Kā viss radās

Sēklu bibliotēkas ideja nav jauna, tā 70.-jos gados aizsākusies Amerikas Savienotajās valstīs (ASV). Ideja un apņemšanās veidot šādu bibliotēku Latvijā radās 2015. gada vasarā Permaklutūras biedrības pilsapulcē.

2015. gada septembrī Sandra Stabinge, Sēklu bibliotēkas idejas Latvijā aizsācēja, devās uz starptautisko sēklu maiņu Dienvidfrancijā. No turienes Sandra atveda daudz interesantu un senu šķirņu sēklu. 2016. gada 9. janvāris tika nosprausts kā datums, kad šīs sēklas nodot izmēģinājumā Latvijas bioloģiskajiem zemniekiem. Šis datums rezultātā pārvērtās arī par sēklu bibliotēkas atklāšanas pasākumu.

Sēklu bibliotēkas izvedošana Latvijā ir nozīmīgs pagrieziens mūsu senču mantojuma sistemātiskai izzināšanai, saglabāšanai un pavairošanai.

Kāpēc lolot sēklas

Sēklu lolotāju (seed saver – angl.) mērķis ir vairot dabas daudzveidību, kas industriālās lauksaimniecības ceļā ir stipri samazinājusies. Būtisks mērķis ir sekmēt augu un dzīvnieku pielāgošanos vietējiem apstākļiem un audzētaja vajadzībām, kā arī nodrošināt zemnieku pieeju plašam tautas mantojuma sēklu materiālam (heirloom seeds – angl.).

Sēklu lolotāju lauciņos plaukst dabas dažādība, tādējādi samazinot šķirņu un sugu izmiršanas procesus. Uzskatāmu diagrammu par škirņu izmiršanas apjomiem laikposmā no 1903.gada līdz 1983.gadam ASV skatiet šeit: (links uz http://gmopundit.blogspot.com/2012/06/seed-biodiverity-as-measured-on-in.html)

Lai arī sēklu lolotāju šķirnes nav tik ražīgas, kā zinātniski komercnolūkos radītās, tām tomēr katrai ir pa kādai vērtīgai īpašībai, kuras dēļ senči to ir audzējuši. Un varbūt tieši tā neražas gadā izdzīvos, jo būs, gadsimtiem cauri ejot, labāk pielāgojusies vietējai augsnei un laikapstākļiem, salīdzinot ar kādu komercšķirni.

Sēklu lološana ir derīga ne tikai praktiskiem nolūkiem, bet arī sirdij un priekam. Sēklu lolotājs lepojas ar savas vecvecmāmiņas vasaras ķiplokiem, vecvectēva īpašo miežu šķirni, ir pārlaimīgs, kad 70-gadīgā kaimiņiene iedod neredzētu zirņu vai pupu sēklu, kas viņai dārzā labi padodas no viņas senču laikiem. Varbūt tā ir pat izceļojusi uz Sibīriju un atkal atgriezusies. Un sēklu lolotājs priecājas par neparastas formas burkānu vai bieti, kas nekādi neiekļaujas industriāli ražotā dārzeņa standarta parametros.

Sēklu bibliotēkas uzdevumi

Ikšķiles Brīvās skolas sēklu bibliotēka ir kā aizsākums līdzīgai kustībai visā Latvijā. Tās pirmais uzdevums ir iedvesmot Latvijas iedzīvotājus celt godā mūsu senču lolojumu. Būtu lieliski, ja ar laiku sēklu maiņas pasākumi noritētu katrā Latvijas ciemā vienu vai divas reizes gadā.

Citi sēklu bibliotēkas uzdevumi:

• Informēt un izskaidrot „sēklu lietus” fenomenu
• Veidot sēklu lolotāju tīklu un sēklu ceļošanas izsekojamību
• Izglītot par dabas procesiem, sēklu iegūšanu
• Veicināt sēklu lolotāju līdzatbildību
• Saglabāt oriģinālo tautas mantojuma sēklas materiālu dažādos Latvijas un pasaules nostūros drošības nolūkos

Sēklu bibliotēkas darbības principi

Sēklu bibliotēkas veiksmīgas darbošanās pamatā ir sēklu aizņemšanās un atdošana atpakaļ. Saglabātās sēklas dod lolotājiem izaudzēt. Tad no ražas tiek pareizi atlasīts sēklu materiāls, ko nodot atpakaļ sēklu bibliotēkā trīskāršā apjomā. Savukārt katru sēklu veidu dod audzēšanai vismaz 3 lolotājiem – tad ir droši, ka vizsmaz vienam sēklas izaugs.

Par katras sēklas kvalitāti atbild konkrētais sēklu lolotājs, tās bibliotēkā tiek reģistrētas ar viņa vārdu. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt savus spēkus un sēklu audzēšanas prasmes, un ņemt audzēšanai tikai tādus augus, kas ir atbilstoši varēšanai.

Sēklu pavairošana dažādiem augiem ir atšķirīga. Vienus pavairot neprasa gandrīz nekādu piepūli, citiem – jābūt īpaši prasmīgiem uz zinošiem. Šajā bibliotēkā sēklas ir sastrukturizētas pa krāsām, atbilstoši to pavairošanas sarežģītībai:

· zaļš – visvieglāk ievācamās sēklas, iesācējiem

· zils – viegli ievācamās sēklas, nepieciešamas pamatzināšanas un pieredze audzēšanā

· sarkans – pieredzējušiem sēklu lolotājiem

· melns – īstiem ekspertiem, prasa virtuozitāti un smalkas zināšanas

Līdz šim paveiktais

Līdz šim sēklu bibliotēkas izveides procesā ir paveikti šādi darbi:

• Ir atrasta vieta sēklu bibliotēkas veidošanai (Iksķiles Brīvā skola)
• Ir sagādāts „sēklu skapis”
• Ir sagādāts neliels Latvijas seno šķirņu „starta sēklu kapitāls”
• Ir atvestas „sēklas ceļotājas” no Dienvidfrancijas, Rumānijas un Dānijas
• Ir atrasts bibliotekārs
• Ir vienošanās ar Šveices sēklu lolotājiem par datubāzes programmas izmantošanu nākotnē

Plāni nākamajam gadam

• Veidot izpratni par „sēklu lietu”.
• Saņemt ziedojumos tautas mantojuma šķirnes.
• Iekārtot, sistematizēt sēklas un datubāzi.
• Veidot datubāzi par jau esošaiem seno šķirņu sēklu lolotāju dārgumiem.
• Dalīt sēklas sēklu lolotājiem audzēšanai.
• Atrast finansējumu projektā pastāvīgi iesaistīto cilvēku atalgojumam (bibliotekārs, projekta vadītājs) un pasākumu organizēšanai.
• Turpināt attīstīt Ikšķiles Brīvās skolas skolēnu Saules dārzu.
• Turpināt sadarbību ar Latvijas gēnu banku, zinātniskajiem institūtiem, botāniskajiem dārziem, dārzkopju biedrībām.
• Turpināt un attīstīt sadarbību ar starptautiskām sēklu organizācijām.