Pašvērtējums

Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolas “Ikšķiles Brīvā skola” pašvērtējuma ziņojums

Ikšķilē, 2019. gada 30. augustā

1. Ikšķiles Brīvās skolas vispārīgs raksturojums

Ikšķiles Brīvā skola piedāvā alternatīvu variantu valsts pamatizglītības standarta apgūšanai uz humānās pedagoģijas un tautas pedagoģijas bāzes, izmantojot kopveseulma pieeju un individuālās apmācību metodes. Skola jau kopš pirmās dienas realizē bērncentrētu izglītību, kas nozīmē, ka mācību procesā galvenais ir bērns, viņa individualitāte, talatu attīstīšana un iemācīt mācīties pašam.

Skolas pamatprincipi:

  • skolas ārpusstundu darbu plānot integrēti ar mācību stundām, tādējādi veicinot izglītojamā pašattīstību;
  • ikdienas ritmā iekļaut personības izaugsmes nodarbības, piemēram, rīta apli, klusuma un apzinātības stundas u.tml.;
  • sniegt iespēju izglītojamiem apgūt zināšanas tautas etniskā kultūras mantojuma izmantošanā, kā arī attīstīt prasmes daiļamatniecībā;
  • organizējot mācību procesu dažāda vecuma saimēs, attīstīt izglītojamajos prasmi būt “skolotāja palīgiem” (bērni māca bērnus);
  • plānojot mācību procesu, veidot izglītojamajos prasmi būt patstāvīgiem un atbildīgiem mācību vielas apgūšanā (mācīt, kā mācīties, kā notiek domāšanas process);
  • ikdienas procesā skolā veidot izglītojamajos izpratni par brīvības un atbildības principu (brīvība nav bezatbildība, bet gan vēl lielāka indivīda atbildība);
  • ģimenes aktīva līdzdalība skolas dzīvē.

Pamatskolas juridiskā adrese:

No 01.09.2010. “Tautskolas 99 Baltie zirgi” teritoriālā struktūrvienība „Ikšķiles Brīvā skola”, Rīgas iela 175, Ikšķile, Ikšķiles novads, LV-5052. Skola atrodas vēsturiskās Elkšņu skolas telpās (turpmāk tekstā – Ikšķiles Brīvā skola).

Īstenojamās izglītības programmas, skolēnu un audzēkņu skaits uz 01.09.2018.

Humanitārā un sociālā virziena programmas (izglītības programmas kods 21012111), licence 01.03.2017. Nr. V-8995, 49 audzēkņi.

Skolotāji

Ikšķiles Brīvajā skolā strādā 18 skolotāji. Vairākiem skolotājiem ir maģistra grāds, vairāki mācās augstskolā pedagoģijas bakalaura programmā.

Pedagogu tālākizglītība tiek plānota, tiek veikts izvērtējums. Visi pedagogi ievērojuši prasību ne retāk kā reizi trijos gados apmeklēt kvalifikācijas celšanas kursus, bet daudzi šo iespēju izmanto biežāk. Ikšķiles Brīvā skola organizē pašizaugsmes kursus pedagogiem.

Pamatskolas īpašie piedāvājumi

Pamatskola piedāvā valsts pamatizglītības standarta apgūšanu holistiskās pedagoģijas un tautas pedagoģijas vidē, izmantojot holistiskai pedagoģijai raksturīgo kopveseluma pieeju: skolēna fizisko, intelektuālo un garīgo spēju vienlaicīgu attīstību; dažāda vecuma bērnu integrēšanu saimēs un individuālās apmācību metodēs; iziešanu dabā – āra nodarbībās; regulārās “klusēšanas” un “domāšanas” stundās; brīvībā.

Ikšķiles Brīvās skolas saime akcentē tādas tautskolas vērtības kā brīvību, vienotību ar dabu, kopienas attiecības un latviskumu. Skolā tiek elastīgi izmantotas dažādas mācīšanas metodes, tai skaitā mācoties gan dzīvesdarbības vidē, gan izejot ārpus tās pārgājienos, velobraucienos, ekskursijās. Skolai ir plašs pagalms un dārzs, skolēni daudz laika pavada ārā gan katru dienu āra pauzēs, gan atbilstošos laika apstākļos nodarbības bieži notiek ārā. Skola ir iesaistījusies ekoskolu kustībā un ir ieguvusi starptautisko zaļo karogu, kas apliecina tās ieguldījumu ilgtspējīgu iniciatīvu īstenošanā. Ikšķiles Brīvā skola nodrošina skolēniem veselīgu, bioloģisku, sezonālu, veģetāru ēdināšanu. Ikšķiles Brīvā skola piedāvā interešu izglītības nodarbības bērniem un pieaugušajiem, skola ir izveidojusies kā kopienas centrs, kur notiek izglītojoši un kultūras pasākumi, telpās mājvietu ir raduši amatnieki. Ikšķiles Brīvajā skolā ir izveidots Tradicionālās mūzikas un amatniecības centrs, Interaktīvais skaņas un mūzikas izziņas centrs, Ekokafejnīca, darbojas aušanas studija. Skola piedāvā skolēniem un viņu ģimenēm piedzīvot Saules gadskārtas un apgūt latviskās dzīvošanas tradīcijas, skolēni apgūst folkloru un spēlē mūzikas instrumentus (kokli, blokflautu, klavieres, bungas, ģitāru). Vienlaikus skolā ir klātesošs arī starpkultūru aspekts, jo skola jau vairākus gadus uzņem Eiropas Brīvprātīgā darba programmas jauniešus no dažādām Eiropas valstīm, kas strādā kā skolotāja palīgi.

Pamatskolas stiprās puses

  • Attīstītas izglītojamo sadarbības prasmes. Tās ir savstarpēji draudzīgas, atbalstošas un efektīvas mācību satura apguvē.
  • Dalība EKO skolu programmā.
  • Veselīga dzīvesveida un paradumu popularizēšana un ieviešana.
  • Izglītojamo iesaistīšana pasākumu organizēšanā.
  • Veiksmīga sadarbība ar izglītojamo ģimenēm.
  • Labvēlīgas sadarbības vides nodrošināšana un saliedēts pedagoģiskais personāls.
  • Tālākizglītības kursu organizēšana pedagogiem.
  • Daudzveidīga sadarbība vietējiem uzņēmumiem, valsts un nevalstiskajām institūcijām un organizācijām, īstenojot kopīgus projektus.

Pamatskolas budžeta nodrošinājums

Skola saņem valsts budžeta dotācijas, pašvaldību līdzfinansējumu par tajās deklarētajiem audzēkņiem, kā arī piesaista dažādu Eiropas Savienības fondu finansējumu un ziedojumus.

2. Ikšķiles Brīvās skolas darbības pamatmērķi

Skolas izglītības mērķis

Nodrošināt pamatskolas vecuma bērnu vispusīgu attīstību, organizēt un īstenot pamatizglītības programmas apgūšanu, veidojot alternatīvas izglītošanās iespējas vietu, balstītu uz latvisko dzīvesziņu, vispārcilvēciskām vērtībām, individuālām apmācību metodēm un humānās pedagoģijas idejām (brīvība, dabīga vide, individuāla un bērnam atbilstoša pieeja izglītības procesā).

Pamatskolas uzdevumi:

  • īstenot pilnu pamatizglītības programmu;
  • izvēlēties izglītošanas darba metodes un formas;
  • racionāli izmantot izglītībai atvēlētos finansu resursus;
  • sadarboties ar skolēnu vecākiem, lai nodrošinātu obligātās pamatizglītības ieguvi visiem pamatskolas vecuma bērniem;
  • veidot priekšstatu un sapratni par galvenajiem dabas, sociālajiem un ilgtspējīgas attīstības procesiem, morāles un ētikas vērtībām;
  • nodrošināt iespēju apgūt mācīšanās pamatprasmes un informācijas tehnoloģiju izmantošanas pamatiemaņas;
  • nodrošināt iespēju apgūt Latvijas pilsonim nepieciešamās zināšanas par demokrātijas vērtības un tiesisku taisnību ;
  • nodrošināt iespēju gūt radošās darbības pieredzi;
  • izkopt saskarsmes un sadarbības spējas;
  • nodrošināt izglītojamo ar sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepie­ciešamajām pamatzināšanām un pamatprasmēm;
  • radīt pamatu izglītojamā turpmākajai izglītībai;
  • veicināt izglītojamā harmonisku veidošanos un attīstību;
  • sekmēt izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, sabiedrību, apkārtējo vidi.

Skolas darbības prioritātes 2018./2019. mācību gadā:

  • Atbilstoši skolēnu individuālajām spējām pielietot radošas un inovatīvas mācību darba metodes, attīstīt skolēnu radošumu un uzņēmējspējas; turpināt īstenot pamatizglītības standartus, diferencējot darbu stundās un konsultācijās, īpašu darbu veltot talantīgajiem skolēniem.
  • Realizēt skolā mācību praksi 4. – 6. klases skolēniem un konsultēt skolēnus turpmākai karjeras izvēlei.
  • Realizēt pētniecisko projekta darbu izstrādi 4. – 6. klases skolēniem, izkopt pamatprasmes šādu darbu rakstīšanā.
  • Attīstīt skolēnu spējas un talantu, īstenojot dalību mācību priekšmetu olimpiādēs, zinātniski pētniecisko darbu konferencēs, izstādēs un konkursos.
  • Sekmēt skolēnu patriotismu, valstiskās identitātes apziņu un pilsonisko zināšanu, prasmju un vērtību apguvi, pilsonisko līdzdalību skolas, vietējās kopienas un valsts dzīvē.
  • Skolā un tās apkārtnē veidot labvēlīgu, skolēniem draudzīgu, drošu un ekoloģiski tīru vidi, attīstot pozitīvu savstarpējo saskarsmi un izpratni.
  • Turpināt izkopt ikdienā tēmu – darba tikums.

Iepriekšējā perioda attīstības prioritāšu ieviešana

Iepriekšējā periodā skola ir līdzdarbojusies izglītības sistēmas reformu jomā, ieviešot jauninājumus skolas programmās, tuvinot mācību saturu reālajai dzīvei. Skola ir aktīvi skaidrojusi Tautskolas ideālus un mērķus vecākiem, veicinot pamatskolas kopienas veidošanos. Ir izstrādāta vienošanās starp vecākiem un skolu skaidras izglītības attīstībai.

Attiecībā uz izglītojamo sasniegumiem jāpiemin mācību un izziņas ekskursiju loma mācību procesā un skolēnu sadarbības veicināšana ar skolēniem no citām Latvijas skolām kā prioritātes, kas tika īstenotas iepriekšējā periodā. Šajā laikā tika arī pievērsta īpaša uzmanība, lai attīstītu skolēniem objektīvas pašvērtēšanas spējas un spēju objektīvi novērtēt citu skolēnu sasniegumus, attīstīt kritisko domāšanu un augstu atbildības izjūtu. Skolas kvalitāti apliecina Tautas attīstības balva par izcilu ieguldījumu izglītībā, ko saņēma Ikšķiles Brīvā skola.

Atbalsts skolēnam tiek sniegts, veicot skolēnu rūpīgu izpēti (izmantojot tradicionālas un netradicionālas metodes) un iegūtās informācijas izmantošanu, lai sasniegtu labākus rezultātus.

Pamatskolā mācās visi iesaistītie- skolēni, skolotāji un vecāki. Skolēniem īpaša uzmanība ir pievērsta skolēnu pašizvērtēšanas prasmes attīstīstībai un pašizpētes attīstībai, kā arī vecāku un skolotāju veiktās bērna izpētes pilnveidošanai. Skolotājiem tālākizglītošanās un profesionālā pilnveide ir būtiskas, tai skaitā attiecībā uz inovatīvu mācību metožu apguvi, zināšanu padziļināšana par humāno pedagoģiju un kopveseluma pieeju. Skola izglīto vecākus un uzlabo viņu izpratni par izglītības procesu (arī iesaistot vecākus skolas ikdienas un mācību darbā). Bērna izglītošanā skolai ir būtiska nozīme sadarbībā ar vecākiem.

Pamatskolā tiek radīta pozitīva mācīšanās/mācīšanas vide gan skolēniem, gan pedagogiem, izmantojot tehnoloģijas, iekārtojumu, psiholoģiskos aspektus, kas tiek veidoti balstoties uz dabatbilstības un kultūratbilstības principiem. Vides veidošanā tiek ņemtas vērā skolēnu, skolotāju un vecāku vajadzības, intereses un ierosmes, visas iesaistītās puses arī aktīvi iesastās vides veidošanā (piemēram, labiekārtojot un uzkopjot vidi talkās, gādājot inventāru, veicot remontu, utt.). Ikšķiles Brīvajā skolā 2018./2019.mācību gadā vecākie skolēni izstrādāja zinātni pētnieciskos darbus, kur sasaistīja teoriju ar praktisko darbu.

Skolā tiek ņemti vērā ilgtspējas kritēriji, īpaši attiecība uz vides ilgtspēju, skolās rūpīgi tiek pārdomāta resursu taupīšana un patēriņa samazināšana, tā audzinot atbildīgus pilsoņus, kas rūpējas par mūsu zemi un planētu. Regulāri tiek savāktas nolietotās elektroierīces un nodotas atbilstošai utalizācijai. Skola piedalās ZAAO organizētajos pasākumos par atbilstošu atkritumu uzkrāšanu un nodošanu. Ikšķiles Brīvā skola ir iesaistījusies Latvijas Ekoskolu kustībā un ir saņēmusi Zaļo karogu, kas ir starptautiska balva par ilgstošu ieguldījumu vides ilgtspējas veicināšanā.

3. Iepriekšējā vērtēšanas perioda ieteikumu izpilde

Joma/Kritērijs Ieteikumi Izpilde
1. Izglītības iestādei aktualizēt un precizēt izglītības programmu īstenošanas vietas (adreses). Ir precizēts.
2.1. Pamatizglītības programmas īstenošanā vadībai regulāri pārraudzīt klases žurnālu aizpildīšanas kvalitāti. Izglītības iestādes vadītājs organizē e-klases žurnālu pārbaudi mēneša pēdējās darba dienas datumā.
2.1. Pamatizglītības programmas īstenošanā nodrošināt pedagogu savstarpējo pieredzes apmaiņu, popularizējot labās prakses piemērus. Vienu reizi divos mēnešos, rīkojam skolotāju savstarpējo pieredzes apmaiņu klātienē un regulāra sadarbība stundu veidošanā specializētajā programmā skolotāju saziņai e vidē.
2.3. Pamatizglītības programmas īstenošanā 3.klasē svešvalodā nodrošināt vērtēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Izglītības iestādes vadītājs organizē vērtēšanas normatīvo aktu prasību ievērošanu, proti, mēneša pēdējās darba dienās pārbauda 3.klases vērtējumus svešvalodā.
2.3. Pamatizglītības programmas īstenošanā izstrādāt un ievērot izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību atbilstoši normatīvo aktu prasībām, paredzot vienotu pieeju izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanai izglītības iestādē. Ikšķiles Brīvās skolas mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība ir pilnveidota, ievērojot normatīvajos aktos ietvertās prasības.
3.1. Pamatizglītības programmā organizēt pedagogu sadarbību izglītojamo mācību sasniegumu dinamikas analīzei, kopīgu atbalstu pasākumu plānošanai un īstenošanai. Izglītības iestādes vadītājs organizēs regulāras pedagogu sanāksmes, kur analizēs skolēnu mācību sasniegumus un plānos atbalsta pasākumus.
4.1. Nodrošināt izglītības iestādē atbalsta personāla konsultācijas un pasākumus izglītojamajiem, kuriem ir zemi mācību sasniegumi. Izglītības iestāde sadarbojas ar atbalsta personālu.
6.2. Veidojot tarifikāciju, ievērot normatīvo aktu prasības pedagogu izglītībai. Tarifikācija ir veidota atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

4. Pamatskolas sniegums un tā novērtējums ar kvalitātes vērtējuma līmeni atbilstošajos kritērijos

Jomas un kritēriji: Vērtējuma līmenis
Nepietiekami Pietiekami Labi Ļoti labi
1. mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas X  
2. mācīšana un mācīšanās:

2.1. mācīšanas kvalitāte

X  
2.2. mācīšanās kvalitāte X  
2.3. vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa X  
3. izglītojamo sasniegumi:

3.1. izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

Jomā IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI

kritēriji

3.1. izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

3.2. izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos tiek vērtēti aprakstoši

3.2. izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos
4. atbalsts izglītojamiem:

4.1. psiholoģiskais atbalsts, sociālpedagoģiskais atbalsts

X  
4.2. izglītojamo drošības garantēšana (drošība un darba aizsardzība) X  
4.3. atbalsts personības veidošanā   X
4.4. atbalsts karjeras izglītībā   X  
4.5. atbalsts mācību darba diferenciācijai   X  
4.6. atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām Nav attiecināms.
4.7. sadarbība ar izglītojamā ģimeni;     X
5. iestādes vide:

5.1. mikroklimats

    X
5.2. fiziskā vide un pieejamība   X  
6. iestādes resursi:

6.1. iekārtas un materiāltehniskie resursi

  X  
6.2. personālresursi   X  
7. iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana:

7.1. iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

    X
7.2. iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība   X  
7.3. iestādes sadarbība ar citām institūcijām X
Kopsavilkumā:     12 5

4.1. Pašvērtējums pamatjomā “Mācību saturs”

  • Pamatskolas īstenotā izglītības programma atbilst licencētai izglītības programmai.
  • Izglītības process tiek organizēts tā, lai tiktu īstenoti pamatizglītības programmas galvenie mērķi, kuri norādīti Ministra kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumos Nr.468 „Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”.
  • Mācību priekšmeti tiek apgūti atbilstoši valsts standarta prasībām. Pamatskola izvirzījusi mērķi un organizē mācību procesu tā, lai katrs skolēns savās prasmēs, zināšanās, iemaņās visos priekšmetos pārsniegtu vidējo vērtējumu valstī. Mācībdarba organizācija orientēta ne uz laika limitu, bet uz konkrētā mācību priekšmeta apguves līmeni.
  • Skolotājs savu darbu saplāno atbilstoši paša vai atbilstošā priekšmeta paraugprogrammai. Izstrādātās priekšmetu prorammas apstiprina atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
  • Programma kopumā, ka arī programmas apguves secība, skolēna individuālais tās apguves temps atspoguļojas e-klases žurnālā. Skolotājs savu darbu mācību satura īstenošanai plāno ar katru skolēnu individuāli, tas ir atkarīgs no skolēna individuālajām spējām, veselības, t.i., vai nu skolēns programmu apgūst programmai paredzētajā mācību gadā, ātrāk, vai vēlāk.
  • Skolotājiem atbilstoši pamatskolas nolikumam tiek dota brīva iespēja izvēlēties mācību priekšmetu programmas, tām atbilstošas mācību grāmatas, vai strādāt pēc paša izstrādātas programmas, atbilstoši apstiprinātajai izglītības programmai.
  • Mācību saturs tiek balstīts uz Saules gada programmu, sakaņā ar kuru ir izveidots skolas tematiskais plāns, kas tiek veidots sadarbībā ar skolēniem.
  • Mācību saturā būtiska loma ir latviešu folklorai un tautas tradīcijām un kultūrai, kā arī nacionālajiem svētkiem.
  • Mācību valoda ir latviešu valoda.
  • Mācību priekšmetu stundu saraksts ir apstiprināts un atbilst licencētajai izglītības programmai. Mācību priekšmetu stundu saraksts ir pieejami skolēniem un vecākiem, tai skaitā e-vidē. Par izmaiņām skolēni un pedagogi tiek savlaicīgi informēti.
  • Skolēnu mācību stundu slodze atbilst normatīvo aktu prasībām.
  • Skola nodrošina ar izglītības programmas īstenošanai atbilstošo mācību literatūru un citiem mācību līdzekļiem, regulāri to ik gadu atjaunojot un papildinot.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā tiek veikta mācību satura integrēšana, saimju telpās ir izveidotas tāfeles, kur skolotāji vizualizē mācību saturu noteiktā laika periodā, notiek skolotāju apspriedes.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Izglītības programmas saskaņošana ar jaunajiem mācību standartiem, jauno programmu apguve atbilstoši reformas “Skola2030” pieejai.
  • Pedagogu sagatavošana humānās pedagoģijas praktiskai realizācijai.
  • Inovatīvu mācību metožu apguve.
  • Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas nolikuma un vērtēšanas procesa pilnveidošana.
  • Pedagogu izglītošana par izmaiņām mācību saturā.
  • Skolas mācību programmas veidošana atbilstoši jaunajam valsts mācību izglītības modelim “Kompetencēs balstīta izglītība”, kura ir saskaņā ar tautskolas ētikas kodeksu.
  • Pedagogu tālākā kvalifikācijas celšana un meistarības pilnveidošana.
  • Sadarbības veidošana ar līdzīgām Baltijas un Ziemeļvalstu skolām pedagoģiskās pieredzes apmaiņai, iegūšanai darbā ar jaukta vecuma skolēnu grupām.
  • Skolotāju zinātniskās darbības veicināšana, tai skaitā piedaloties vietēja un starptautiska mēroga konferencēs.

4.2. Pašvērtējums pamatjomā “Mācīšana un mācīšanās”

  • Pamatskola izmanto daudzveidīgas mācīšanas metodes cenšoties savstarpēji savīt mācīšanas un mācīšanās procesu organiskā veselumā. Galvenās no tām ir:
    • Individuāls darbs – ar to, vispirms, tiek saprasta skolotāja individuāla sadarbība ar skolēnu atbilstoši mācību sasniegumiem, interesēm, spējām, dotumiem, motivācijas.
    • Skolēna patstāvīgs darbs (pie tā skolēns tiek pieradināts jau ar pirmajiem soļiem pamatskolā). Skolēns tiek ievadīts patstāvīgas mācīšanās paņēmienos, iepazīstināts ar konkrētas tēmas patstāvīgas apguves īpatnībām (mācīt mācīties, reflektēt par domāšanas procesu).
    • Grupu un pāru darbs (skolēnu sadarbība mācību procesā) skolotāja vai pašu skolēnu organizēts darbs grupās/pāros, kurās skolēni patstāvīgi kopīgi risina dažāda veida jautājumus vai dara kādu praktisku darbu; skolotāja darbs ar īpaši atlasītu, piemēram, pēc izglītības pakāpes, nodarbes veida, interesēm, bērnu grupu. Šai pamatnostādnei pakārtojas:
      kooperatīvais – mācās, izzina, pēta, strādā kopā;
      frontālā, izskaidrojoši parādošā – skolotājs – grupa, līderis – grupa, grupas locekļi savstarpēji.
    • Paralēli, vairāk vai mazāk tradicionālām metodēm pamatskolā skolēna personīgās atbildības, mācīšanās aktivitātes paaugstināšanai, kā arī savstarpējas sadarbības stimulēšanai, tiek izmantota metode, kura pamatskolā nosaukta: dots devējam atdodas. Skolēns nostiprina savas zināšanas, prasmes būdams „skolotāja palīgs”: palīdzēdams jaunākajiem pamatskolas biedriem apgūt mācībvielu, piemēram, skaidrodams, rādot kā veicami praktiskie darbu un tamlīdzīgi. Tādā veidā netīši skolēnam ir iespēja atkārtot iepriekš apgūto vielu.
    • Ar Tautas garīgā un materiālā mantojuma palīdzību – kā ieskaņošanās gadskārtu un cilvēka mūža gājuma ritmos, darbu tautas daiļamatniecības darbnīcas, muzicēšana uz tautas mūzikas instrumentiem. Muzicēšana, saskarsme ar dabas materiāliem, regulārs, pietiekami ilgstoša uzmanības pievēršana darāmajam, darba pabeigšana līdz galam ir pedagoģiskās psiholoģijas atzīti paņēmieni bērna vispārējai intelektuālai attīstībai.
  • Ļoti būtiska pamatskolas iezīme: prakse strādāt bez skolas zvana – tā nodrošina bez stresa situāciju: neviens – ne skolotājs, ne skolēns negaida zvanu, bet ,savās iespēju robežās pilda savusn iesāktos darbus padarīt līdz galam. Tas nozīmē mācību stundas elastību – tā atkarībā no situācijas var beigties gan pirms, gan pēc 40 minūšu darba. Zvana neesamība ļauj bērnam, ja savu darbu pabeidzis ātrāk, pievērsties kam citam vai atpūsties tieši tad, kad pēc tā jūt nepieciešamību. Ikšķiles Brīvajā skolā skolas zvans tiek izmantots vien lai sasauktu uz ēdienreizēm.
  • Mācīšanās procesā būtiska loma ir vērtēšanai:
    • Pamatskolā uzsvars tiek likts uz pašvērtējumu – skolēns atbilstoši saviem mācību sasniegumiem pats nosaka vai attiecīgā tēma apgūta. Rezultātā pats vai sadarbībā ar skolotāju plāno nākošās tēmas apguvi vai iepriekšējās atkārtošanu (kas atbilst vecākā skolēna palīdzēšanu jaunākajam apgūt viņam atbilstošo vielu) līdz mācību vielas apguves līmenis apmierina abas puses. Atzīme kā vērtējums parādās mācību satura noslēguma tēmu pārbaudes darbos, kuru rezultāti tiek fiksēti e-klasē, obligāti ar atzīmi tiek vērtēti skolēna sasniegumi semestra beigās.
    • Vērtējuma kvalitāte atklājas skolotāja un skolēna sadarbībā, kurā skolēns pats mācās izvērtēt savas zināšanas. Cits vērtējuma kvalitātes rādītājs ir valsts diagnosticējošie darbi. Salīdzinot skolotāja veikto skolēna mācību sasniegumu izvērtējumu ar valsts pārbaudes darbos gūto, atrodam, ka rezultāti ir objektīvi. Skolotāji vērtēšanas procesā iegūto informāciju izmanto mācību procesa plānošanai, kā arī metodiskā darba pilnveidošanai.
  • Skola regulāri vērtē pedagogu darbu, 2018.gadā ir izstrādāta un apstiprināta Pedagogu profesionālās darbības novērtēšanas kārtība.
  • Skola izmanto klases žurnālus (e-klasē), tiek veikta klases žurnālu aizpildes uzraudzība.
  • Stundu mērķi ir skaidri formulēti, sasniedzami un izglītojamajiem saprotami. Mācību stundas plānojums ir loģiski strukturēts.
  • Skolotāji mācību priekšmetu programmu īstenošanā veiksmīgi nodrošina mācību procesa saikni ar reālo dzīvi un mūsdienu aktualitātēm.
  • Pedagogi veiksmīgi iesaista mācību darbā visus izglītojamos, rosina viņus izteikt savu viedokli, analizēt un secināt, diskutēt, veidot dialogu, uzklausa un ņem vērā izglītojamo viedokļus un vēlmes, kā arī iepriekšējās zināšanas attiecīgajai tēmai.
  • Skolotāji pilnveido savas kompetences tālākizglītības kursos, kā arī pašattīstībā.
  • Notiek Pedagoģiskās padomes sēdes.
  • Ir izveidotas Metodiskās apvienības.
  • Skolas pedagogi apmainās ar pieredzi par mācīšanas metodēm Tautskolas semināros un pasākumos, skolotāji veic stundu hospitāciju.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Aktīvāk vecākiem ir jāskaidro pamatskolas ideāli un mērķi, panākot, ka vecāki kļūst par pamatskolas kopienas aktīviem dalībniekiem.
  • Katra mācību gada sākumā Skolai un Vecākiem ir jānoslēdz Vienošanās, kurā ir skaidri izklāstīta skolas filozofija un mērķi.
  • Jāturpina darbs pie skolotāju tālākizglītošanas un profesionālās pilnveides.
  • Jāizglīto vecāki par dažādajām mācību darba metodēm, tā veicinot viņu izpratni par izglītības procesu.
  • Jāturpina veidot Atvērto stundu nedēļas, sniedzot izglītojamo vecākiem priekšstatu par mācību procesa organizāciju: metodes, sasniedzamie rezultāti, klasvadības stratēģijas, stundas un grupas dinamika.

4.3. Pašvērtējums pamatjomā “Mācīšanās kvalitāte”

  • Skolēni, sadarbībā ar skolotāju, paši izvirza sava mācību darba prasības pamatojoties uz Saules Gada Programmas tēmas izvirzīto mērķi. Skolēni tiek rosināti paši veidot plānu savam darbam, lai sasniegtu nepieciešamo rezultātu un paši izdarītu vērtējumu.
  • Skola regulāri informē izglītojamos un vecākus par mācību darbam izvirzītajām prasībām (vecāku sapulcēs, individuālajās pārrunās, e-klasē). Skolēni zina un izprot mācību darbam izvirzītās prasības.
  • Skolotāji rosina skolēnus strādāt mērķtiecīgi atbilstoši spējām, vērtēt savu un citu darbu. Skolotāji sekmē viņos motivāciju mācīties, rosina mācību procesā izmantot izglītības iestādē esošos vai pašu skolēnu resursus.
  • Lielākā daļa skolēnu aktīvi piedalās mācību procesā, prot plānot un izvērtēt savu darbu.
  • Lielākā daļa izglītojamo bez attaisnojoša iemesla nekavē mācību stundas un mācību pasākumus. Skola uzskaita mācību stundu kavējumus, analizē to iemeslus un risina kavējuma iemeslus.
  • Izglītojamos un vecākus regulāri iepazīstina ar mācību sasniegumiem un tiek uzskaitīta izglītojamā izaugsmes dinamika.

Tālākas attīstības vajadzības

  • Jāturpina attīstīt skolēnu pašizpēte.
  • Jāturpina darbs pie vecāku un skolotāju veiktās bērna izpētes pilnveidošanu.\
  • Jāturpina skolotāju tālākizglītības un pašpilnveidošanās organizēšana.

Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

  • Pedagogi regulāri vērtē skolēnu mācību darbu, ievērojot skolas veidotu vērtēšanas nolikumu. Pedagogs aizpilda liecību, kur aprakstošā veidā atspoguļo izglītojamo zināšanas mācību priekšmetos, skolēnu vai skolotāju komentārus par sasniegumiem un mērķiem tālākam mācību darbam, pedagoga vērojumu par izglītojamā sociālo un emocionālo pilnveidi.
  • Skolēns tiek regulāri iepazīstināts ar sasniegumu vērtējumu.
  • Vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni atbilst mācību priekšmetu programmām un mācību priekšmetu specifikai.
  • Pedagogi veic izglītojamo formatīvu vērtēšanu pirms noteiktas tēmas apguves, lai precizētu tālākus darbības plānus un izprastu izglītojamo mācību darba vajadzības. Pedagogs veic pierakstus par izglītojamo zināšanu līmeni noteiktā jomā.
  • Mācību procesa laikā pedagogs aprakstošā veidā veic vērojumu par izglītojamā interesi pret apgūstamo tēmu, mācību priekšmetu, darba kvalitāti un tempu. Šie pieraksti tiek izmantoti liecībās.
  • Mācību tēmas beigās skolēns veic pašvērtējumu. Pedagogs ir blakus kā padomdevējs un atbalsts, kā arī novērtē izglītojamā sasniegumus.
  • Vecāki ir iepazīstināti ar kārtību, kādā tiek vērtēti skolēna sasniegumi.
  • Galvenais akcents tiek likts uz formatīvo vērtēšanu un atgriezenisko saiti.

Tālākas attīstības vajadzības

  • Jāturpina attīstīt skolēnu pašizvērtēšanas prasmi.
  • Jāpievērš uzmanība formatīvās vērtēšanas metožu dažādošanai.
  • Jāturpina regulāri pārbaudīt summatīvo vērtējumu sistēmiskuma, atklātības un skaidrības, kā arī regularitātes principu ievērošanai, veicot pārbaudes elektroniskās vides žurnālā “e-klase”.

Skolēnu sasniegumi

  • Pamatskolā uzskaita un analizē katra skolēna prasmju apguves līmeni, un atbilstoši analīzei tiek koriģēta atbilstošā mācību priekšmeta programma vai variēta metodika. Par pamatu analīzei kalpo ieraksti, dienasgrāmatā, e-klasē vai bērna izpētes mapē skolotāja dokumentētie novērojumi.
  • Salīdzinoši izvērtēti pamatskolas mācību sasniegumu rezultāti salīdzinājumā ar Izglītības un zinātnes ministrijas statistikā rodamiem vidējiem rādītājiem valstī. Tika konstatēts, ka Ikšķiles Brīvās skolas vidējie sasniegumi ir augstāki par vidējiem radītājiem valstī. Skolēniem, kuri mācījušies pamatskolā no pirmās klases, mācību sasniegumi ir augstāki nekā tiem, kuri pamatskolā atnākuši no citām skolām. (Valsts diagnosicējošo pārbaudes darbu rezultātu analīzi skatiet pielikumā).
  • Ikšķiles Brīvajā skolā 4. – 6.klašu skolēni izstrādā zinātniski pētnieciskos darbus, kur iepazīst teorijas sasaisti ar praktisko darbu.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Jāveicina skolēnu interaktīvo, tehnisko un informācijas tehnoloģiju izmantošana mācīšanās procesā.
  • Jāaktualizē mācību un izziņas ekskursiju loma.
  • Jāpilnveido skolēnu zinātniski pētnieciskā darbība, sniedzot priekšstatu par dažādām pētniecības metodēm.

4.4. Pašvērtējums pamatjomā “Atbalsts skolēniem”

Psiholoģiskais atbalsts un sociālpedagoģiskais atbalsts

  • Ikšķiles Brīvajā skolā tiek apzinātas skolēnu psiholoģiskās un sociālpedagoģiskās vajadzības.
  • Skolā nav ikdienā esoša atbalsta personāla (logopēds, psihologs, sociālais pedagogs), bet ir sadarbība ar speciālistiem, nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināta iespēja piesaistīt atbilstošus speciālistus.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā ir ieviestas bērna izpētes mapes, kur ir pieejama informācija par izglītojamā veselību, individuālajām vajadzībām, vēlmēm, talantiem un to attīstību, kā arī garīgā izaugsme un empātijas attīstība.
  • Tiek veikta bērnu izpēte ar tradicionālajām un netradicionālajām metodēm.
  • Vairākās situācijās vērojama nepieciešamība pēc psihologa iesaistes (stundu vērošana, skolēnu novērošana un ieteikumu izveidošana) un atbalsta, un skola nodrošina psihologa iesaisti.

Izglītojamo drošības garantēšana

  • Skolai ir izstrādāti drošību reglamentējoši normatīvie akti, tie ir pieejami un atbilst ārējiem normatīvajiem aktiem.
  • Kopīgajā interneta vidē „Dropbox” sistēmā ir pieejama aktuālā informācija par darba aizsardzības un ugunsdrošības instruktāžām. Ir veiktas nepieciešamās instruktāžas, iekārtoti, aizpildīti un parakstīti nepieciešamie žurnāli.
  • Skolēni un skolotāji zina, kā rīkoties ārkārtas situācijās, periodiski tiek organizētas praktiskās mācības par rīcību ārkārtas situācijās, piemēram, Ikšķiles Brīvās skolas vecākajiem bērniem tika organizētas ugunsdzēšanas mācības.
  • Redzamā vietā izvietota informācija par iekšējās kārtības noteikumiem un informācija, kādiem telefona numuriem jāzvana palīdzības dienestiem. Redzamā vietā ir izlikti evakuācijas plāni un atbilstošas instrukcijas.
  • Pastāv noteikta kārtība ārpusstundu pasākumu organizēšanai.
  • Skolas vide ir droša un patīkama, un skolēniem tiek piedāvātas pagarinātās grupas nodarbības, interešu izglītība un iespēja būt skolā līdz vēlai pēcpusdienai.
  • Skolā ir pieejama pirmās palīdzības sniegšanas materiāli.
  • Skolas personāls ir apmācīts pirmās palīdzības sniegšanā.
  • Skola atbalsta veselīgu dzīvesveidu un veselību veicinošus pasākumus. Skolēni daudz laika pavada svaigā gaisā – gan mācību stundu starplaikos, gan arī mācību stundas tiek organizētas ārpus telpām brīvā dabā.
  • Ikšķiles Brīvā skola nodrošina bioloģisku un veģetāru ēdināšanu.
  • Pamatskolā ir izstrādātas instrukcijas drošības tehnikā valstij noteiktā kārtībā un darba veidiem. Skolēni regulāri tiek iepazīstināti ar tiem, ko apliecina ar parakstiem žurnālos.
  • Ikšķiles Brīvās skolas teritorija ir norobežota, sadalīta zonās, skolēni ir informēti par drošības jautājumiem skolas pagalmā.
  • Skolēni regulāri tiek iepazīstināti ar drošības noteikumiem uz ielas, ledus, ūdeņiem, saskarsmē ar kailiem elektrības vadiem pastiprināti to darām pirms un pēc brīvlaikiem, kā arī stihisko nelaimju gadījumā, kā arī ar noetikumiem atsevisākās mācību stundās. Gadā reizi skolā ierodas iecirkņa policists, ugunsdzēsējs, darba aizsardzības speciālists un informē skolēnus par drošības jautājumiem.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Turpināt regulāri iepazīstināt skolēnus un skolotājus ar drošības prasībām.
  • Sekot līdzi izmaiņām drošību reglamentējošajos normatīvajos aktos.

Atbalsts personības veidošanā

  • Skolas mērķi personības veidošanā ir noteikti skolas Ētikas kodeksā.
  • Skolas audzināšanas plāns ietver dažādus tematus, kuri skar veselīgu dzīvesveidu, uzvedību un saskarsmi, kā arī tikumiskās vērtības un īpašības.
  • Skola piedāvā interešu izglītības nodarbības vispusīgai personības veidošanai (aušana, kokapstrāde, rotkalšana, keramika, balets, svešvalodas, robotika u.c.).
  • Katru dienu tiek atvēlēts laiks, kurā notiek pārrunas ar skolēniem par viņiem interesējošiem jautājumiem. Diena sākas ar rīta apli, kur skolēni pauž to, kas viņiem ir bijis svarīgs iepriekšējā dienā vai kas satrauc šodien. Pēc rīta apļa seko meditācija – koncentrēšanās uz sev svarīgo.
  • Skolēni organizē un uzņemas atbildību par pasākumiem, viņi piedalās gadskārtas svētku organizēšanā.
  • Skolēni ir atbildīgi par kārtību darba telpās.
  • Notiek domāšanas, lasīšanas stundas, klusuma nodarbības.
  • Skolēni ir iesaistīti Skolas padomes darbā.
  • Skolēni iepazīst latvisko dzīvesziņu, svin gadskārtas svētkus.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Pastiprināti integrēt mācību priekšmetos pamatskolas Ētikas kodeksā ieliktās iezīmes.
  • Pastiprināt vispārcilvēcisko vērtību apgūšanu.
  • Pētīt bērna “atvēršanas” iespējas, meklējot korelāciju jau esošos pētījumos un padziļināt skolotāju zināšanas bērnu izpētes jautājumos.
  • Paplašināt darbu ar vecākiem. Regulāri organizēt vecāku un pamatskolas skolotāju savstarpējās pieredzes apmaiņas seminārus.

Atbalsts karjeras izglītībā

  • To, ko nereti pieskaita interešu izglītībai, pamatskola savā nolikumā iestrādājusi kā obligātu. Tās ir mācības amatnieku darbnīcās: kokapstrādes, metālapstrādes jeb rotkalšanas, aušanas, podniecības u.c.
  • Skola apzina skolēnu talantus, mudina viņus meklēt savu ceļu dzīvē, virza skolēnu pašizziņas ceļu, lai viņi labāk izprastu savas intereses un vajadzības.
  • Skola aicina dažādu profesiju pārstāvjus, lai skolēni iepazītu profesijas.
  • Vecāko klašu skolēni piedalās Ēnu dienā.
  • Pamatskola saviem skolēniem nodrošina konsultāciju iespējas karjeras izvēles centrā, kā arī atbalsta to piedalīšanos citu iestāžu organizētajos karjeras izvēles pasākumos.
  • Ikšķiles Brīvās skolas skolēniem karjeras izglītība ir integrēta mācību saturā – regulāri notiek stundas, kurās skolēni iepazīstas ar karjeras veidošanu, pēta kādu profesiju, izzinot šai profesijai nepieciešamās kompetences, kvalifikāciju, izglītības iestādes, kur var apgūt šo profesiju.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā no 4.klases īsteno prakses programmu, kur skolēniem noteiku stundu skaitu mēnesī ir jāstrādā skolā (4. un 5.klases skolēniem) vai kādā uzņēmumā (6.klases skolēniem), lai iepazītu darba vidi un izmēģinātu dažādu profesiju darba procesu.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Turpināt attīstīt karjeras izglītību skolā.
  • Savlaicīgi konsultēt 6. klašu skolēnus par turpmākās izglītības dažādajām iespējām.

Atbalsts mācību darba diferenciācijai

  • Pamatskolas mācību darbs tiek organizēts tā, lai vienlaicīgi tiktu atbalstīti kā talantīgie, tā arī bērni ar mācīšanās grūtībām, diferencējot uzdevumus gan saturiski, gan metodiski.
  • Skolā tiek veikta bērnu izpēte, mācību metodes tiek pielāgotas bērnu vajadzībām un interesēm.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Ņemot vērā pedagogu novērojumus par mācību darbu, skolēna prasmju līmeni, attīstības līmeni.

Atbalsts izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām (nav attiecināms)

Sadarbība ar skolēna ģimeni

  • Ir izveidota datu bāze par vecākiem un viņu kontaktinformācija.
  • Saimes vecāki vienojas ar ērtāko saziņas modeli starp vecākiem un skolu – regulāri tiek sūtīta informācija e-pastos (ir izveidota vecāku kontaktu grupa), saimes vecāku whatsapp grupas, informācija par pasākumiem tiek ievietota mājas lapā un Facebook sociālajā medijā).
  • Vecāki regulāri tiek informēti par to, kā skolēns apgūst dažādo mācību priekšmetu programmas ar ierakstiem dienasgrāmatās un/vai e-klasē.
  • Vecāki pamatskolu var apmeklēt jebkurā laikā, bet vismaz reizi pusgadā tiek uzaicināti uz vecāku kopsapulcēm, kurās vecāki var uzklausīt pedagogus un izteikt savus priekšlikumus.
  • Ikšķiles Brīvā skola rīko Atvērtās stundas vecākiem, lai vecāki labāk izprastu mācību procesu skolā.
  • Pasākumos, kuri organizēti tikai vecākiem, bez informācijas apmaiņas tiek pārrunātas arī pamatskolas saimnieciskā dzīvē, rīkotas izglītojošas lekcijas, kā arī tiek uzklausīti ierosinājumi.
  • Pamatskolā regulāri tiek organizēti gadskārtas svētki, ļaujot līdzdarboties un piedalīties arī skolēnu ģimenēm. Arī ekskursijas tiek organizētas kopā ar vecākiem un citiem ģimenes locekļiem.
  • Pamatskolas visas teritorialās struktūrvienības ir izveidojušas mājas lapas, kurā var iepazīties ar pamatskolas normatīvajiem dokumentiem, idejām, metodēm, kā arī uzzināt visu par pamatskolā notikušām un plānotām aktivitātēm.
  • Skolā sadarbība ar vecākiem un ģimeni tiek veidota pirms skolēna uzņemšanas skolā, Ikšķiles Brīvajā skolā iepazīšanās ilgst apmēram gadu, kad interesentu ģimene apmeklē skolas pasākumus, piedalās talkās, vasaras nometnē jūnija mēneša sākumā.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā ir izveidota vecāku grāmata, kur vecākiem tiek sniegta svarīgākā informācija par skolu un mācību procesu.
  • Ikšķiles Brīvās skolas vecāki ir izveidojuši darba grupas, kas sniedz praktisku palīdzību skolas attīstībai.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Izzināt vecāku vajadzības attiecībā uz viņiem nepieciešamo izglītošanos par bērnu attīstību un izglītības procesu.
  • Organizēt vecāku darba grupu iesaisti skolas mērķu izstrādē.

4.5. Pašvērtējums pamatjomā “Skolas vide”

Mikroklimats

  • Pamatskolas vecāki skolas vidi vērtē kā ģimenisku un draudzīgu. To nodrošina labestīgā, rūpes pilnā skolotāju attieksme, vienlīdzība, godīgums un taisnīgums. Ne mazāk nozīmīga ir arī pozitīva attieksme pret darbu, savstarpējās palīdzības veicināšana.
  • Konfliktsituācijas tiek risinātas savlaicīgi un taisnīgi.
  • Skolotāju un skolēnu attiecības ir draudzīgas, brīvas – skolēni drīkst uzrunāt skolotāju vārdā, nojaucot hierarhijas modeli “skolēns – skolotājs”.
  • Atmosfēra Ikšķiles Brīvajā skolā ir ļoti draudzīga, skolotāji un skolēni ir atvērti un izpalīdzīgi. Daudzas ģimenes ir savstarpēji iepazinušās un satiekas arī ārpus Ikšķiles Brīvās skolas nodarbībām, jo vieno kopīgas vērtības un pasaules uzskats.
  • Skola rīko pasākumus arī plašākai sabiedrībai, iepazīstinot vietējos iedzīvotājus ar latviešu kultūru un tradīcijām.

Fiziskā vide un pieejamība

  • Sanitārhigiēniskie apstākļi skolas telpās ir atbilstoši mācību procesa prasībām, ko apliecina kontrolējošo iestāžu izsniegtie pārbaudes akti un veikto pārbaužu aktu reģistrācijas žurnāls.
  • Skolas telpas ir funkcionālas, tīras un kārtīgas, atsevišķas telpas un vietas ēkās ir estētiski noformētas.
  • Skolēni regulāri piedalās skolas vides uzkopšanā un sakārtošanā, kā arī skolai piederošās teritorijas iekārtošanā, apzaļumošanā, sakopšanā. Skolēni brīvprātīgi piedalās arī sienu apgleznošanā un soliņu taisīšanā u.c.
  • Ir pagalms, kur ir pieejams spēļu laukums, šūpoles u.tml.. Pagalms ir ierobežots un drošs skolēniem.
  • Skolas apkārtnē ceļu satiksme organizēta tā, lai skolēni varētu justies droši, īpaši drošības uzlabošanai izmantoti inženiertehniskie risinājumi nav nepieciešami.
  • Pie skolas ir ierīkots permakultūras dārzs.
  • Tā kā Ikšķiles Brīvā skola atrodas ainaviskā vietā pie Daugavas, skolēni katru dienu izjūt dabas tuvumu un dzīvo saskaņā ar gadalaiku maiņu. Pēc iespējas visos laika apstākļos svinam svētkus ārpus telpām, kā arī svaigā gaisā notiek dabas zinību, mākslas, mājturības un sporta nodarbības.
  • Ikšķiles Brīvās skolas ēka ir izremontēta, ērta un mājīga.
  • Ikšķiles Brīvajā skolā vecāki savstarpēji sadarbojas ģimeņu ietvaros ar transportu, pēc iespējas nepiesārņojot vidi ar automobiļu izplūdes gāzēm.
  • Skolā atrodas aušanas studija, Interaktīvais skaņas un mūzikas izziņas centrs.
  • Ikšķiles Brīvajai skolai trūkst telpu kopīgai gadskārtas un citu svētku svinēšanai skolēniem un ģimenēm, lielu pasākumu rīkošanā skola sadarbojas ar pašvaldību.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Veikt telpu kosmētiskos remontus, labiekārtošanu atbilstoši skolēnu vajadzībām.
  • Būvēt Multifunkcionālu zāli.

4.6. Pašvērtējums pamatjomā “Izglītības iestādes resursi”

Iekārtas un materiāltehniskie resursi

  • Ikšķiles Brīvā skola atrodas vecajā Elkšņu skolā (kopējā platība 720 m2).
  • Skolā ir visas izglītības programmas īstenošanai nepieciešamās telpas. Sporta nodarbības notiek ārā.
  • Sanitārās higiēnas telpas, tualetes atbilst bērnu skaitam. Ir atbilstošas telpas virtuvei un ēdināšanas telpas.
  • Ir labi attīstīta nodarbību bāzē interešu izglītībai: skolā ir aušanas darbnīca, māla un kokapstrādes darbnīca Tāpat ir atsevišķa telpa informātikas stundu norsie, grāmatu krātuve.
  • Skolā ir iekārtota īpaša “Klusuma telpa”, kurā skolēni var relaksēties vai sadarboties ar atbalsta personālu..
  • Skolā ir visi izglītības programmas īstenošanai nepieciešamie materiāltehniskie resursi un iekārtas. Tie ir darba kārtībā, visiem darbiniekiem ir zināms atbildīgais, pie kura vērsties, ja rodas problēmas. Skolēniem un skolotājiem ir pieejami datori, skanēšanas, drukāšanas, pavairošanas iekārtas un pieeja internetam.
  • Mācību priekšmetu apguvei tiek izmantoti izdevniecību piedāvātie mācību līdzekļi un skolotāju izstrādātie mācību materiāli.
  • Izglītības programmas realizēšanai, ēku uzturēšanai, pamatskolas darbības nodrošināšanai un citām vajadzībām līdzekļi tiek iegūti pamatā no četriem avotiem: valsts finansējuma, pašvaldības finansējuma atbilstoši normatīviem dokumentiem, skolas maksas, līdzekļiem, kas iegūtu piedaloties fondu izsludinātos konkursos, kā arī ziedojumiem.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Ikšķiles Brīvajā skolā labiekārtot sporta laukumu.
  • Atjaunot bibliotēkā pieejamos resursus: daiļliteratūras un uzziņu, nozaru literatūras materiālus.

Personālresursi

  • Drustu tautskola ir nodrošināta ar nepieciešamiem personāla resursiem izglītības programmas īstenošanai.
  • Skolotāju darba slodze atbilst darba organizācijas vajadzībām, skolotāju pieredzei, kvalifikācijai. Pamatskolas darbinieku pienākumi, tiesības ir aprakstītas darba aprakstos.
  • Nepieciešamības gadījumā tiek piesaistīts psihologs, logopēds vai cits speciālists.
  • Vadība sekmē skolotāju izglītošanos. Skolotāji sistemātiski tiek informēti par tālākizglītības iespējām un mudināti izmantot bezmaksas kursus.
  • Skola rīko pedagogu tālākizglītības un pašizaugsmes kursus skolotājiem un skolas darbiniekiem.

Tālākās attīstības vajadzības

  • Attīstīt jaunas tālākizglītības programmas pedagogiem.
  • Motivēt skolotājus papildināt savas zināšanās augstāko izglītības iestāžu programmās, paaugstinot savu kvalifikāciju.
  • Izglītot pedagogus par humānās pedagoģijas un kopveseluma pieejas īstenošanu.

Pielikums

Valsts pārbaudes darbu rezultātu analīze par pēdējiem trīs mācību gadiem

Izglītības iestāde apkopo statistisko informāciju par izglītojamo valsts pārbaudes darbu rezultātiem 3. un 6.klasēs par pēdējiem trīs mācību gadiem.

Diagnosticējošo darbu rezultāti 3. klasei

Latviešu valoda

Mācību gads

Vidējais rezultāts struktūrvienībā „Ikšķiles Brīvā skola” (procentuāli) Vidējais rezultāts valstī (procentuāli)

2016./2017.m.g.

84,1%

78,3%

2017./2018.m.g.

66,81% 74,70%
2018./2019.m.g. 77,33%

73,71%

Matemātika

Mācību gads

Vidējais rezultāts struktūrvienībā „Ikšķiles Brīvā skola” (procentuāli) Vidējais rezultāts valstī (procentuāli)

2016./2017.m.g.

75%

68,92%

2017./2018.m.g.

70% 76,81%
2018./2019.m.g. 82,83%

78,62%

Ikšķiles Brīvajā skolā diagnosticējošo darbus 3. klasē 2016./2017.m.g. veica 9 skolēni, 2017./2018.m.g. – 4, bet 2018./2019.m.g. – 12 skolēni.

Diagnosticējošo darbu rezultāti 6. klasei

Latviešu valoda

Mācību gads

Vidējais rezultāts struktūrvienībā „Ikšķiles Brīvā skola” (procentuāli) Vidējais rezultāts valstī (procentuāli)

2016./2017.m.g.

84,1%

66,3%

2017./2018.m.g. 74,21%

68,67%

2018./2019.m.g.

72,34%

63,84%

Matemātika

Mācību gads

Vidējais rezultāts struktūrvienībā „Ikšķiles Brīvā skola” (procentuāli)

Vidējais rezultāts valstī (procentuāli)

2016./2017.m.g.

72,16% 60,80%

2017./2018.m.g.

57,23% 59,42%
2018./2019.m.g. 67,23%

54,34%

Dabaszinības

Mācību gads

Vidējais rezultāts struktūrvienībā „Ikšķiles Brīvā skola” (procentuāli) Vidējais rezultāts valstī (procentuāli)
2016./2017.m.g.

81,11%

64,91%

2017./2018.m.g. 63,33% 63,03%
2018./2019.m.g. 68,79%

58,10%

Ikšķiles Brīvajā skolā diagnosticējošo darbus 6. klasē 2016./2017.m.g. veica 6 skolēni, 2017./2018.m.g. – 4, bet 2018./2019.m.g. – 7 skolēni.

Eksāmenu darbu rezultāti 9. klasei

Biedrības „Tautskola 99 Baltie zirgi” pamatskolas struktūrvienībā „Ikšķiles Brīvā skola” 9. klasē 2016./2017. m.g., 2017./2018.m.g. un 2018./2019. m.g. nebija neviena skolēna.