Siguldas pārgājiena koncepts – atver maršrutu un dodies iepazīt dabu pats sev vēlamā laikā. Šāda ideja radās tieši tādēļ, ka tā brīža situācija bija ievērojami ierobežojusi brīvu pulcēšanos, un tātad arī kopīgu došanos pārgājienos un dabā. Maršruts tika izstrādāts, lai to varētu veikt ikviens, sev vēlamā laikā, jebkurā gadalaikā, un tajā īpaša loma tik vērsta un dabas vērtībām un ainavu. Mēs paši, kuri šo pārgājienu esam izgājuši un arī no dalībnieku atsauksmēm, priecājamies teikt, ka šis maršruts un dabas vērtību aprakstošais materiāls ir īsta dāvana skrejošajā pasaulē – apstāties, ieraudzīt, iepazīt, uzzināt!

Esam priecīgi, ka maršruts priecējis ne vienu vien ģimeni un ļāvis izbaudīt brīnišķīgo, dažādo Siguldas dabu, bet vislielākais gandarījumus, ka tas aicinājis pievērst uzmanību dabai – ne tikai ievilkt dziļu elpu, ieraugot kopējo ainavu, bet arī licis apstāties un ieskatīties dziļāk, pamanīt detaļas, iepazīt floru un faunu – augu un dzīvnieku valsti, aizvedis vēl dziļāk, vēl tuvāk dabai, lai veicinātu izpratni par tās vērtībām.

Līga: “Kad esi pabijis un ieraudzījis Siguldas ainavas no “iekšienes”, ne tikai kā tūrists, kas priecājas par skaisto skatu, bet esi mēģinājis atrast četrlapu čūskogu, sagaidīt melno stārķi, novērot putnu rosību, kad ir bijusi iespēja apstāties pie katra auga, kas nosaukts maršruta aprakstā, tad skats šķiet vēl iespaidīgāks, tad gribas pasaulei teikt – domā, saudzē, mīļo, rūpējies, ko atnesi – to aiznes, neplūc, nerauj, priecājies ar acīm, esi kluss un ļauj dabai būt. Tādas manas pārdomas pēc pārgājiena.”

Elza, 10 gadi: “Ciemojoties Siguldā, lejās un kalnos, man patika kāpt, forši bija krāsainie koki, patika, ka nav daudz cilvēku, bet visvairāk man patika skati – debesis ar kokiem tā kā saplūda kopā. Daba jāaizsargā, īpaši tik skaistā vietā kā Sigulda, lai arī turpmākās paaudzes varētu redzēt to, ko mēs varam redzēt tagad.”

Sandra: “Šis pārgājiena maršruts ļoti uzrunāja – atlika tikai doties un īstenot to. Par spīti lietum, mums izdevās pabūt dažos no punktiem un arī iemūžināt šos skaistos brīžus fotografijās.”

Pārgājienā iespējams iet jebkurā gadalaikā, tas ir pieejams ikvienam, tas turpina pats savu dzīvi, arvien vairāk cilvēku aicinot apskatīt mums apkārt esošo skaistumu vēl dziļāk, ar vēl lielāku izpratni, ar īpašu cieņu, apzināties, ka arī mēs esam daļa no dabas.