Pašvērtējums

Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolas pašvērtējuma ziņojums

2017.gada 30.augustā

  1. Tautskolas 99 Baltie zirgi vispārīgs raksturojums

Tautskolas pirmssākumi ir 1993.gadā, kad Drustos tā sāka pieaugušo neformālo izglītošanu, organizējot kursos svešvalodā, datorikā, projektu rakstīšanā, uzņēmējdarbības attīstīšanā, kulinārijas mākslā, jogā, skārdniecībā, aušanā, utt. Un kopš 1994.gada sāka darbu ar bērniem. 1995.gada rudenī Tautskolā tik uzņemti pirmie skolēni sākumskolā. Biedrība Tautskola “99 Baltie zirgi” tika dibināta 1996.gada 9.septembrī un šobrīd biedrībai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Tautskola izveidoja pamatskolu “Tautskola 99 Baltie zirgi”, kas piedāvā alternatīvu variantu valsts pamatizglītības standarta apgūšanai uz humānās pedagoģijas un tautas pedagoģijas bāzes, izmantojot kopveseulma pieeju un individuālās apmācību metodes.

Skolas pamatprincipi:

    • skolas ārpusstundu darbu plānot integrēti ar mācību stundām, tādējādi veicinot izglītojamā pašattīstību;
    • ikdienas ritmā iekļaut personības izaugsmes nodarbības, piemēram, domāšanas stundas, rīta apli u.tml.;
    • sniegt iespēju izglītojamiem apgūt zināšanas tautas etniskā kultūras mantojuma izmantošanā, kā arī attīstīt prasmes daiļamatniecībā;
    • organizējot mācību procesu dažāda vecuma saimēs, attīstīt izglītojamajos prasmi būt “skolotāja palīgiem” (bērni māca bērnus);
    • plānojot mācību procesu, veidot izglītojamajos prasmi būt patstāvīgiem un atbildīgiem mācību vielas apgūšanā;
    • ikdienas procesā skolā veidot izglītojamajos izpratni par brīvības un atbildības principu (brīvība nav bezatbildība, bet gan vēl lielāka indivīda atbildība);
    • rūpēties par ģimeniskas gaisotnes izjūtu Skolā.

Pamatskolai ir trīs struktūrvienības – Drustu Tautskola, Ikšķiles Brīvā skola un Tukuma Tautskola.

Pamatskolas juridiskā adrese un teritoriālās struktūrvienības – izglītības programmu īstenošanas vietas:

  • Pamatskolas juridiskā adrese: Skolas iela 2, Drustu pagasts, Raunas novads, LV-4132 (turpmāk tekstā – Drustu tautskola). Drustu tautskola atrodas Drustu pagastā Skolas ielā 2 bijušajā pagasta bērnudārza ēkā. 2009.gada 1.oktobrī biedrība „Tautskola 99 Baltie zirgi” noslēdza nomas līgumu ar Raunas novada domi par Drustu pagasta padomei piederošas ēkas nomu uz 24 gadiem.
  • No 01.09.2010. teritoriālā struktūrvienība „Ikšķiles Brīvā skola”, Rīgas iela 175, Ikšķile, Ikšķiles novads, LV-5052. Skola atrodas vēsturiskās Elkšņu skolas telpās (turpmāk tekstā – Ikšķiles Brīvā skola).
  • No 31.08.2014. pamatskolas teritoriālā struktūrvienība „Tukuma Tautskola”, Pils ielā 12, Tukums, LV-3101 (turpmāk tekstā – Tukuma tautskola).

Īstenojamās izglītības programmas, skolēnu un audzēkņu skaits uz 01.09.2017.

  • Pirmsskolas izglītības programma (izglītības programmas kods 01011111), licence 11.03.2014. Nr.V-7070, 60 audzēkņi.
  • Pamatizglītības programma (izglītības programmas kods 21011111), licence 16.09.2015., Nr.V-8311, 12skolēni.
  • Humanitārā un sociālā virziena programmas (izglītības programmas kods 21012111), licence 01.03.2017. Nr. V-8995, 45 audzēkņi.

Skolotāji

Tautskolā strādā 21 pirmsskolas, sākumskolas vai vispārējās pamatizglītības skolotājs (tai skaitā 7 skolotāji Drustu tautskolā, 11 skolotāji Ikšķiles Brīvajā skolā un 3 skolotāji Tukuma tautskolā. Vairākiem skolotājiem ir maģistra grāds, vairāki mācās augstskolā pedagoģijas bakalaura programmā.

Pedagogu tālākizglītība tiek plānota, tiek veikts izvērtējums. Visi pedagogi ievērojuši prasību ne retāk kā reizi trijos gados apmeklēt kvalifikācijas celšanas kursus, bet daudzi šo iespēju izmanto biežāk. Tautskola organizē pašizaugsmes kursus pedagogiem.

Pedagogi strādā profesionāli, radoši, viņiem ir liela darba pieredze. Pedagogi regulāri papildina savas zināšanas un prasmes kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, semināros, dalās pieredzē semināros un konferencēs, piedalās pieredzes apmaiņas braucienos un starptautiskos projektos.

Pamatskolas īpašie piedāvājumi

Pamatskola piedāvā valsts pamatizglītības standarta apgūšanu holistiskās pedagoģijas un tautas pedagoģijas vidē, izmantojot holistiskai pedagoģijai raksturīgo kopveseluma pieeju: skolēna fizisko, intelektuālo un garīgo spēju vienlaicīgu attīstību; dažāda vecuma bērnu integrēšanu saimēs un individuālās apmācību metodēs; iziešanu dabā – āra nodarbībās; regulārās “klusēšanas” un “domāšanas” stundās; brīvībā.

Tautas pedagoģijas videi būtisks ir darbs. Darbs ļauj skolēnam iepazīt sevi, savas spējas, dotumus, attīsta darba prasmes, iemaņas un darbam nepieciešamās raksturīpašības, ļauj atklāties un nostiprināties radošumam. Drustu pamatskolā šim nolūkam iekārtotas trīs amatniecības darbnīcas – rotkalšanas, podniecības un aušanas. Darbs, darbnīcas, kā arī aktīva darbošanās dabas vidē, veicina bērnu attīstību kopveselumā, veido pozitīvu sociālo attiecību gaisotni, kurai raksturīga draudzība, izpalīdzība, sadarbība.

Tautskola nomā zemi Gaujas upes baseina augštecē 7.44ha platībā. Te (“Egles kalnā” un “Piltiņkalnā”) skolēniem ir iespēja iepazīt dabu, sevi, praktiski darboties, kā arī piedalīties tautas gadskārtas tradīciju kopšanā. Abās vietās āra nodarbību atbalstam, uzbūvētas divas nojumes. Piltiņkalns ir tautas tradīciju norises vieta, kas tiek kopta ar visu tautskolas darbinieku, vecāku, skolnieku un citu interesentu aktīvu līdzdalību (tautskoliešu). Piltiņkalns ir ne tikai kā tautskoliešu gadskārtu tradīciju svinēšanas vieta, bet arī izvērties kā tautas tradīciju popularizēšanas centrs plašākai sabiedrībai (internetā meklējot uz vārdu „Piltiņkalns” rodam daudz atsauču). Te ierosmi gadskārtu svētku svinēšanai raduši daudzi tautas tradīciju entuziasti. Piemēram, pēc Tautskolas iniciatīvas reiz bija aizsākums Meteņa un Lieldienu svinībām novadā, atjaunotu Jāņa dienu svinēšanas rita popularizēšanā republikā.

Ikšķiles Brīvās skolas saime akcentē tādas tautskolas vērtības kā brīvību, vienotību ar dabu, kopienas attiecības un latviskumu. Skolā tiek elastīgi izmantotas dažādas mācīšanas metodes, tai skaitā mācoties gan dzīvesdarbības vidē, gan izejot ārpus tās pārgājienos, velobraucienos, ekskursijās. Skolai ir plašs pagalms un dārzs, skolēni daudz laika pavada ārā gan katru dienu āra pauzēs, gan atbilstošos laika apstākļos nodarbības bieži notiek ārā. Skola ir iesaistījusies ekoskolu kustībā un tā ir ieguvusi starptautisko zaļo karogu, kas apliecina tās ieguldījumu ilgtspējīgu iniciatīvu īstenošanā. Ikšķiles Brīvā skola nodrošina skolēniem veselīgu, bioloģisku, sezonālu, veģetāru ēdināšanu. Ikšķiles Brīvā skola piedāvā interešu izglītības nodarbības bērniem un pieaugušajiem, skola ir izveidojusies kā kopienas centrs, kur notiek izglītojoši un kultūras pasākumi, telpās mājvietu ir raduši amatnieki. Ikšķiles Brīvajā skolā ir izveidots Tradicionālās mūzikas un amatniecības centrs, Interaktīvais skaņas un mūzikas izziņas centrs, Ekokafejnīca, darbojas aušanas studija. Skola piedāvā skolēniem un viņu ģimenēm piedzīvot Saules gadskārtas un apgūt latviskās dzīvošanas tradīcijas, skolēni apgūst folkloru un spēlē mūzikas instrumentus (kokli, blokflautu, klavieres, bungas, ģitāru). Vienlaikus skolā ir klātesošs arī starpkultūru aspekts, jo skola jau vairākus gadus uzņem Eiropas Brīvprātīgā darba programmas jauniešus no dažādām Eiropas valstīm, kas strādā kā skolotāja palīgi.

Tukuma Tautskolā tiek piedāvāta obligātā pirmskolas apmācība, kā arī interešu izglītības programmas un ārpusstundu nodarbība: “Mācīsimies un pildīsim mājas darbus kopā!” Tiek sniegts bērnu uzraudzības pakalpojums pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem.
Pamatskolas budžeta nodrošinājums

Skola saņem valsts budžeta dotācijas, pašvaldību līdzfinansējumu par tajās deklarētajiem audzēkņiem, kā arī piesaista dažādu Eiropas Savienības fondu finansējumu.

 

  1. Tautskolas 99 Baltie zirgi darbības pamatmērķi

Tautskola iecerēta kā mūžizglītības centrs, kā parauga vieta jaunu audzināšanas un izglītošanas formu aprobēšanai un jauna sadzīves modeļa veidošanai, kā arī pieredzes apmaiņai Latvijas un Eiropas mērogā.

Turpinot Tautskolas “99 Baltie zirgi” iesākto praksi, izglītību paredzēts veidot, balstoties uz principiāli jaunu tautizglītības koncepciju – holistisko pedagoģiju, bet sadzīves modeli veidot kā sadarbību sabiedriskā, ekoloģiskā un ekonomiskā aspektā. Ir ļoti svarīgi, lai Latvijā tiktu izveidota vieta, kur inovatīvas pedagoģiskās zinātniskās atziņas var tikt ieviestas praksē citviet Latvijā.

Konceptuāli mūsu ideju pamatā ir atziņa par visa vienotību, veselumu (holisma filozofija). Veselums bērnā (cilvēkā) patiesi atklājas tā misijā uz Zemes. Ilgspējīgas attīstības sabiedrība var tikt veidota tikai tad, ja to sāksim darīt ar pārdomām par cilvēka vietu, lomu Visuma procesos vai, citiem vārdiem runājot, viņa dzīves jēgu.

Pamatskolas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītošanas procesu, kas nodrošinātu valsts pamatizglītības standartā noteikto pamatizglītības mērķu sasniegšanu, veidojot alternatīvu variantu valsts pamatizglītības standarta apgūšanai uz holistiskās (kopveseluma) pedagoģijas un tautas pedagoģijas bāzes, izmantojot individuālās apmācību metodes.

Pamatskolas uzdevumi:

  • īstenot pilnu pamatizglītības programmu;
  • izvēlēties izglītošanas darba metodes un formas;
  • racionāli izmantot izglītībai atvēlētos finansu resursus;
  • sadarboties ar skolēnu vecākiem, lai nodrošinātu obligātās pamatizglītības ieguvi visiem pamatskolas vecuma bērniem;
  • veidot priekšstatu un sapratni par galvenajiem dabas, sociālajiem un ilgtspējīgas attīstības procesiem, morāles un ētikas vērtībām;
  • nodrošināt iespēju apgūt mācīšanās pamatprasmes un informācijas tehnoloģiju izmantošanas pamatiemaņas;
  • nodrošināt iespēju apgūt Latvijas pilsonim nepieciešamās zināšanas un demokrātijas vērtības;
  • nodrošināt iespēju gūt radošās darbības pieredzi;
  • izkopt saskarsmes un sadarbības spējas;
  • nodrošināt izglītojamo ar sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepie­ciešamajām pamatzināšanām un pamatprasmēm;
  • radīt pamatu izglītojamā turpmākajai izglītībai;
  • veicināt izglītojamā harmonisku veidošanos un attīstību;
  • sekmēt izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, sabiedrību, apkārtējo vidi un valsti.

 

Pamatskolas attīstības prioritāšu ieviešana 2012.-2016.gadā

Iepriekšējā periodā Tautskola ir līdzdarbojusies izglītības sistēmas reformu jomā, ieviešot jauninājumus skolas programmās, tuvinot mācību saturu realitātei. Skola ir aktīvi skaidrojusi Tautskolas ideālus un mērķus vecākiem, veicinot pamatskolas kopienas veidošanos.

Attiecībā uz izglītojamo sasniegumiem jāpiemin mācību un izziņas ekskursiju loma mācību procesā un skolēnu sadarbības veicināšana ar skolēniem no citām Latvijas skolām kā prioritātes, kas tika īstenotas iepriekšējā periodā. Šajā laikā tika arī pievērsta īpaša uzmanība, lai attīstītu skolēniem objektīvas pašvērtēšanas spējas un spēju objektīvi novērtēt citu skolēnu sasniegumus, attīstīt kritisko domāšanu un augstu atbildības izjūtu. Skolas kvalitāti apliecina Tautas attīstības balva par izcilu ieguldījumu izglītībā, ko saņēma Ikšķiles Brīvā skola.

Atbalsts skolēnam tiek sniegts, veicot skolēnu rūpīgu izpēti (izmantojot tradicionālas un netradicionālas metodes) un iegūtās informācijas izmantošanu, lai sasniegtu labākus rezultātus.

Pamatskolā mācās visi iesaistītie- skolēni, skolotāji un vecāki. Skolēniem īpaša uzmanība ir pievērsta skolēnu pašizvērtēšanas prasmes attīstīstībai un pašizpētes attīstībai, kā arī vecāku un skolotāju veiktās bērna izpētes pilnveidošanai. Skolotājiem tālākizglītošanās un profesionālā pilnveide ir būtiskas, tai skaitā attiecībā uz inovatīvu mācību metožu apguvi, zināšanu padziļināšana par humāno pedagoģiju un kopveseluma pieeju. Tautskola izglīto vecākus un uzlabo viņu izpratni par izglītības procesu (arī iesaistot vecākus skolas ikdienas un mācību darbā).

Pamatskolā tiek radīta pozitīva mācīšanās/mācīšanas vidi gan skolēniem, gan pedagogiem, izmantojot tehnoloģijas, iekārtojumu, psiholoģiskos aspektus. Vides veidošanā tiek ņemtas vērā skolēnu, skolotāju un vecāku vajadzības, intereses un ierosmes, visas iesaistītās puses arī aktīvi iesastās vides veidošanā (piemēram, talkās, gādājot inventāru, veicot remontu, utt.).

Skolā tiek ņemti vērā ilgtspējas kritēriji, īpaši attiecība uz vides ilgtspēju, skolās rūpīgi tiek pārdomāta resursu taupīšana un patēriņa samazināšana, tā audzinot atbildīgus pilsoņus, kas rūpējas par mūsu zemi un planētu. Ikšķiles Brīvā skola ir iesaistījusies Latvijas Ekoskolu kustībā un ir saņēmusi Zaļo karogu, kas ir starptautiska balva par ilgstošu ieguldījumu vides ilgtspējas veicināšanā.

Pamatskola veido sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, piedaloties starptautiskos projektos, tādejādi attīstīto kontaktus ar kolēģiem citās valstīs, gūstot pieredzi un jaunas prasmes. Tautskola bija sadarbības partneris Erasmus+ stratēģiskās partnerības projektā “Europe for all”, kur skolotāji guva labāku izpratni par iekļaujošas izglītības īstenošanu. Skola vairākus gadus uzņem Eiropas Brīvprātīgā darba programmas jauniešus, kas skolā ienes starptautisko dimensiju.

Skola īsteno arī infrastruktūras projektus – Ikšķiles Brīvajā skolā ir izveidota Tradicionālās amatniecības un mūzikas darbnīca, Interaktīvais skaņas un mūzikas izziņas centrs, Ekokafejnīca. Drustu Tautskola ir izveidojusi brīvdabas klasi un projektē Saimes ēku.

Skolai ir laba sadarbība ar valsts un pašvaldības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, tā ir vairāku nevalstisko organizāciju apvienību biedrs (Ekoskolu kustība, Latvijas Platforma attīstības sadarbībai).

 

  1. Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde (ja attiecināms) 
Kritērijs Ieteikumi Izpilde
1. MĀCĪBU SATURS – iestādes īstenotās izglītības programmas Izveidot skaidrus un nepārprotamus mācību priekšmetu stundu sarakstus, kuros viennozīmīgi var identificēt licencētās programmas mācību priekšmetu stundas, to skaitu un kopējo ilgumu. Izpildīts, ir izveidoti skaidri un nepārprotami macību priekšmetu stundu saraksti, tie ir izvietoti skolēniem un vecākiem pieejamās vietās, tai skaitā e-vidē.
2. MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS:

2.3. vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

Izstrādāt skolas izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību atbilstoši normatīvo aktu prasībām un skolas ideoloģijai, sistemātiski veikt vērtēšanas kārtības izpildes pārraudzību un kontroli. Izpildīts, ir izstrādāta un tiek izmantota izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, tik veikta tās izpildes pārraudzība un kontrole
6. IESTĀDES RESURSI:

6.1. iekārtas un materiāltehniskie resursi

Nodrošināt izglītojamiem iespēju mācību procesā izmantot modernās tehnoloģijas. Izpildīts, mācību procesā tiek izmantotas modernās tehnoloģijas (planšetdatori, datori, projektors, telefons)

 

 

6.2. personālresursi Izstrādāt biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolas vienoto koncepciju, izstrādāt tam atbilstoša pedagoga profilu un plānot mērķtiecīgu pedagogu profesionālo pilnveidi. Izpildīts, ir izstrādāta Tautskolas koncepcija, notiek mērķtiecīga pedagogu profesionālā pilnveide, tautskola rīko pedagogu pašizaugsmes kursus
7. IESTĀDES DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

7.1. iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

Veidot reālu attīstības plānu katrai filiālei ar konkrētiem attīstību veicinošiem pasākumiem noteiktā laika posmā, balstoties uz pašvērtēšanas laikā iegūtajiem atzinumiem, ņemot vērā pastāvošo teritoriālo struktūrvienību dažādību un apkārtējās sociālās vides faktorus.

Skolas kopīgajā attīstības plānā iekļaut tās skolas darba prioritātes, kas ir kopīgas un  būtiskas visas skolas struktūrvienībām.

Veikt regulāru attīstības plāna īstenošanas izvērtēšanu un izdarīt nepieciešamās korekcijas.

Izpildīts, Tautskola veido kopējo attīstības plānu un struktūrvienības izstrādā atsevišķus attīstības planus, tiek veikta attīstības plāna izvērtēšana.
7.2. iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība

 

Nodrošināt skolas izdoto izglītības dokumentu atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Nodrošināt skolas nolikuma un iekšējās kārtības noteikumu atbilstību reālajai situācijai un normatīvo aktu prasībām.

Izpildīts, skola izdod izglītības dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Izpildīts, skolas nolikums un iekšējās kārtības noteikumi ir aktualizēti, atbilstoši reālajai situācijai un normatīvo aktu prasībām

 


 

  1. Pamatskolas sniegums un tā novērtējums ar kvalitātes vērtējuma līmeni atbilstošajos kritērijos
Jomas un kritēriji: Vērtējuma līmenis
Nepietiekami Pietiekami Labi Ļoti labi
1. mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas X  
2. mācīšana un mācīšanās:

2.1. mācīšanas kvalitāte

X  
2.2. mācīšanās kvalitāte X  
2.3. vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa X  
3. izglītojamo sasniegumi:

3.1. izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

Jomā IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI

kritēriji

3.1. izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

3.2. izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos tiek vērtēti aprakstoši

3.2. izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos
4. atbalsts izglītojamiem:

4.1. psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts

X  
4.2. izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība) X  
4.3. atbalsts personības veidošanā X  
4.4. atbalsts karjeras izglītībā     X
4.5. atbalsts mācību darba diferenciācijai     X
4.6. atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām Kritērijs neattiecas uz Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolu un netiek vērtēts ar līmeni.
4.7. sadarbība ar izglītojamā ģimeni;     X
5. iestādes vide:

5.1. mikroklimats

  X  
5.2. fiziskā vide un pieejamība   X  
6. iestādes resursi:

6.1. iekārtas un materiāltehniskie resursi

  X  
6.2. personālresursi   X  
7. iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana:

7.1. iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

  X  
7.2. iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība   X  
7.3. iestādes sadarbība ar citām institūcijām X
Kopsavilkumā:   0 13 4

 

Pašvērtējums pamatjomā “Mācību saturs”

  • Pamatskolas īstenotā izglītības programma atbilst licencētai izglītības programmai.
  • Izglītības process tiek organizēts tā, lai tiktu īstenoti pamatizglītības programmas galvenie mērķi, kuri norādīti Ministra kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 „Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”.
  • Pamatskola realizē izglītības programmas galvenos uzdevumus, īpašu akcentu liekot matemātikas, dabaszinātņu pamatzināšanu apguvei, sociālo, morālo un estētisko vērtību apgūšanai, radošas darbības pieredzes iegūšanai, saskarsmes un sadarbības spēju izkopšanai, kā arī spējai novērtēt un izjust skaisto.
  • Mācību priekšmeti tiek apgūti atbilstoši valsts standarta prasībām. Pamatskola izvirzījusi mērķi un organizē mācību procesu tā, lai katrs skolēns savās prasmēs, zināšanās, iemaņās visos priekšmetos pārsniegtu vidējo vērtējumu valstī. Mācībdarba organizācija orientēta ne uz laika limitu, bet uz konkrētā mācību priekšmeta apguves līmeni.
  • Skolotājs savu darbu saplāno atbilstoši paša vai atbilstošā priekšmeta paraugprogrammai. Izstrādātās priekšmetu prorammas apstiprina atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
  • Programma kopumā, ka arī programmas apguves secība, skolēna individuālais tās apguves temps atspoguļojas skolēnu ieskaišu grāmatiņās vai e-klases žurnālā. Skolotājs savu darbu mācību satura īstenošanai plāno ar katru skolēnu individuāli un tas ir atkarīgs no skolēna individuālām spējām, veselību t.i., vai nu skolēns programmu apgūst programmai paredzētajā mācību gadā, ātrāk, vai vēlāk.
  • Skolotājiem atbilstoši pamatskolas nolikumam tiek dota pilnīgi brīva iespēja izvēlēties mācību priekšmetu programmas, tām atbilstošas mācību grāmatas, vai strādāt pēc paša izstrādātas programmas.
  • Mācību saturs tiek balstīts uz Saules gada programmu, sakaņā ar kuru ir izveidots skolas tematiskais plāns.
  • Mācību saturā būtiska loma ir latviešu folklorai un tautas tradīcijām.
  • Mācību valoda ir latviešu valoda.
  • Mācību priekšmetu stundu saraksti katrā struktūrvienībā ir atšķirīgi, tie ir apstiprināti un atbilst licencētajai izglītības programmai. Mācību priekšmetu stundu saraksti ir pieejami skolēniem un vecākiem, tai skaitā e-vidē. Par izmaiņām skolēni un pedagogi tiek informēti.
  • Skolēnu mācību stundu slodze atbilst normatīvo aktu prasībām.
  • Skola nodrošina ar izglītības programmas īstenošanai atbilstošo mācību literatūru un citiem mācību līdzekļiem.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā tiek veikta mācību satura integrēšana, saimju telpās ir izveidotas tāfeles, kur skolotāji vizualizē mācību saturu noteiktā laika periodā, notiek skolotāju apspriedes.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Izglītības programmas saskaņošana ar jauniem mācību standartiem, jauno programmu apguve.
  • Pedagogu sagatavošana humānās pedagoģijas praktiskai realizācijai.
  • Inovatīvu mācību metožu apguve.
  • Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas meistarības pilnveidošana.
  • Pedagogu izglītošana par izmaiņām mācību saturā.
  • Pedagogu tālākā kvalifikācijas celšana un meistarības pilnveidošana.
  • Sadarbības veidošana ar līdzīgām Baltijas un Ziemeļvalstu skolām pedagoģiskās pieredzes apmaiņai, iegūšanai darbā ar jaukta vecuma skolēnu grupām.
  • Skolotāju zinātniskās darbības veicināšana, tai skaitā piedaloties vietēja un starptautiska mēroga konferencēs.
  • Pamatskolas mājas lapā jāizveido neklātienes humānās pedagoģijas skola.
    Pamatojums: laikmeta prasības, izmaiņas mācību priekšmetu mācību saturā, jaunu mācību tehnoloģiju pieejamība.

 

4.2. Pašvērtējums pamatjomā “Mācīšana un mācīšanās”

  • Pamatskola izmanto daudzveidīgas mācīšanas metodes cenšoties savstarpēji savīt mācīšanas un mācīšanās procesu organiskā veselumā. Galvenās no tām ir:
  • Individuāls darbs – ar to, vispirms, tiek saprasta skolotāja individuāla sadarbība ar skolēnu atbilstoši tā mācību sasniegumiem, interesēm, spējām, dotumiem.
  • Skolēna patstāvīgs darbs (pie tā skolēns tiek pieradināts jau ar pirmajiem soļiem pamatskolā). Skolēns tiek ievadīts patstāvīgas mācīšanās paņēmienos, iepazīstināts ar konkrētas tēmas patstāvīgas apguves īpatnībām.
  • Grupu darbs (skolēnu sadarbība mācību procesā) skolotāja vai pašu skolēnu organizēts darbs grupās, kurās skolēni patstāvīgi kopīgi risina dažāda veida jautājumus vai dara kādu praktisku darbu; skolotāja darbs ar īpaši atlasītu, piemēram, pēc izglītības pakāpes, nodarbes veida, intereses un tamlīdzīgi bērnu grupu. Šai pamatnostādnei pakārtojas:
    kooperatīvais – mācās, izzina, pēta, strādā kopā;
    frontālā, izskaidrojoši parādošā – skolotājs – grupa, līderis – grupa, grupas locekļi savstarpēji.
  • Paralēli, vairāk vai mazāk tradicionālām metodēm pamatskolā skolēna personīgās atbildības, mācīšanās aktivitātes paaugstināšanai, kā arī savstarpējas sadarbības stimulēšanai, tiek izmantota metode, kura pamatskolā nosaukta: dots devējam atdodas. Skolēns nostiprina savas zināšanas, prasmes būdams „skolotāja palīgs”: palīdzēdams jaunākajiem pamatskolas biedriem apgūt mācībvielu, piemēram, skaidrodams, rādot kā veicami praktiskie darbu un tamlīdzīgi.
    Tai pakārtotās metodes: izskaidrojoši – parādošā un radošā darba.
  • Morālo un estētisko vērtību apgūšanai, radošas darbības pieredzes iegūšanai, saskarsmes un sadarbības spēju izkopšanai, kā arī spējai novērtēt un izjust skaisto tiek izmantota metode, kuru dēvējam par neverbālo audzināšanu. Tā attiecas uz sirds izglītību (jūtu atklāšanos, izkopšanu tās augstākā izpausmē – mīlestībā), savas būtības atklāšanu. Tā realizējas:
    Saplūsmē, apcerē – personības un pasaules vienības un bezgalības sajūtas inducēšana ar dzīvošanu dabā, tās vērošanu, sajušanu, tas pats attiecībā uz jau radīto mākslās un paša iesaistīšanos radīšanas procesā;
    Sevis iekšējā izpētē – savu dotumu un spēju aptveršanā, stipro un vājo pušu izvērtēšanā, savu interešu apzināšanā, sava rakstura izvērtēšana un tamlīdzīgi.
  • Ar Tautas garīgā un materiālā mantojuma palīdzību – kā ieskaņošanās gadskārtu un cilvēka mūža gājuma ritmos, darbu tautas daiļamatniecības darbnīcas, muzicēšana uz tautas mūzikas instrumentiem. Muzicēšana, saskarsme ar dabas materiāliem, regulārs, pietiekami ilgstoša uzmanības pievēršana darāmajam, darba pabeigšana līdz galam ir pedagoģiskās psiholoģijas atzīti paņēmieni bērna vispārējai intelektuālai attīstībai.
  • Caur Patiesību – diskutējot par cilvēkam un sabiedrībai vitāli svarīgām lietām, par cilvēka spējām izzināt patiesību, patiesības attiecības ar realitāti, ar mīlestību, atbildību un tamlīdzīgi. Kā arī ar skolotāja personīgais piemērs un mudināts skolēna vērojums sabiedrībā, dabā; caur prasību un kontroli būt godīgam, nemelot, domāt tīras domas, runāt skaidru valodu un darīt labus darbus.
  • Ļoti būtiska pamatskolas iezīme: prakse strādāt bez skolas zvana – tā nodrošina bez stresa situāciju: neviens – ne skolotājs, ne skolēns negaida zvanu, bet cenšas iesāktos darbus padarīt līdz galam. Tas nozīmē mācību stundas elastību – tā, atkarībā no situācijas var beigties gan pirms gan pēc 40 minūšu darba. Zvana neesamība ļauj bērnam, ja tas savu darbu pabeidzis ātrāk, pievērsties kam citam, vai atpūsties tieši tad, kad tas pēc tā jūt nepieciešamību: parasti mazākiem bērni nemaz nevar koncentrēti strādāt 40 minūtes no vietas. Ikšķiles Brīvajā skolā skolas zvans tiek izmantots vien lai sasauktu uz ēdienreizēm.
  • Mācīšanās procesā būtiska loma ir vērtēšanai:
    – Pamatskolā uzsvars tiek likts uz pašvērtējumu – skolēns atbilstoši saviem mācību sasniegumiem pats nosaka vai attiecīgā tēma apgūta. Rezultātā vai nu pats vai sadarbībā ar skolotāju plāno nākošās tēmas apguvi vai iepriekšējās atkārtošanu līdz mācību vielas apguves līmenis apmierina abas puses. Tas nozīmē, ka pamatskolā tiek kombinēta bezatzīmju vērtēšana (formatīvs) ar vērtēšanu ar atzīmi (normatīvs) – skolotājiem dota brīva izvēlē lietot vienu vai otru, vai šo kombinēto modeli. Kombinētais modelis liedz skolēnam mācīties „atzīmes dēļ” un tas raksturojas sekojoši. Atzīmes var neizlikt par ikdienas darbu, mājas darbiem. Šajos gadījumos no bērna tiek prasīta darba izpilde un ar bērnu strādāts tik ilgi, cik tas katram nepieciešams, lai darbs būtu izdarīts, tēma apgūsta, saprasta, izmantojot pieminētās metodes. Atzīme kā vērtējums var parādīties ieskaitēs, kuru rezultāti tiek fiksēti ieskaišu grāmatiņās vai žurnālā, obligāti ar atzīmi tiek vērtēti skolēna sasniegumi semestra beigās.
    – Vērtējuma kvalitāte atklājas skolotāja un skolēna sadarbībā, kurā skolēns pats mācās izvērtēt savas zināšanas. Cits vērtējuma kvalitātes rādītājs ir valsts diagnosticējošie darbi ar tur ieteiktiem vērtēšanas kritērijiem. Salīdzinot skolotāja veikto skolēna mācību sasniegumu izvērtējumu ar valsts pārbaudes darbos gūto atrodam, ka tie ir tuvi. Skolotāji vērtēšanas procesā iegūto informāciju izmanto mācību procesa plānošanai, kā arī metodiskā darba pilnveidošanai
  • Skola regulāri vērtē pedagogu darbu.
  • Skola izmanto klases žurnālus (drukātā vai e-klasē), tiek veikta klases žurnālu aizpildes uzraudzība.
  • Stundu mērķi ir skaidri formulēti, sasniedzami un izglītojamajiem saprotami. Mācību stundas plānojums ir loģiski strukturēts.
  • Skolotāji mācību priekšmetu programmu īstenošanā veiksmīgi nodrošina mācību procesa saikni ar reālo dzīvi un mūsdienu aktualitātēm.
  • Pedagogi veiksmīgi iesaista mācību darbā visus izglītojamos, rosina viņus izteikt savu viedokli, analizēt un secināt, diskutēt, veidot dialogu, uzklausa un ņem vērā izglītojamo viedokļus un vēlmes.
  • Skolotāji pilnveido savas kompetences tālākizglītības kursos.
  • Notiek Pedagoģiskās padomes sēdes.
  • Ir izveidotas Metodiskās apvienības.
  • Skolas pedagogi apmainās ar pieredzi par mācīšanas metodēm Tautskolas semināros un pasākumos, skolotāji veic hospitāciju gan struktūrvienības ietvaros, gan starp pamatskolas struktūrvienībām.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Aktīvāk vecākiem ir jāskaidro pamatskolas ideāli un mērķi, panākot, ka vecāki kļūst par pamatskolas kopienas aktīviem dalībniekiem.
  • Jāturpina darbs pie skolotāju tālākizglītošanas un profesionalās pilnveides.
  • Jāizglīto vecāki par dažādajām mācību darba metodēm, tā veicinot viņu izpratni par izglītības procesu.
  • Jāturpina pilnveidot „skolotāja palīga” institūtu, iepazīstinot skolēnus ar pedagoģisko principu pamatiem.Pamatojums:vērojama mācīšanās ārējās motivācijas dominante pār iekšējo motivāciju.

Pašvērtējums pamatjomā “Mācīšanās kvalitāte”

  • Skolēni, sadarbībā ar skolotāju, paši izvirza sava mācību darba prasības pamatojoties uz Saules Gada Programmas tēmas izvirzīto mērķi. Skolēni tiek rosināti paši veidot plānu savam darbam, lai sasniegtu nepieciešamo rezultātu un paši izdarītu vērtējumu.
  • Skola regulāri informē izglītojamos un vecākus par mācību darbam izvirzītajām prasībām (vecāku sapulcēs, individuālajās pārrunās, e-klasē). Skolēni zina un izprot mācību darbam izvirzītās prasības.
  • Skolotāji rosina skolēnus strādāt mērķtiecīgi atbilstoši spējām, vērtēt savu un citu darbu. Skolotāji sekmē viņos motivāciju mācīties, rosina mācību procesā izmantot izglītības iestādē vai pašu skolēnu resursus.
  • Lielākā daļa skolēnu aktīvi piedalās mācību procesā, prot plānot un izvērtēt savu darbu.
  • Lielākā daļa izglītojamo bez attaisnojoša iemesla nekavē mācību stundas un mācību pasākumus. Skola uzskaita mācību stundu kavējumus, analizē to iemeslus un risina kavējuma iemeslus.
  • Izglītojamos un vecākus regulāri iepazīstina ar mācību sasniegumiem un tiek uzskaitīta izglītojamā izaugsmes dinamika.

Tālākas attīstības vajadzības

  • Jāturpina attīstīt skolēnu pašizpēte.
  • Jāturpina darbs pie vecāku un skolotāju veiktās bērna izpētes pilnveidošanu.

 

Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

  • Pedagogi regulāri vērtē skolēnu mācību darbu, ievērojot skolas veidotu vērtēšanas sistēmu. Pedagogs aizpilda liecību, kur aprakstošā veidā atspoguļo izglītojamo zināšanas mācību priekšmetos, skolēnu vai skolotāju komentārus par sasniegumiem un mērķiem tālākam mācību darbam, pedagoga vērojumu par izglītojamā sociālo un emocionālo pilnveidi.
  • Skolēns tiek regulāri iepazīstināts ar vērtējumu.
  • Vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni atbilst mācību priekšmetu programmām un mācību priekšmetu specifikai.
  • Pedagogi veic izglītojamo vērtēšanu pirms noteiktas tēmas apguves, lai precizētu tālākus darbības plānus un izprastu izglītojamo mācību darba vajadzības. Vērtēšana notiek diskusiju un jautājumu formu veidā. Pedagogs veic pierakstus par izglītojamo zināšanu līmeni noteiktā jomā.
  • Mācību procesa laikā, pedagogs aprakstošā veidā veic vērojumu par izglītojamā interesi pret apgūstamo tēmu, mācību priekšmetu, darba kvalitāti un tempu. Šie pieraksti tiek izmantoti liecībās.
  • Mācību tēmas beigās ir apkopojošais vērtējums kurā piedalās gan pedagogs, gan izglītojamais. Apkopojošā vērtējuma laikā izglītojamais novērtē sasniegto un izvirza mērķus tālākam mācību darbam. Pedagogs ir blakus ka padomdevējs un atbalsts, kā arī novērtē izglītojamā sasniegumus.
  • Vecāki ir iepazīstināti ar kārtību, kādā tiek vērtēti skolēna sasniegumi un par visu notiekošo pamatskolā.
  • Skolotājs, ja uzskata par nepieciešamu, pēc saviem ieskatiem, var izlikt atzīmes arī par ikdienas darbu, izliekot tās dienasgrāmatā vai savās darba uzskaites piezīmēs, jeb ierakstot dienasgrāmatās atzinību.
  • Praktizējam uzslavu vai aizrādījumu par atkārtoti neizpildīto darbu paziņot vecākiem nekavējoties pa mobilo telefonu tieši no klases, kam ir īpaši liela nozīme.

Tālākas attīstības vajadzības

  • Jāturpina attīstīt skolēnu pašizvērtēšanas prasmi.

Skolēnu sasniegumi

  • Pamatskolā uzskaita un analizē katra skolēna starpprasmju apguves līmeni un atbilstoši analīzei tiek koriģēta atbilstošā mācību priekšmeta programma vai variēta metodika. Par pamatu analīzei kalpo ieraksti ieskaišu grāmatiņās, dienasgrāmatā, e-klasē vai bērna izpētes mapē skolotāja dokumentētie novērojumi.
  • Salīdzinoši izvērtēti pamatskolas mācību sasniegumu rezultāti salīdzinājumā ar Izglītības un zinātnes ministrijas statistikā rodamiem vidējiem rādītājiem valstī un konstatēts, ka vidējie sasniegumu vidēji ir augstāki par vidējiem radītājiem valstī. Skolēniem, kuri mācījušies pamatskolā no pirmās klases mācību sasniegumi ir augstāki nekā tiem, kuri pamatskolā atnākuši no citām skolām.
  • Ir veikts pētījums pamatskolas skolēnu vērtību orientācijā un ir konstatēts, ka pamatskolas skolēni ir orientēti „sirds atvērtībai”.
  • Pamatskolas skolotāju vērojumi un pamatskolas viesu atzinumi liecina, ka pamatskolas skolēni ir atvērti, komunikabli. Atsauksmes par pamatskolas skolēnu uzvedību sabiedriskās vietās liecina, ka salīdzinoši tie ir izturētāki, kārtīgāki.
  • Pamatskolas sadarbībā ar citu skolu skolotājiem atklājas, ka šiem skolotājiem nav saskarsmes problēmu ar pamatskolas skolēniem.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Jāveicina skolēnu pašapziņas celšanos un pamatskolas popularizāciju sabiedrībā aktīvāk izmantojot skolēnu darbu izrādīšanas iespējas.
  • Jāveicina skolēnu interaktīvo, tehnisko un informācijas tehnoloģiju izmantošana mācīšanās procesā.
  • Jāaktualizē mācību un izziņas ekskursiju loma.
  • Jāaktivizē skolēnu zinātniski pētnieciskā darbība.
  • Jāaktivizē starpskolu skolēnu sadarbība starp Latvijas skolām, kā arī radnieciskām Baltijas un Ziemeļvalstu skolām.
  • Jāaktivizē skolēnu piedalīšanās starptautiskos skolēnu pasākumos.
    Nepieciešamība:Pieredze liecina, ka nepieciešamas daudzveidīgas skolēnu sasniegumu prezentācijas, izziņas un mācību formas.

 

Pašvērtējums pamatjomā “Atbalsts skolēniem”

Psiholoģiskais atbalsts un sociālpedagoģiskais atbalsts

  • Skolā visās struktūrvienībās tiek apzinātas skolēnu psiholoģiskās un sociālpedagoģiskās vajadzības.
  • Visās struktūrvienībās tiek pievērsta īpaša uzmanība skolēnu individuālajām vajadzībām un veselības stāvoklim. Katru dienu tiek atvēlēts laiks pārrunām ar skolēniem par viņiem interesējošiem jautājumiem un iespējamajiem risinājumiem.
  • Skolā nav atbalsta personāla (logopēds, psihologs, sociālais pedagogs), bet  struktūrvienības sadarbojas ar speciālistiem un nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināta iespēja piesaistīt atbilstošus speciālistus.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā un Drustu Tautskolā ir ieviestas bērna izpētes mapes, kur ir pieejama informācija par izglītojamā veselību, individuālajām vajadzībām un attīstību.
  • Tiek veikta bērnu izpēte ar tradicionālajām un netradicionālajām metodēm.
  • Vairākiem bērniem „Ikšķiles brīvajā skolā” vērojama nepieciešamība pēc logopēda atbalsta un skola nodrošina logopēda konsultācijas.

 

Izglītojamo drošības garantēšana

  • Skolai ir izstrādāti drošību reglamentējoši normatīvie akti un visās struktūrvienībās tie ir pieejami un atbilst ārējiem normatīvajiem aktiem.
  • Kopīgajā interneta vidē „Dropbox” sistēmā visām struktūrvienībām ir pieejama aktuālā informācija par darba aizsardzības un ugunsdrošības instruktāžām. Ir veiktas nepieciešamās instruktāžas, iekārtoti, aizpildīti un parakstīti nepieciešamie žurnāli.
  • Skolēni un skolotāji zina, kā rīkoties ārkārtas situācijās, periodiski tiek organizētas praktiskās mācības par rīcību ārkārtas situācijās, piemēram, Ikšķiles Brīvās skolas vecākajiem bērniem tika organizētas ugunsdzēšanas mācības.
  • Struktūrvienībās redzamā vietā izvietota informācija par iekšējās kārtības noteikumiem un informācija, pa kādiem telefona numuriem jāzvana palīdzības dienestiem. Redzamā vietā ir izlikti evakuācijas plāni un atbilstošas instrukcijas.
  • Pastāv noteikta kārtība ārpusstundu pasākumu organizēšanai.
  • Visās skolas struktūrvienībās vide ir droša un patīkama, un skolēniem tiek piedāvātas pagarinātās grupas nodarbības, interešu izglītība un iespēja būt skolā līdz vēlai pēcpusdienai.
  • Skolā ir pieejama pirmās palīdzības sniegšanas materiāli.
  • Skolas personāls ir apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā.
  • Skola atbalsta veselīgu dzīvesveidu un veselību veicinošus pasākumus. Skolēni daudz laika pavada svaigā gaisā, gan mācību stundu starplaikos, gan arī mācību stundas tiek organizētas ārpus telpām brīvā dabā.
  • Visās skolas sruktūrvienībās tiek nodrošināti ēdināšanas pakalpojumi un tiek nodrošināta veselīgas pārtikas lietošana, pamatā veselīgi un garšīgi veģetārie ēdieni. Ēdināšanas pakalpojumi tiek organizēti katrā struktūrvienībā atšķirīgi, ēdināšanu nodrošina vai nu vecāki, vai algots darbinieks, kas gatavo uz vietas. Ikšķiles Brīvā skola nodrošina bioloģisku un veģetāru ēdināšanu.
  • Skolēnu veselības aprūpi Drustu tautskolas bērniem veic Drustu pagasta feldšeru punkts. Feldšera punkts ziņo Drustu tautskolai par bērnu gatavību mācībām, slimošanu.
  • Pamatskolā ir izstrādātas instrukcijas drošības tehnikā valstij noteiktā kārtībā un darba veidiem. Skolēni regulāri tiek iepazīstināti ar tiem, ko apliecina ar parakstiem žurnālos.
  • Drustu tautskolas teritorija ir norobežota un piemērotos laika apstākļos tā ir droša vieta, kur uzturēties no nodarbībām brīvajā laikā. Ja kaut kādu iemeslu dēļ skolēns nav savlaicīgi ticis uz mājām, par to tiek ziņots vecākiem un Drustu tautskola nodrošina bērna uzturēšanos Drustu tautskolā līdz vecāki noorganizē bērna aizvešanu uz mājām vai, vienojoties ar vecākiem, to dara Drustu tautskola.
  • Ikšķiles Brīvās skolas teritorija ir norobežota, sadalīta zonās, skolēni ir informēti par drošības jautājumiem skolas pagalmā.
  • Skolēni regulāri tiek iepazīstināti ar drošības noteikumiem uz ielas, ledus, ūdeņiem, saskarsmē ar kailiem elektrības vadiem pastiprināti to darām pirms un pēc brīvlaikiem, kā arī stihisko nelaimju gadījumā. Gadā reizi skolā ierodas iecirkņa policists, ugunsdzēsējs, darba aizsardzības speciālists un informē skolēnus par drošības jautājumiem.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Turpināt regulāri iepazīstināt skolēnus un skolotājus ar drošības prasībām.
  • Sekot līdzi izmaiņām drošību reglamentējošajos normatīvajos aktos.

 

Atbalsts personības veidošanā

  • Skolas mērķi personības veidošanā ir noteikti skolas Ētikas kodeksā.
  • Skolas audzināšanas plāns ietver dažādus tematus, kuri skar veselīgu dzīves veidu, uzvedību un saskarsmi, kā arī tikumiskās vērtības un īpašības.
  • Skola piedāvā interešu izglītības nodarbības vispusīgai personības veidošanai (aušana, balets, svešvalodas, robotika).
  • Katru dienu tiek atvēlēts laiks, kurā notiek pārrunas ar skolēniem par viņiem interesējošiem jautājumiem. Diena sākas ar rīta apli, kur skolēni pauž to, kas viņiem ir bijis svarīgs iepriekšējā dienā vai kas satrauc šodien.
  • Skolēni organizēt un uzņemas atbildību par pasākumiem, viņi piedalās gadskārtas svētku organizēšanā.
  • Skolēni ir atbildīgi par kārtību darba telpās.
  • Notiek domāšanas, lasīšanas stundas, klusuma nodarbības.
  • Skolēni ir iesaistīti Skolas padomes darbā (Ikšķiles Brīvajā skolā).
  • Skolēni iepazīst latvisko dzīvesziņu, svin gadskārtas svētkus.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Pastiprināti integrēt mācību priekšmetos pamatskolas ētikas kodeksā ieliktās iezīmes.
  • Pastiprināt vispārcilvēcisko vērtību apgūšanu.
  • Pētīt bērna atvēršanas iespējas, meklējot korelāciju jau esošos pētījumos un padziļināt skolotāju zināšanas bērnu izpētes jautājumos.
  • Pastiprināt bērna ievadīšanu dabas vidē, attīstot dabas takas ideju, izpētot Latvijas „zaļo” skolu un Skandināvu brīvdabas pedagoģijas pieredzi.
  • Paplašināt darbu ar vecākiem. Regulāri organizēt vecāku un pamatskolas skolotāju savstarpējās pieredzes apmaiņas seminārus.
  • Orientēt bērnus uz atbildības uzņemšanos par nākotnes sabiedrību.
    Pamatojums:Bērnu aptauju izpēte un viņu uzvedības vērojumi atklāj, ka ne vienmēr rīcība, uzvedība ir adekvāta domām, zināšanai pat pieredzei. Skolēnu uzvedībā vērojama masu mēdijos (televīzija, internets) paustās uzvedības normas, kas bieži ir negatīvas un pretrunīgas.

 

Atbalsts karjeras izglītībā

  • To, ko nereti pieskaita interešu izglītībai, pamatskola savā nolikumā iestrādājusi kā obligātu. Tās ir mācības amatnieku darbnīcās: kokapstrādes, metālapstrādes jeb rotkalšanas, aušanas, podniecības u.c.. Darbs amatnieku darbnīcās nodrošina skolēnu vispusīgas personības attīstību.
  • Skola apzina skolēnu talantus, mudina viņus meklēt savu ceļu dzīvē, virza skolēnu pašizziņas ceļu, lai viņi labāk izprastu savas intereses un vajadzības.
  • Skola aicina dažādu profesiju pārstāvjus, lai skolēni iepazītu profesijas.
  • Pamatskola saviem skolēniem nodrošina konsultāciju iespējas karjeras izvēles centrā, kā arī atbalsta to piedalīšanos citu iestāžu organizētajos karjeras izvēles pasākumos.
  • Ikšķiles Brīvās skolas skolēniem karjeras izglītība ir integrēta mācību saturā – regulāri notiek stundas, kurās skolēni iepazīstas ar karjeras veidošanu, pēta kādu profesiju, izzinot šai profesijai nepieciešamās kompetences, kvalifikāciju, izglītības iestādes, kur var apgūt šo profesiju.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā no 4.klases īsteno prakses programmu, kur skolēniem noteiku stundu skaitu mēnesī ir jāstrādā skolā (4. un 5.klases skolēniem) vai kādā uzņēmumā (6.klases skolēniem), lai iepazītu darba vidi.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Turpināt attīstīt karjeras izglītību skolā.
  • Iesaistīties karjeras pasākumos ārpus skolas (ēnu dienas, u.c.)

 

Atbalsts mācību darba diferenciācijai

  • Pamatskolas mācību darbs tiek organizēts tā, lai vienlaicīgi tiktu atbalstīti, kā talantīgie, tā arī tādi bērni, kuriem ir grūtības mācībās. Pirmkārt, to veicina pamatskolā ieviestā ieskaišu sistēma un, otrkārt, individuālais darbs ar katru bērnu.
  • Skolā tiek veikta bērnu izpēte, mācību metodes tiek pielāgotas bērnu vajadzībām un interesēm.

 

Tālākās attīstības vajadzības

  • Izglītot pedagogus, īpaši jaunos pedagogus, par humānās pedagoģijas un kopveseluma pieejas ieviešanu.
  • Turpināt veidot bērnu izpētes mapes.

 

Atbalsts izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām (nav attiecināms)

 

Sadarbība ar skolēna ģimeni

  • Struktūrvienībās ir izveidota datu bāze par vecākiem un viņu kontaktinformācija.
  • Saimes vecāki vienojas ar ērtāko saziņas modeli starp vecākiem un skolu – regulāri tiek sūtīta informācija e-pastos (ir izveidota vecāku vēstkopa), saimes vecāku whattup grupas, informācija par pasākumiem tiek ievietota mājas lapā un Facebook sociālajā medija.
  • Vecāki regulāri tiek informēti par to, kā skolēns apgūst dažādo mācību priekšmetu programmas ar ierakstiem ieskaišu grāmatiņās, dienasgrāmatās vai e-klasē.
  • Ja bērni atkārtoti nav izpildījuši savus mājas uzdevumus, meklējam iemeslu, runājot ar vecākiem. Šim nolūkam tiek izmantotas skolēnu dienasgrāmatas, sūtīti īpaši rakstiski ziņojumi un tamlīdzīgi.
  • Vecāki pamatskolu var apmeklēt jebkurā laikā, bet vismaz reizi pusgadā tie tiek uzaicināti uz vecāku kopsapulcēm, kurās vecāki var uzklausīt pedagogus un izteikt savus priekšlikumus.
  • Ikšķiles Brīvā skola rīko Atvērtās stundas vecākiem, lai vecāki labāk izprastu mācību procesu skolā.
  • Jebkurā pamatskolas pasākumā vai skolotāju un vecāku tikšanās laikā vecāki tiek informēti arī par skolēna sasniegumiem. Pasākumos, kuri organizēti tikai vecākiem, bez informācijas apmaiņas tiek pārrunātas arī pamatskolas saimnieciskā dzīvē, rīkotas izglītojošas lekcijas.
  • Pamtskolā regulāri tiek organizēti gadskārtas svētki kopā ar vecākiem, māsām, brāļiem kā saviesīgi pasākumi. Arī ekskursijas tiek organizētas kopā ar vecākiem un citiem ģimenes locekļiem.
  • Skola jebkurā situācijā uzklausām vecākus, konsultējam tos un, ja vajadzīga kāda speciālista palīdzība, padoms, palīdzam arī šajā ziņā (piemēram, noorganizējam psihologa palīdzību).
  • Pamatskolas visas teritorialās struktūrvienības ir izveidojušas mājas lapas, kurā var iepazīties ar pamatskolas normatīvajiem dokumentiem, idejām, metodēm, kā arī uzzināt visu par pamatskolā notikušām un plānotām aktivitātēm.
  • Skolā sadarbība ar vecākiem un ģimeni tiek veidota pirms skolēna uzņemšanas skolā, Ikšķiles Brīvajā skolā iepazīšanās ilgst apmēram gadu, kad interesentu ģimene apmeklē skolas pasākums, piedalās talkās.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā ir izveidota vecāku grāmata, kur vecākiem tiek sniegta svarīgākā informācija par skolu un mācību procesu.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Izzināt vecāku vajadzības attiecībā uz viņiem nepieciešamo izglītošanos par bērnu attīstību un izglītības procesu.

 

Pašvērtējums pamatjomā “Skolas vide”

Mikroklimats

  • Pamatskolas vecāki skolas vidi vērtē kā ģimenisku un draudzīgu. To nodrošina labestīgā, rūpes pilnā skolotāju attieksme, vienlīdzība, godīgums un taisnīgums. Ne mazāk nozīmīga ir arī pozitīvas attieksmei pret darbu, savstarpējās palīdzības veicināšana jau no tautskolas pirmās dibināšanas dienas.
  • Skolotāju un skolēnu attiecības ir draudzīgas, kas līdzinās tuvinieku savstarpējām attiecībām – ne reti gadās, ka skolēns skolotāju notur par tēvu, vai māti un to tā arī uzrunā.
  • Atmosfēra Ikšķiles Brīvajā skolā ir ļoti draudzīga, skolotāji un skolēni ir atvērti un izpalīdzīgi. Daudzas ģimenes ir savstarpēji iepazinušās un satiekas arī ārpus Ikšķiles Brīvās skolas nodarbībām, jo vieno kopīgas vērtības un pasaules uzskats.
  • Tautskola rīko pasākumus plašākai sabiedrībai, iepazīstinot vietējos iedzīvotājus ar latviešu kultūru un tradīcijām.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Stiprināt izveidotās kopienas.
  • Piedāvāt kultūras un izglītojošus pasākumus vietējai kopienai.

 

Fiziskā vide un pieejamība

  • Izglītības iestādes struktūrvienības ir izvietotas dažādās ēkās.
  • Sanitārhigiēniskie apstākļi skolas telpās ir atbilstoši mācību procesa prasībām, ko apliecina kontrolējošo iestāžu izsniegtie pārbaudes akti un veikto pārbaužu aktu reģistrācijas žurnāls.
  • Skolas telpas ir funkcionālas, tīras un kārtīgas, atsevišķas telpas un vietas ēkās ir estētiski noformētas.
  • Skolēni regulāri piedalās skolas vides uzkopšanā un sakārtošanā, kā arī skolai piederošās teritorijas iekārtošanā, apzaļumošanā, sakopšanā.
  • Strukturvienībām ir pagalms, kur ir pieejams spēļu laukums, šūpoles. Pagalms ir ierobežots un drošs skolēniem.
  • Skolas apkārtnē ceļu satiksme organizēta tā, lai skolēni varētu justies droši, īpaši drošības uzlabošanai izmantoti inženiertehniskie risinājumi nav nepieciešami.
  • Finansiālo iespēju robežās regulāri veicam telpu remontus un apkārtnes sakopšanu. Drustu tautskolas vestibilu esam iekārtojuši tā, lai uzreiz pamanītu mūsu darba īpatnības, pamanītu Drustu tautskolas bērnu darbus. Darba telpās redzamās vietās izlikti bērnu darbi, lai par tiem varētu priecāties gan paši, gan Drustu tautskolas apmeklētāji. Ir brīvi pieejami, līdzpaņemšanai izvietoti svarīgākie pamatskolas darbību reglamentējošie dokumenti.
  • Skolas telpās tiek nodrošināts atbilstošs siltuma režīms.
  • Tā kā Ikšķiles Brīvā skola atrodas ainaviskā vietā pie Daugavas, skolēni katru dienu izjūt dabas tuvumu un dzīvo saskaņā ar gadalaiku maiņu. Pēc iespējas visos laika apstākļos svinam svētkus ārpus telpām, kā arī svaigā gaisā notiek dabas zinību, mākslas, mājturības un sporta nodarbības. Atbilstoši gadalaikiem skolēni pēta apkārtnes dzīvniekus – bebrus, zaķus, dažādus putnus, stirnas –, bet ziemā pēta dzīvnieku pēdas sniegā un baro putnus.
  • Ikšķiles Brīvās skolas ēka ir izremontēta, ērta un mājīga.
  • Sadarbojoties ar vietējiem zemniekiem, skolēni piedalās lauku darbos, tādējādi apgūstot saikni starp ēdienu šķīvī un dobē.
  • Ikšķiles Brīvās skolas prioritāte ir ekoloģiskas un pašpietiekamas kopienas izveide jaunajā skolas ēkā Elkšņos. Skolā ir ierīkots permakultūras dārzs (dārza ierīkošanas principi, kas pēc iespējas efektīgi izmanto pieejamos dabas resursus un vidi) rīkojam seminārus vecākiem un skolēniem.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā vecāki savstarpēji sadarbojas ģimeņu ietvaros ar transportu, pēc iespējas nepiesārņojot vidi ar automobiļu izplūdes gāzēm. Cenšamies izmantot velosipēdus, slēpes un iet kājām, neraugoties uz lieliem attālumiem, jo Ikšķiles Brīvā skola atrodas ārpus pilsētas centra.
  • Skolā atrodas aušanas studija, Interaktīvais skaņas un mūzikas izziņas centrs.
  • Ikšķiles Brīvajai skolai trūkst telpu kopīgai gadskārtas un citu svētku svinēšanai skolēniem un ģimenēm, lielu pasākumu rīkošanā skola sadarbojas ar pašvaldību.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Veikt neizremontēto telpu kosmētiskos remontus. Drustu tautskolas ēkām, kurām nav veikti siltināšanas darbi, siltuma resursu taupīšanai, būtu jāveic logu nomaiņa, griestu un sienu siltināšanas darbi.
  • Drustu tautskolā veikt ēdnīcas kompleksa remontu, nodrošinot to ar modernām ēdienu sagatavošanas tehnoloģiskām iekārtām.
  • Paplašināt skolēnu aktīvās atpūtas iespējas, Drustu tautskolā iekārtot sporta laukumu.
  • Radīt iespēju skolēnu fiziskām aktivitātēm starpbrīžos nelabvēlīgu klimatisko apstākļu gadījumos, izveidojot īpašas fizisko aktivitāšu joslas, telpas.
    Pamatojums: Drustu tautskolas telpas ir nolietojušās, grīdas segums saplaisājis. Drustu tautskolā nolietojušās Drustu tautskolas ēdnīcas telpas un iekārtas.
  • Būvēt Multifunkcionālu zāli Ikšķiles Brīvajā skolā.
  • Rekonstruēt saimniecības ēku Ikšķiles Brīvajā skolā.
  • Iekārtot dārzu Drustu tautskolā.

Pašvērtējums pamatjomā “Resursi”

Iekārtas un materiāltehniskie resursi

  • Struktūrvienības patapina vai nomā telpas mācību procesa norisei. Drustu tautskolas ēka projektēta 1985. gadā, kā tipveida bērnudārzs ( projekta Nr. 212-1343.86) 95 vietām ar kopējo platību 972m2. Mācību telpas aizņem apmēram 1/3 daļu no kopplatības. Drustu tautskola ir uzbūvējusi klasi āra nodarbībām. Ikšķiles Brīvā skola atrodas vecajā Elkšņu skolā (kopējā platība 720 m2).
  • Skolā ir visas izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās telpas. Atsevišķās struktūrvienībās nav labiekārtotu telpu sporta nodarbībām.
  • Sanitārās higiēnas telpas, tualetes atbilst bērnu skaitam. Ir atbilstošas telpas virtuvei un ēdināšanas telpas.
  • Ir labi attīstīta nodarbību bāzē interešu izglītībai: Drustu tautskolā ir izveidotas kokapstrādes, rotkalšanas, podniecības un aušanas darbnīcas, Ikšķiles Brīvajā skolā ir aušanas darbnīca, māla un kokapstrādes darbnīca.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā ir aušanas telpa, telpa informātikai, grāmatu grātuve.
  • Skolā ir iekārtotas īpašas telpas atbalsta personālam.
  • Katrā struktūrvienībā ir noteikta kārtība telpu un materiāltehnisko līdzekļu izmantošanai.
  • Skolā ir visi izglītības programmas īstenošanai nepieciešamie materiāltehniskie resursi un iekārtas. Tie ir darba kārtībā, visiem darbiniekiem ir zināms atbildīgais, pie kura vērsties, ja rodas problēmas.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā sporta nodarbības notiek ārā.
  • Drustu tautskolā nodarbības sportā telpās, pēc vienošanos ar Drustu pagasta padomi, notiek Drustu pagasta sporta zālē un Drustu pagasta pamatskolas sporta laukumā.
  • Skolēniem un skolotājiem ir pieejami datori, skanēšanas, drukāšanas, pavairošanas iekārtas un pieeja internetam.
  • Mācību priekšmetu apguvei tiek izmantoti izdevniecību piedāvātie mācību līdzekļi un skolotāji izstrādā savus mācību materiālus.
  • Dabas un vēstures apguvei Drustu tautskolā ir iekārtota “Zaļā taka” dabas vērošanai un vēstures izzināšanai.
  • Izglītības programmas realizēšanai, ēku uzturēšanai, pamatskolas darbības nodrošināšanai un citām vajadzībām līdzekļi tiek iegūti pamatā no četriem avotiem: valsts finansējuma, pašvaldības finansējuma atbilstoši normatīviem dokumentiem, skolas maksas, līdzekļiem, kas iegūtu piedaloties fondu izsludinātos konkursos, kā arī ziedojumiem. Pamatskolas finansiālie resursi katru gadu pieaug.

 Tālākās attīstības vajadzības

  • Jārod finansējuma avoti Drustu tautskolas attīstībai un saimnieciskās darbības uzlabošanai.
  • Nepieciešams nodrošināt ģimenes mājas bērniem, kuru ģimenes nedzīvo Drustu tautskolas tuvumā.
    Nepieciešamība: Panākot skolēnu skaita pieaugumu uz kaimiņpagastu, pilsētu bērnu rēķina, veidojot tiem viesnīcas un nodrošinot viņu aprūpi visu cauru diennakti, ne tikai tiktu optimizētas vienam skolēnam nepieciešamās izmaksas, bet skolēniem rastos iespēja sociālai sadarbībai, sociālo attiecību apgūšanas nosacījumi. Rastos iespēja citu apdzīvoto vietu bērnu vecākiem izmantot alternatīvas izglītības skolu.
  • Jāturpina “Zaļās takas” atjaunošanas un iekārtošanas darbus.
    Nepieciešamība: Taka apliecinājusi sevi, kā ļoti labu dabas un vēstures izziņas darbnīcu ne tikai mūsu skolas skolēniem, bet arī citu republikas skolu skolēniem.
  • Jāturpina darbs pie Saimes ēkas projektēšanas un būvniecības.
    Nepieciešamība: ēkas ir vecas un nolietojušās. Telpu izvietojums nav ne funkcionāli, ne enerģētiski optimāls.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā izveidot sporta laukumu.

 

Personālresursi

  • Drustu tautskola ir nodrošināta ar nepieciešamiem personāla resursiem izglītības programmas īstenošanai.
  • Skolotāju darba slodze atbilst darba organizācijas vajadzībām, skolotāju pieredzei, kvalifikācijai. Pamatskolas darbinieku pienākumi, tiesības ir aprakstītas darba aprakstos.
  • Nepieciešamības gadījumā strukturvienības piesaista psihologu, logopēdu vai citus speciālistus.
  • Tautskolas vadība sekmē skolotāju izglītošanos. Skolotāji sistemātiski tiek informēti par tālākizglītības iespējām un mudināti izmantot bezmaksas kursus.
  • Tautskola rīko pedagogu tālāizglītības un pašizaugsmes kursus skolotājiem un skolas darbiniekiem.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Attīstīt jaunas tālāizglītības programmas pedagogiem.
  • Izglītot pedagogus par humālās piedagoģijas un kopveseluma pieejas īstenošanu.

Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana

  • Pamatskolas direktors un teritoriālo struktūrvienību vadītāji vienlaicīgi ir arī dibinātāji.
  • Pamatskolas dibinātāji ir arī pamatskolas skolēnu vecāki – pakalpojuma ņēmēji vienlaicīgi ir arī tā organizētāji un devēji (abpusēji ieinteresētas personas, skolēnu vecāku un pamatskolas sadarbības ideāls).
  • Pamatskolas dibinātāji ir kopā izstrādājuši pamatskolas koncepciju – mērķi un principus, uz kuriem pamatskola balstīsies savā ikdienas darbā un attīstība (kopdarbs, sadarbība).
  • Pamatskolas lietvedības, grāmatvedības un darba drošības jautājumi tiek risināti sadarbojoties un centralizēti.
  • Lietvedības, grāmatvedības un darba drošības jautājumi tiek risināti labā profesionālā līmenī.
  • Pamatskolas attīstības ideju ģenerēšanā, realizēšanā ir iesaistīts liels skaits cilvēku.
  • Pamatskola savā pedagoģiskajā darbībā cenšas izmanto jaunākās atziņas pedagoģijā, psiholoģijā, socioloģijā.
  • Pamatskola veidojas zinātnisko resursu bāze, kas pedagoģiskos jautājumus var risināt zinātniskā līmenī – šobrīd ir trīs maģistri, viens mācās maģistratūrā un viens ir zinātniskā grāda pretendents. Ir laba sadarbība ar Daugavpils universitātes zinātniekiem.
  • Pamatskolas teritoriālās struktūrvienības uzskatāmas par atsevišķām, patstāvīgām, nelielām skolām, kuras dinamiski var pielāgoties jaunām, inovatīvām iespējām, risinājumiem kā mācību darbā organizācijā tā saimnieciskā darbībā.
  • Pamatskolas statūtos apstiprinātā teritoriālo struktūrvienību vadītāju patstāvība dod iespēju radošai jebkura veida darbībai katrā no teritoriālajām struktūrvienībām.
  • Veiksmīga un abpusēji ieinteresēta novadu pašvaldību sadarbība ar pamatskolu un tās teritoriālajām struktūrvienībām (finansiāli un materiāli sakārtota).
  • Skola izmanto „Dropbox 1.4.3” programmatūru, kas, nodrošina ērtu piekļuvi skolas dokumentiem visu teritoriālo struktūrvienību darbiniekiem.

 Tālākās attīstības vajadzības

  • Projektēt un organizēt pamatskolas teritoriālo struktūrvienību kopīgus pasākumus sportā un kultūrā.
  • Turpināt darbu pie pamatskolas simbolikas.
  • Struktūrvienībām sadarbojoties, realizēt mūžizglītības ideju attīstot jaunus virzienu pieaugušo un bērnu izglītībā, piemēram, bērnu agrīnā audzināšana (prenetālā audzināšana), tas ļautu piesaistīt daļu gan topošās, gan esošās māmiņas.
    Nepieciešamība: sabiedrībā pieaugusi interese par alternatīvas izglītības skolām.
  • Veikt pedagogu hospitāciju citās struktūrvienībās, dalīties pierdzē.

 

Izglītības iestādes sadarbība ar citām institūcijām

  • Skolai un struktūrvienībām ir laba sadarbība ar novadu skolas darbu organizatoriem (novadu izglītības pārvaldēm), īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu par pedagogu izglītošanu, kursiem, konferencēm un tamlīdzīgi.
  • Notiek regulāras konsultācijas ar Valsts izglītības kvalitātes dienesta darbiniekiem.
  • Pamatskolai ir ilgstoša darba pieredze (18 gadi) alternatīvas skolas statusā.
  • Tautskola sadarbojas ar citām vecāku veidotām skolām, skola ir rīkojusi sadarbības pasākumus, konsultējas un sniedz konsultācijas citām privātskolām.
  • Biedrība sadarbojas ar valsts un pašvaldības iestādēm, biedrībām.
  • Biedrība ir biedrs vairākās biedrību apvienībās (Privāto partnerību biedrībā “Zied zeme”, Latvijas platformā attīstības sadarbībai (LAPAS).

Tālākās attīstības vajadzības

  • Ir jāpopularizē pamatskola (turpināt darbu ar masu mēdijiem, popularizēt pamatskolas teritoriālo struktūrvienību mājas lapas).
  • Jāveido humānās pedagoģijas neklātienes skolu skolotājiem un citiem interesentiem.
  • Turpināt darbu pie pamatskolas simbolikas.

 

  1. Citi sasniegumi (pamatskolai svarīgais, specifiskais)
  • Skola ir vietējās kopienas centrs, kur notiek izglītojoši, izzinoši un kultūras pasākumi (gadskārtas svētku svinēšana, koncerti, semināri, nodarbības).
  • Skola popularizē alternatīvo izglītību un rada telpu visu vecumu iedzīvotāju (sākot ar mazuļiem līdz cilvēkiem gados) izglītošanai – vispārējās izglītības programmās un neformālās izglītības programmās.
  • Skolai ir laba publicitāte, informācija par pasākumiem un īstenotajiem projektiem tiek sniegta vietējiem un nacionālajiem medijiem.
  1. Turpmākā attīstība (balstīta uz pašnovērtējumā iegūtajiem secinājumiem)
  • Izvērtēt Saules gada programmas ieviešanu, veikt uzlabojumus, saskaņot ar jaunajiem mācību standartiem.
  • Lincencēt Tautskolas Saules gada programmu.
  • Izglītot skolotājus un turpināt celt viņu kvalifikāciju un meistarību.
  • Attīstīt skolas materiāltehnisko bāzi.
  • Veikt infrastruktūras uzlabojumu (Saimes ēkas celtniecība, Multifunkcionālas zāles būvniecība Ikšķiles Brīvajā skolā).
  • Veidot sadarbību ar skolām Baltijā un Ziemeļvalstīs.
  • Veicināt skolotāju zinātnisko darbību.
  • Veicināt skolotāju piedalīšanos vietēja un starptautiska mēroga konferencēs.
  • Veidot neklātienes humānās pedagoģijas skolu pamatskolas mājas lapā.
  • Turpināt paaugstināt izglītības kvalitāti, individualizējot un diferenciējot mācību procesu
  • Orientēt bērnus uz atbildības uzņemšanos par nākotnes sabiedrību.