Ziemas saulgriežos, kad visdziļākajai tumsai seko jauns gaismas pieaugšanas periods, latvieši svin Ziemassvētkus. Latviešu gadskārtā Ziemassvētki ieņem ievērojamu vietu, un svinības ilgst vairākas dienas. Šiem svētkiem ir vairāki nosaukumi – visbiežāk Ziemassvētki, bet dažreiz tos dēvē par Bluķa vakaru – pēc bluķa vilkšanas paražas.
Pagājušajā piektdienā visa lielā skolas saime – skolotāji, bērni, vecāki pulcējās uz vakarēšanu Tīnūžu Tautas namā. Pirmsskolas un skolas bērni bija sagatavojuši brīnišķīgu pārsteigumu – ludziņu! Gandrīz visu decembri bērni kopā ar skolotājām cītīgi mēģināja K. Skalbes “Kaķīša dzirnavas” uzvedumu – dialogus, dziesmas, dejas.
Pēc ludziņas skolas ļaudis vienojās vienā no senākajām Ziemassvētku tradīcijām – bluķa vilkšanā. Bluķa vilkšana, šķiet, ir pati skaistākā un viena no senākajām Ziemassvētku rituālajām norisēm. Tā simbolizē sevis stiprināšanu, attīrot sētu, māju, pilsētu, valsti, zemi no vecā, savu laiku nokalpojušā un sliktām domām. Bluķī mēs savācam visu, no kā gribam emocionāli tikt vaļā, lai pēc tam to sadedzinātu un atbrīvotos, tādējādi sagatavojoties visam jaunajam.
Tradīcijas vēstī, ka Ziemassvētkos uz galda jābūt deviņiem ēdieniem – tad nu pēc kārtīgas bluķa vilkšanas visi devās baudīt pašu sarūpēto svētku mielastu.
#BrīvāSkola #LaimīgiBērniMācāsLabāk #Saulgrieži
