Šodienas stāsts būs par mūsu skolas brīvprātīgo jaunieti Klāru. Jauniete  jau 8 mēnešus  dzīvo un strādā Latvijā un padalījās ar saviem iespaidiem.

“Man ļoti patīk Latvija. Rīga man nedaudz atgādina Pēterburgu. Abas ir ļoti skaistas pilsētas. Ņemot vērā šī brīža situāciju, man nav bijusi iespēja daudz ceļot pa Latviju, bet tās vietas, kurās es esmu bijusi, ir ļoti skaistas un ainaviskas.

Mans izaicinājums visu šo laiku ir mācīties un uzzināt. Esmu apguvusi latviešu valodu un varu nosaukt galvenās lietas latviski. Ikšķiles Brīvajā skolā es lielāko laiku pavadu ar pirmsskolas Dzintariņu saimi un palīdzu skolotājai Līgai. Esmu palīgs un draugs bērniem. Cenšamies saprasties un mums tas sanāk labi, jo daudzi bērni ir pirmsskolas vecumā un jau diezgan labi pārvalda angļu valodu. Man ļoti patīk latviešu bērniem mācīt arī mūsu tautas tradīcijas. Kopā ar Lūciju  Ziemassvētkos mēs pasniedzām ziepīšu veidošanas meistarklasi, taisījām Ziemassvētku apsveikumus un Lieldienās organizējām vāciešu Lieldienas. Devāmies uz skolas tuvējo mežu un tur paslēpām šokolādes olas, kuras bērni pēc tam devās meklēt. Tas bija ļoti jautri.Man ļoti patīk arī latviešu tradīcijas, kuras tiek piedzīvotas Ikšķiles Brīvajā skolā. Es uzzināju, kas ir Mārtiņi, Meteņi,ar lielu nepacietību gaidu latviešu Līgo svētkus.

Pirms došanās uz Latviju es strādāju Valdorfskolā, kas man nedaudz atgādina Ikšķiles Brīvo skolu. Arī Valdorfskolā mēs svinējām Ziemassvētkus un Lieldienas, mums bija rudens ražas svētki, meža stundas, bet nebija tik dziļas un senas tradīcijas, kā piemēram, latviešiem – Meteņi, Mārtiņi un Ūsiņi.

Lai gan esam Eiropas tautas, esam nedaudz atšķirīgi. Latvieši man škiet ir uz sevi vērsti, noslēgti. Lai gan tas,protams, atkarīgs no tā , ko tu satiec. Visi nav tādi.

Es gaidu, kad sāksies labs laiks un skolā varēs atsākt futbola treniņus. Šobrīd skolas 4. saimei pasniedzu vācu valodu. Runājot par brīvo laiku, mums ar Lūciju patīk gatavot, es daudz komunicēju caur Skype ar saviem mājiniekiem un draugiem, patīk skatīties filmas Netflix un Youtube. Mums ir paziņas Rīgā, kopā devāmies pārgājienā uz Cesīm. Mums  ir draugs – viens brīvprātīgā darba veicējs, kurš strādā Gulbenē. Esam bijušas Jūrmalā, Saulkrastos un Jaunjelgavā.”

Lūcijas stāsts par darbu un dzīvi Latvijā.

“Es negaidīju pirms došanās uz Latviju, ka mana dzīve te būs tik piepildīta un aizraujoša ar iespaidiem. Atceros mirkli, kad ieraudzīju Ikšķiles skolas ēku – cik tā likās skaista un neparasta. Katru dienu atklāju jaunas un interesantas vietas Rīgā. Latvija man ir kļuvusi par otrām majām.

Atrodoties te es esmu iemācījusies ļoti daudzas jaunas lietas, pirmkārt – latviešu valodu. Ļoti daudz mācos no latviešu bērniem, protams arī īpašās latviešu tautas tradīcijas, kuras tiek koptas šajā skolā, kas padara to īneatkārtojamo, jo saprotu, ka tā nav visur Latvijā.

Es lielāko tiesu savas darba dienas  pavadu kopā ar pirmsskolas “Dimantiņu”saimi un palīdzu skolotājai Alīnai. Tie ir paši mazākie skolas bērni. Esmu priecīga, ka varu palidzēt veikt jebkuru darbiņu- saģērbjot bērnus, pieskatot viņus ārā, palīdzot ieturēt maltītes.

2 reizes nedēļā man ir vācu valdas nodarbības 4. saimei. Ir jauki, ka var pārslegties no pašiem mazākajiem uz lielajiem skolas bērniem, kuri brīvi kominicē angļu valodā mums kopā ir interesanti. Sarunājamies gan latviski, gan angliski, gan vāciski. Visvairāk jūsu skolā man patīk svētku svinēšana. Tos es gaidu ar nepacietību, jo senās latviešu tradīcijas ir ļoti savdabīgas un atšķirīgas. Pie mums Vācijā tradicionāli svin Lieldienas un Ziemassvētkus, kas ir kristīgie svētki. Ziemassvētkos mēs padalījāmies ar dažām musu tautas tradīcijām – mācījām veidot ziepes, cepām tradicionālos Vacijas Ziemassvētku cepumus un veidojām apsveikumus. Skolā tika svinēta Lielā diena, tā kā to dara senie latvieši, mēs uztaisījām berniem Vācijas Lieldienu pasākumu – proti, pastāstījām par vāciešu Lieldienu zaķi, kurš ir paslēpis  šokolādes olas , kuras bērniem bija jādodas meklēt. Tas bija ļoti jautri.

Kā jau stāstīju Vācijā berni svin Ziemassvētkus, Lieldienas, arī Jaunā gada sagaidīšana ir jauks pasākums. Mums ir līdzīga tradīcija kā latviešiem, proti- novembrī bērnudārzos atzīmē Svētā Mārtiņa diena, kad bērni veido gaismas laternas, dodas gājienā un dzied dziesmas.

Es nevarētu teikt, ka esam ļoti atšķirīgi, protams valodas, bet arī dažas sīkas atšķirības, piemēram mēs esam lielāki saldummīļi, jūs Ziemassvētkos parasti cepat piparkukas, kamēr vāciesu ģimenes gatavo ļoti daudz , dažādus saldos cepumus. Bet jūsu piparkūkas ari ir garšīgas.

Pēc skolas mēs parasti dodamies mājās uz Rīgu, gatavojam vakariņas, atpūšamies, pastaigājamies pa Rīgu. Klāra jau pastāstīja, ka mums ir jauni draugi ar kuriem esam devušies mazos ceļojumos. Man patika Cēsis, Jūrmala, Saulkrasti. Mums bija arī interesants brauciens uz mazu Latvijas pilsētiņu – Jaunjelgavu. “

Un te Lūcijas stāsts.

“Es negaidīju pirms došanās uz Latviju, ka mana dzīve te būs tik piepildīta un aizraujoša ar iespaidiem. Atceros mirkli, kad ieraudzīju Ikšķiles Brīvās skolas ēku – cik tā likās skaista un neparasta. Katru dienu atklāju jaunas un interesantas vietas Rīgā. Latvija man ir kļuvusi par otrajām mājām.

Atrodoties te, es esmu iemācījusies ļoti daudz jaunu lietu, pirmkārt – latviešu valodu. Ļoti daudz mācos no latviešu bērniem, protams, arī īpašās latviešu tautas tradīcijas, kuras tiek koptas šajā skolā, kas padara to neatkārtojamu, jo saprotu, ka tā nav visur Latvijā.

Es lielāko tiesu savas darba dienas  pavadu kopā ar pirmsskolas “Dimantiņu”saimi un palīdzu skolotājai Alīnai. Tie ir paši mazākie skolas bērni. Esmu priecīga, ka varu palīdzēt veikt jebkuru darbiņu- saģērbjot bērnus, pieskatot viņus ārā, palīdzot ieturēt maltītes.

2 reizes nedēļā man ir vācu valdas nodarbības 4. saimei. Ir jauki, ka var pārslēgties no pašiem mazākajiem uz lielākajiem skolas bērniem, kuri brīvi komunicē angļu valodā, mums kopā ir interesanti. Sarunājamies gan latviski, gan angliski, gan vāciski. Visvairāk jūsu skolā man patīk svētku svinēšana. Tos es gaidu ar nepacietību, jo senās latviešu tradīcijas ir ļoti savdabīgas un atšķirīgas. Pie mums Vācijā tradicionāli svin Lieldienas un Ziemassvētkus, kas ir kristīgie svētki. Ziemassvētkos mēs padalījāmies ar dažām mūsu tautas tradīcijām – mācījām veidot ziepes, cepām tradicionālos Vācijas  Ziemassvētku cepumus un veidojām apsveikumus. Skolā tika svinēta Lielā diena, tā kā to dara senie latvieši, mēs uztaisījām bērniem Vācijas Lieldienu pasākumu – proti, pastāstījām par vāciešu Lieldienu zaķi, kurš ir paslēpis  šokolādes olas , kuras bērniem bija jādodas meklēt. Tas bija ļoti jautri.

Kā jau stāstīju, Vācijā bērni svin Ziemassvētkus, Lieldienas, arī Jaunā gada sagaidīšana ir jauks pasākums. Mums ir līdzīga tradīcija kā latviešiem, proti- novembrī bērnudārzos atzīmē Svētā Mārtiņa dienu, kad bērni veido gaismas laternas, dodas gājienā un dzied dziesmas.

Es nevarētu teikt, ka esam ļoti atšķirīgi, protams, valodas, bet arī dažas sīkas atšķirības, piemēram, mēs esam lielāki saldummīļi, jūs Ziemassvētkos parasti cepat piparkūkas, kamēr vāciešu ģimenes gatavo ļoti daudz , dažādus saldos cepumus. Bet jūsu piparkūkas arī ir garšīgas.

Pēc skolas mēs parasti dodamies mājās uz Rīgu, gatavojam vakariņas, atpūšamies, pastaigājamies pa Rīgu. Klāra jau pastāstīja, ka mums ir jauni draugi, ar kuriem esam devušies mazos ceļojumos. Man patika Cēsis, Jūrmala, Saulkrasti. Mums bija arī interesants brauciens uz mazu Latvijas pilsētiņu – Jaunjelgavu. “

Paldies jaunietēm. Eiropas brīvprātīgo darbu atbalsta Erasmus+

Pēc skolas mēs parasti dodamies mājās uz Rīgu, gatavojam vakariņas, atpūšamies, pastaigājamies pa Rīgu. Klāra jau pastāstīja, ka mums ir jauni draugi ar kuriem esam devušies mazos ceļojumos. Man patika Cēsis, Jūrmala, Saulkrasti. Mums bija arī interesants brauciens uz mazu Latvijas pilsētiņu – Jaunjelgavu. “

Paldies jaunietēm. Eiropas brīvprātīgo darbu atbalsta Erasmus+.

#BrīvāSkola #EBD