Pagājušajā piektdienā 30.oktobrī Ikšķiles Brīvā skola organizēja noslēdzošo pasākumu SIF projekta ietvaros. Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, diskusijas formāts tika mainīts un pielāgots jaunajiem apstākļiem. Šoreiz izmantojām pilnīgi jaunu formātu ‘walk and talk’ – sarunas par dabas vērtībām un to sargāšanu pārgājiena laikā. Pārgājienu vadīja ekoloģe Sandra Ikauniece. Viņas stāsts par dabu ļoti aizrauj, un rada vēlmi izzināt vēl un vēl.
Sarunājāmies ejot un sarunājāmies tēju dzerot, sarunājāmies, apstājoties un iepazīstot jaunas un aizsargājamas sugas, sarunājāmies, pārvarot sarežģītus maršruta posmus, kā, piemēram, dziļus grāvjus un nokritušus kokus. Dalībnieki cits citam palīdzēja un uzmundrināja nogurušākos.
Šis bija jauns formāts arī mums pašiem, bet ļoti priecājāmies par šo iespēju būt dabā un vienlaicīgi daudz mācīties,uzzināt un arī pārrunāt, kāpēc ir svarīgi izzināt dabas vērtības un tās aizsargāt.
Pārgājiena laikā iepazinām aptuveni 200 gadu vecu mežu, kurā bija dažādu paaudžu koki un attiecīgi daudz dažādu sūnu un ķērpju, kas sastopami tikai vecos mežos. Iepazinām dažādas sūnu un ķērpju sugas, gan bieži sastopamas, gan vairākas arī ļoti, ļoti reti sastopamas un aizsargājamas. Šajā mežā bija arī daudz sakritušu koku, kuri arī ir svarīga dzīvotne daudzām sūnu, ķērpju un kukaiņu sugām.
Iepazinām arī jaunu mežu, cilvēku stādītu un koptu. Tajā varējām redzēt tikai viena vecuma kokus. Šādā mežā retās sugas sastopamas nebija.
Iepazinām īpaši aizsargājamu ķērpju sugu – plaušu ķērpi, un lai to iepazītu lauzāmies cauri kārtīgiem brikšņiem un sakritušu koku ceļam. Plaušu ķērpis aug tikai uz veciemm lapu kokiem, šoreiz tas bija apmeties uz aptuveni 80 gadus vecas apses. Taču Latvijā apses ir atļauts cirst jau sasniedzot 40 gadu vecumu. Šis raisīja pārdomas – kā šādai sugai izdzīvot? Jo arī mūsu atrastajai apsei blakus bija izcirsts mežs.
Dabas vērtības mežos ir ļoti daudz. Svarīgi tās ir pamanīt un iepazīt, jo aizsargāt mēs varam tikai to, ko pazīstam.
Runājām arī par mežu izciršanu un vai un kāpēc tas notiek. Visi dalībnieki atzina, ka katrā mājā ir lietas, kas gatavotas no koka. Jā, mums patīk šādas lietas savās mājās un jā, tas nozīmē, ka koki tiek nocirsti, lai šīs lietas varētu gatavot. Taču arī šajā ir svarīgs līdzsvars – kā un kādi meži tiek izcirsti? Vai tiešām ir jāizcērt šie 200 gadus vecie meži, tādējādi iznīcinot mājvietu tik daudzām sugām? Varbūt tomēr ir risinājums un iespējas šos mežus saudzēt? Varbūt, cērtot mežus, vajadzētu iepriekš izzināt un apzināt īpaši aizsargājamās dabas vērtības tajos? Mežu ciršana neatgriezeniski pārveido ekosistēmu.
Pārgājienā piedalījās arī Ikšķiles Brīvās skolas vecāko klašu skolēni. Pārgājiena dalībnieki nolēma ierosināt šo vecu mežu aizsargāt no izciršanas.
Projekts tiek īstenots ar Sabiedrības Integrācijas fonda un Kultūras Ministrijas finansiālu atbalstu.
#NVOfonds2020 #BrīvāSkola #LaimīgiBērniMācāsLabāk
