Šodien turpinām stāstu sēriju par skolēniem, kuri ir absolvējuši Ikšķiles Brīvo skolu – “Mūsu Lepnums”. Te Leo Liberta stāsts par pavadīto laiku skolā un dzīvi pēc skolas.
“Mācījos Ikšķiles Brīvajā skolā 7 gadus, no 2010. līdz 2017. gadam. Spilgtākās atmiņas par skolu, – kā ar pārējiem bērniem varējām visādi spēlēties; braukāšana ar ragaviņām ziemā; sarunas ar skolotājiem Benitu un Tāli. Mīļākie priekšmeti bija sports, matemātika, vēsture un dabaszinības. Mīļākie skolotāji – Tālis Jansons, Benita Zaretoka.
Pēc sestās klases iestājos Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, kur mācījos līdz 9. klasei. 10. klasē iestājos Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Pašlaik, 11. klasē, esmu apmaiņas programmā Francijā. Lielu atšķirību nejutu. Protams, citur ir lielākas klases un nevar jau visus iepazīt tik tuvu kā mazākā grupiņā, bet iejutos labi.
Nepiekrītu tam, ka saka, ka cilvēki no alternatīvām skolām nevar iestāties labās vidusskolās. Vienīgais iemesls, kāpēc varētu netikt labā vidusskolā, ir tas, ka nav ieguldīts pietiekami daudz darba, nevis tas, kādā skolā gāja iepriekš.
Pašlaik esmu Francijā, apmaiņas gada programmā. Mācos franču valodu, kā arī franču kultūru. Pašlaik vēl nezinu, ko gribas dzīvē reāli darīt, bet ceru, ka pēc apmaiņas gada sākšu nopietnāk domāt par to.
No saviem skolas draugiem visspilgtāk atceros Emīliju Strazdiņu, viņa mācās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, pašlaik arī ir apmaiņas gadā. Francis Gulbis un Dārta Zvīgule arī mācās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, vienā klasē ar Emīliju. Jēkabs Andersons šobrīd mācās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā.
Manuprāt, galvenais, ko bērni iemācās Ikšķiles Brīvajā skolā, ir, cik iesaistošas var būt mācības, cik ātri visu var iemācīties, kad ir interesantas stundas un forši skolotāji. Es ieteiktu izbaudīt garo starpbrīdi ārā, kad var visādas spēles spēlēt un forši pavadīt laiku ar draugiem.
Paldies, Leo, par stāstu! Lai izdodas!
#BrīvāSkola #LaimīgiBērniMācāsLabāk
