No visiem mācību priekšmetiem līdz pat vidusskolai matemātiku droši
var dēvēt par to jomu, kas visvairāk attīsta, un vienlaikus, kur visvairāk
nepieciešama loģiskā domāšana un ekstrapolācijas/interpolācijas spēja jeb
spēja saskatīt likumsakarības un tās turpināt. Janvārī Ikšķiles Brīvajā
skolā par vadošo priekšmetu esam izvēlējušies matemātiku. Šajā šķietami
sarežģītajā likumsakarību saskatīšanas un turpināšanas, kā arī jaunu
likumsakarību radīšanas procesā Ikšķiles Brīvās skolas bērni iesaistās
vieglā, rotaļīgā veidā, mācoties izprast ornamenta uzbūvi un struktūru
(saspēli starp ornamenta tīklu un kodu), trenējot ne tikai prātu, bet arī
pirkstu galu smalko muskulatūru. Nodarbības uzdevums – radīt pašam
savu rakstainās jostas fragmentu, izkrāsojot pamatlaukumus jeb divrūtiņu
“ķieģelīšus”, kas jau sakārtoti ornamentu veidojošā pamatnē, savienoti
pamīšus rindās gluži tāpat kā būvēta ķieģeļu siena. Izveidotie rakstu
“gabali” pēc tam top savienoti katras saimītes jeb klases jostā, kas tālāk
veido visas skolas kopīgo jostu – līdzīgi kā, Modra Tenisona rosināti,
cilvēki pirms dažiem gadiem veidoja vislatvijas kopīgo “Lielvārdes”
jostu. Matemātika var būt ne tikai treniņš prātam, bet arī iztēlei,
izpratnei, pirkstiņiem, pacietībai, krāsu izjūtai, loģikai, radošumam,
aizrautībai un intelektam. Aicinām arī citus novadniekus uzdrošināties un
pamēģināt izveidot savu jostas fragmentu, šajā procesā noderīga būs
mūsu matemātikas skolotājas Ineses Krūmiņas grāmata “Zīme. Raksts.
Nozīme.”.
Ikšķiles Brīvajā skolā ikdienā vecākie pirmsskolas bērni un 1.-3. klases
audzēkņi matemātiku apgūst arī netradicionālā veidā, izmantojot ūdens
glāžu metodi – Vācijā radītās un Angelikas Šlatman izstrādātās tehnikas.
Skolotāja Liena Razumova, kas šādā veidā darbojas ar bērniem, novērtē
metodes priekšrocības: “Ūdens glāžu matemātika ir pateicīga metode, kur
bērns, veicot uzdevumus un lejot ūdeni, atklāj un iepazīst matemātiku –
saskaitīšanu, atņemšanu, dalīšanu un arī reizināšanu. Visu jauno bērni
vislabāk apgūst, ja izzināšanas process ir praktisks, turklāt paralēli tiek
trenēta arī roka, tilpuma izjūta, koncentrēšanās spējas un pacietība.
Redzot, taustot, salīdzinot un atklājot bērnos raisās pozitīvas emocijas,
kuras rada patiku pret pašu izzināšanas procesu, rosina bērna interesi un
patstāvību, vēlmi mēģināt un nebaidīties kļūdīties. Svarīgi, ka kļūdoties
bērns pats izdara secinājumus un pieņem lēmumus, kā rīkoties turpmāk,
lai spētu paveikt uzdevumu. Skolotājs šajā procesā ir vērotājs un
atbalstošā persona.”
Nereti matemātika bērnam skolas gaitu laikā kļūst par īstām galvassāpēm,
pārliecības trūkuma iemeslu. Tomēr matemātika nav tik sausa, kā to
dažkārt mēģinām pasniegt. Ja matemātikas apguves pirmos soļus padara
par interesantu rotaļu, tad izpratne par skaitļu un likumsakarību pasauli
dažkārt veidojas pat nemanāmi un paliek kā noturīgas zināšanas.
Sasniegtie rezultāti, bērnu dažādās vajadzības, mācīšanās stili un
redzamais attīstības progress ir iemesls, kāpēc mēs ierastā mācību satura
apguvei meklējam uz izmēģinām arvien jaunas metodes un pieejas.
