Viens no mācīšanās sekmīgas norises priekšnosacījumiem ir pozitīvi orientētas kultūrvides veidošana un saglabāšana skolā, balstoties uz skolotāju, bērnu un vecāku cilvēciskām savstarpējām attiecībām, kur katrs cilvēks ir individualitāte, personība, kur katra šī neatkarīgā pasaules daļa pilnveidojas sadarbībā ar citām.
Labvēlīgā vidē, interaktīvā darbībā bērns kļūst čakls, labestīgs. Saskarsmē ar skolotājiem un citiem pieaugušajiem viņš sāk salīdzināt sevi ar viņiem, orientēties uz pieaugušo vērtībām, izvēlēties sev būtisko un vajadzīgo.
Humānpedagoģijas centrālā ideja – bērns ir autonoma identitāte. Atbilstoši šai nostādnei tiek izvirzīta prasība organizēt mācīšanos tā, lai bērna attīstībai un personības izaugsmei tiku radīti vislabvēlīgākie vides apstākļi un tiktu atbalstīta viņa pašrealizācija (tas ir, sava iekšējā potenciāla īstenošana).