Mūsu Ikšķiles Brīvās skolas skolotāju pulkā ir jauni kolēģi. Šodienas stāsts būs par vēstures un sociālo zinību skolotāju Līgu Annu Andersoni.

Kāpēc Tu esi izvēlējusies strādāt Ikšķiles Brīvajā skolā?

Mani šeit strādāt aicināja draudzene, paļāvos uz viņu. Kad pirmo reizi atbraucu, sapratu, ka man tiešām ļoti patīk noskaņa un vide šajā skolā.

Cik ilgi Tu jau strādā par skolotāju?

Mana pirmā stunda kā skolotājai notika septembrī pirms 9 gadiem. Nākamruden, šķiet, būs jāsvin 10 gadu jubileja!

Vai Tu jau bērnībā domāji, ka strādāsi par skolotāju?

Nē, es bērnībā nezināju, kas būšu. Man ļoti patika lasīt grāmatas un ar to arī aizrāvos, par citām lietām daudz nedomāju.

Kāpēc Tu esi skolotāja? Kas Tev patīk šajā darbā?

Man ļoti patīk tas brīdis, kad redzu – skolēnam tikko kaut kas “noklikšķēja”! Un viņš saprata vai iemācījās ko jaunu! Vēl man patīk piedzīvot to, kā bērni sevi pierāda. Tādā labā veidā – piemēram, sasniedzot mērķi vaiai parādot, ka ir ieguvuši jaunu prasmi. Nu un, protams, tas, ka neviena diena nav tāda pati kā iepriekšējā!

Kāpec vēsture un sociālās zinības?

Man skolā pašai ļoti patika vēsture, tik ļoti, ka beigu beigās izstudēju to arī piecus, sešus gadus augstskolā. Sociālās zinības mācīt īsti neizvēlējos, – to kā priekšmetu man visās skolās vienmēr ir piedāvājuši komplektā ar vēsturi. Šobrīd jaunajās programmās vēsture un sociālās zinības nu jau ir kā viens priekšmets. Dziļākajā būtībā man šķiet, ka vēstures zināšanas palīdz labāk izprast un novērtēt to, kas mums ir šodien. Šo izpratni vēlos dot arī saviem skolēniem.

Pastāsti dažos vārdos par savām iecerēm skolā un kā Tu radīsi bērnos interesi par vēsturi?

Šī brīža galvenais mērķis ir turpināt iepazīt manus skolēnus un saprast, kas viņiem visvairāk nepieciešams. Neatkarīgi no priekšmeta, bērni ir atvērti jaunām zināšanām un pieredzēm, ja viņi uzticas skolotājam. Interesi var rast, ja piesaista mācību tēmas lietām, kas aktuālas pašiem skolēniem, vai rada izpratni, kāpēc šo vai to ir noderīgi zināt… Un kaut kur tam visam pa vidu procesā parasti rodas vēlme uzzināt vairāk!

Varbūt ir kāds kuriozs vai smieklīgs moments no mācību stundām?

Manā līdzšinējā skolotājas dzīvē lielākais joks parasti ir bijis tas, ka vidusskolas klasēs mani bieži jauca ar skolēniem. Bet būtībā skolas ikdiena katru mīļu brīdi piedāvā brīžus, par kuriem pasmaidīt. Jāprot tikai ļauties.

Kas Tevi iedvesmo? Kas Tu esi ārpus skolas?

Man ļoti patīk valodas, citās skolās pasniedzu arī angļu, franču un latviešu valodas nodarbības. Mani iedvesmo tas, ka es sev ik pa brīdim pierādu – jā, es varu! Pirms gada uztrenēju sevi skriet 10km distances, šobrīd vingrinos karatē. Vienkārši varbūt skanēs, bet mani ļoti iedvesmo arī mans dārzs un Latvijas daba, īpaši pavasarī.

Kas Tev patīk mūsu skolā? Kāpec vajadzētu mācīties mūsu skolā?

Man ļoti patīk, ka šī skola nav ārkārtīgi liela un ka līdz ar to katrs bērns tiek pamanīts un aprūpēts. Man patīk, ka šī skola māca bērniem būt arī patstāvīgiem un atbildīgiem!

Tavs ieteikums, novēlejums skolas kolēģiem, un bērniem.

Šogad, šķiet, joprojām visnoderīgākās lietas būs izturība, iecietība vienam pret otru un vēlme darboties. To arī novēlu.

Paldies par sarunu, lai top!

#BrīvāSkola#LaimīgiBērniMācāsLabāk