Brīvprātīgā darba projekta izvērtēšana

Ikšķiles Brīvā skola kopš 2014.gada uzņem ārzemju brīvprātīgos un, pielāgojoties skolas ritmam, projekti ilgst 10-11 mēnešus, lai skolēniem un vecākiem būtu prieks sadarboties ar brīvprātīgajiem vienu mācību gadu. Katram projektam ir noteikti pieturas punkti, kuros atskatīties un izvērtēt paveikto, garākos projektos parasti ir vairāk izvērtējamās pieredzes un ieguvumu abām pusēm.

Ikšķiles Brīvajā skolā projekta un pieredzes izvērtēšana notiek vairākās pakāpēs: katra mēneša izvērtējums un projekta izvērtējums tā noslēgumā un gribu dalīties ar pieredzi, kā to veicam ar cerību, ka kādas idejas būs noderīgas citām organizācijām, kas uzņem brīvprātīgos. Vairākas idejas izvērtējumam esmu guvusi Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras rīkotajās mācībās un arī vadot neformālās izglītības seminārus, vairākas lietas ir izveidojušās intuitīvi un starptautiskajās mācībās, kur piedalījos 2019.gada februārī “„The Art to Reflect – About meaningful reflection in trainings”,” Nīderlandē apliecināja iesāktā ceļa pareizību.

Reizi mēnesī ar brīvprātīgajiem veicam pārrunas, kurās izmantojam Picas metodi – projekta sākumā lūdzu uzzīmēt viņiem picu, kas ir sadalīta vairākos sektoros un pirmajā tikšanās reizē vienojamies, kas ir projekta aspekti, par kuriem katru mēnesi gribēsim pārrunāt, piemēram, parasti iekļaujam šādus punktus: kopējā sajūta, apmierinātība ar uzdevumiem, iniciatīva, sadarbība ar mentoru, praktiskie jautājumi, iekļaušanās vietējā kopienā, sadarbība ar citiem ārzemju brīvprātīgajiem, latviešu valodas prasme, utt., katru gadu šie aspekti ir nedaudz citi, ņemot vērā brīvprātīgo interesi. Katru mēnesi brīvprātīgie pārrunājam izaicinājumus un pozitīvās lietas un novērtē katru aspektu noteiktā skalā, katru mēnesi šo vērtējumu viņi atzīmē uz skalas un picā veidojas stāsts par dinamiku katrā no aspektiem. Jāatzīst, ka līdz šim tā parasti ir bijusi vienveidīga, viss parasti uzlabojas, un interesantais moments ir saistīts ar sākumpunktu, no kura katrs sāk, uzlabojuma tempu un cik tālu tiek.

Darbā ar brīvprātīgajiem esmu mēģinājusi arī papildus metodi, kas foksēta uz brīvprātīgo uzdevumiem un mācīšanos, aicinot katru nedēļu uzskaitīt padarītos darbus un ko tajos ir iemācījušies un nākamajai nedēļai plānotos darbus. Pieredze liecina, ka šis ir labs instruments, ko izmantot projekta sākumā, lai virzītu brīvprātīgo uzmanību uz mācīšanos.

Projekta noslēgumā izvērtēšanu veidojam atbilstoši klasiskiem refleksijas principiem un noslēgums sastāv no 3 posmiem: pārrunāšanas, refleksijas un izvērtējuma.  Noslēgumam izvēlamies kādu jauku vietu ārpus skolas, kas iedarbojas uz visām maņām (smaržas, skaņas, gaismas, tauste), rosina uz pārdomām, atskatīšanos (piemēram, man iemīļota vieta ir Aizkraukles pilskalns, kur var uzkāpt kalnā un vērot Daugavu, ieraudzīt plašāku perspektīvu) un izvērtēšanā iesaistām brīvprātīgos un cilvēkus, kas viņu projektā ir bijuši nozīmīgi (mentori, darba vadītāji).

  1. Pārrunāšanas posmā brīvprātīgie pauž savas emocijas un pārdzīvojumus, pastāsta pieredzēto. Šo parasti darām ar stāstu palīdzību, te noder gada laikā iekrātā informācija picās, var izmantot fotogrāfijas, gleznošanu.
  2. Refleksijas posmā brīvprātīgie apskata, ko ir iemācījušies, ko ir ieguvuši, kā izmantos iegūto pieredzi tālāk. Te var izmantot gan klasiskus jautājumus. Parasti izmantojam attiecīgajā vietā esošos resursus- pie jūras jaunieši salasīja čiekurus un veidoja pateicības spirāli, noliekot vienu čiekuru par kādu lietu, par ko viņi ir pateicīgi; Jāņu laikā jaunieši lasīja Jāņuzāles un par katru salasīto ziedu nosauca vienu lietu, ko ir iemācījušies. Šī informācija noder gan pašiem jauniešiem, lai izvērtētu pieredzi, gan projekta īstenotājiem, rakstot atskaiti.
  3. Izvērtējuma posms vairāk noder procesa veidotājam (skolai) – atgriezeniskā saite par to, kā projekts ir organizēts, kā to var uzlabot, lai nākamajiem brīvprātīgajiem vieglāk iejusties un viņi un skola var gūt vairāk labuma. Brīvprātīgajiem parasti ir vērtīgi novērojumi un tā kā viņi kļūst par daļu no skolas komandas, viņi labprāt dalās ierosinājumos, kā projektu uzlabot.

Veicot šos posmus, projekts tiek noslēgts ar vērtīgām idejām un gaišām domām, ar pateicību un piepildījumu gan jauniešiem, gan organizācijai, gan pārējiem iesaistītajiem.

Evija Rudzīte

Mācības “„The Art to Reflect – About meaningful reflection in trainings”,” tika finansētas ar Eiropas Komisijas „Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.