partnerību biedrībā “Zied zeme”, Latvijas platformā attīstības sadarbībai (LAPAS)).

 

Tālākās attīstības vajadzības

  • Jāveido humānās pedagoģijas neklātienes skolu skolotājiem un citiem interesentiem.

 

  1. Citi sasniegumi (pamatskolai svarīgais, specifiskais)
  • Skola ir vietējās kopienas centrs, kur notiek izglītojoši, izzinoši un kultūras pasākumi (gadskārtas svētku svinēšana, koncerti, semināri, nodarbības).
  • Skola popularizē alternatīvo izglītību un rada telpu visu vecumu iedzīvotāju (sākot ar mazuļiem līdz cilvēkiem gados) izglītošanai – vispārējās izglītības programmās un neformālās izglītības programmās.
  • Skolai ir liela un kvalitatīva publicitāte, informācija par pasākumiem un īstenotajiem projektiem tiek sniegta vietējiem un nacionālajiem medijiem.
  1. Turpmākā attīstība (balstīta uz pašnovērtējumā iegūtajiem secinājumiem)

  • Izvērtēt Saules gada programmas ieviešanu, veikt uzlabojumus, saskaņot ar jaunajiem mācību standartiem.
  • Izstrādāt un lincencēt Tautskolas Saules gada programmu.
  • Drustu taustkola izstrādā jaunu izglītības modeli uz zinātniskiem pamatojumiem un to aprobējot, kā rezultātā izstrādājot mācību programmu, kura ir saskaņā ar jauno tautskolas izstrādāto mācību modeli un valsts noteiktajiem standartiem.
  • Izglītot skolotājus un turpināt celt viņu kvalifikāciju un meistarību.
  • Attīstīt skolas materiāltehnisko bāzi.
  • Veikt infrastruktūras uzlabojumu (Saimes ēkas celtniecība Drustos, Multifunkcionālas zāles būvniecība Ikšķiles Brīvajā skolā).
  • Veidot sadarbību ar skolām Baltijā un Ziemeļvalstīs.
  • Veicināt skolotāju zinātnisko darbību.
  • Veicināt skolotāju piedalīšanos vietēja un starptautiska mēroga konferencēs.
  • Veidot neklātienes humānās pedagoģijas skolu pamatskolas mājas lapā.
  • Turpināt paaugstināt izglītības kvalitāti, individualizējot un diferenciējot mācību procesu
  • Orientēt bērnus uz atbildības uzņemšanos par nākotnes sabiedrību.

 

 

Pielikums

Informācija par valsts diagnosticējošo darbu rezultātiem 3. un 6.klasē

 

Valsts diagnosticējošo darbu rezultātu analīze

par pēdējiem trīs mācību gadiem

 

Izglītības iestāde apkopo statistisko informāciju par izglītojamo valsts diagnosticējošo darbu rezultātiem 3. un 6.klasēs par pēdējiem trīs mācību gadiem.

Diagnosticējošo darbu rezultāti 3. klasei

 

Latviešu valoda

 

Mācību gads Vidējais rezultāts pamatskolā Drustos (procentuāli) Vidējais rezultāts struktūrvienībā „Ikšķiles Brīvā skola” (procentuāli) Vidējais rezultāts valstī (procentuāli)
2014./2015.m.g. 47,2% 84,87% 78,48%
2015./2016.m.g. 73,2% 77,57% 74,2%
2016./2017.m.g. 84,1% 78,3%
2017./2018.m.g.      

 

Matemātika

 

Mācību gads Vidējais rezultāts pamatskolā Drustos (procentuāli) Vidējais rezultāts struktūrvienībā „Ikšķiles Brīvā skola” (procentuāli) Vidējais rezultāts valstī (procentuāli)
2014./2015.m.g. 66,16% 69,57% 76,49%
2015./2016.m.g. 100% 70,87% 71,71%
2016./2017.m.g. 75% 68,92%
2017./2018.m.g.      

 

Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolā Drustos diagnosticējošo darbus 3. klasē 2014./2015.m.g. veica 1 skolēns, bet 2015./2016.m.g. veica 2 skolēni, savukārt 2016./2017.m.g. Drustos 3. klasē nebija neviena skolēna.

 

Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolas struktūrvienības „Ikšķiles Brīvā skola” diagnosticējošo darbu rezultāti 3. klasē pēdējos trijos gados būtiski neatšķiras no rezultātiem valstī. Nedaudz zemāki tie ir bijuši matemātikā, taču 2016./2017.m.g pat augstāki nekā vidēji valstī. Latviešu valodā 3.klasei tie ir bijuši visus pēdējos 3 gadus augstāki.

 

Diagnosticējošo darbu rezultāti 6. klasei

Latviešu valoda

 

Mācību gads Vidējais rezultāts pamatskolā Drustos (procentuāli) Vidējais rezultāts struktūrvienībā „Ikšķiles Brīvā skola” (procentuāli) Vidējais rezultāts valstī (procentuāli)
2014./2015.m.g. 69,6% 61,77%
2015./2016.m.g. 72,15% 63,53%
2016./2017.m.g. 54,61% 84,1% 66,3%
2017./2018.m.g.      

 

Matemātika

 

Mācību gads Vidējais rezultāts pamatskolā Drustos (procentuāli) Vidējais rezultāts struktūrvienībā „Ikšķiles Brīvā skola” (procentuāli) Vidējais rezultāts valstī (procentuāli)
2014./2015.m.g. 75,05% 57,61%
2015./2016.m.g. 100% 66,25%
2016./2017.m.g. 86,8% 72,16% 60,80%

 

Dabaszinības

Mācību gads Vidējais rezultāts pamatskolā Drustos (procentuāli) Vidējais rezultāts struktūrvienībā „Ikšķiles Brīvā skola” (procentuāli) Vidējais rezultāts valstī (procentuāli)
2014./2015.m.g. 90% 67,71%
2015./2016.m.g. 88,5% 64,12%
2016./2017.m.g. 86,67% 81,11% 64,91%
2017./2018.m.g.      

 

Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolas struktūrvienībā „Drustu tautskola” diagnosticējošo darbus 6. klasē 2014./2015.m.g. veica 2 skolēni, 2015./2016.m.g. veica 1 skolēns, bet 2016./2017.m.g. arī veica 1 skolēns.

Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolas struktūrvienībā „Ikšķiles Brīvā skola” diagnosticējošais darbs 6 klasei tika veikts pirmo reizi 2016./2017.m.g., jo struktūrvienības „Ikšķiles Brīvā skola” 6. klasē 2014./2015.m.g. un 2015./2016. m.g. nebija neviena skolēna.  Apkopotie rezultāti liecina, ka struktūrvienības „Ikšķiles Brīvā skola” kopvērtējums ir krietni augstāks nekā vidēji valstī.

 

 

Eksāmenu darbu rezultāti 9. klasei

 

Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolas gan struktūrvienības „Drustu tautskola” 9. klasē, gan struktūrvienības „Ikšķiles Brīvā skola” 9. klasē 2014./2015. m.g., 2015./2016.m.g. un 2016./2017. m.g.  nebija neviena skolēna.