Vecākiem un skolotājiem jāsadarbojas kopīga mērķa labā - bērnu patstāvības attīstībā.
Vecāku ir iesaitīti skolas darbā. Skola un ģimene veido vienu kopienu.
Ja vecāki interesējas par sava bērna izglītošanos un iesaistās tajā, sasniegumi ir ievērojami lielāki.
Arī mūsu skola iesaista vecākus gan ikdienas nodarbībās, gan ilgtermiņa plānošanā.
Notiek:
- - regulāras skolotāju un vecāku tikšanās,
- - ikdienas, iknedēļas un ikmēneša atskaites par bērna mācību sasniegumiem,
- - vecāku pašnovērtējuma testi godīgai savas vecāka lomas izvērtēšanai un analīzei,
- - piedalīšanās nodarbībās un ekskursijās,
- -lekcijas, paraugdemonstrējumi un sarunas par vecāku profesijām,
- - darba grupu, kursu, pulciņu un sadarbības vakaru organizēšana,
- - vecāku padome.
VECĀKU LOKĀ regulāri tiek pārrunāti, skaidroti un diskutēti ar bērnu uzturēšanos skolā saistīti jautājumi. Skolotāji, skolas vadība un vecāki kopā vienojas par tām lietām, kas skar visus bērnus, piemēram, dzīves telpas iekārtojums, dienas režīms, savstarpējās attiecības, ekskursijas, vieslektoru uzaicināšana, svētku svinēšana u.c.
Vecāku tikšanās mērķis ir iepazīt vienam otru, rēķināties ar citu interesēm un sekmēt uzticības pilnu atmosfēru visu triju mācību procesā iesaistīto dalībnieku – bērna, vecāku un skolotāju starpā.
Protams, ka katram cilvēkam par kādu noteiktu lietu var būt no pārējiem atšķirīgi uzskati. Tāpēc svarīgi, ka mēs kopīgā sarunā atrodam kopsaucēju un vienojamies par visiem pieņemamu risinājumu.
Būtiskākās lietas, ko vēlas visi vecāki ir:
|
· Lai bērnam ir prieks iet uz skolu! · Lai katrs bērns varētu mācīties atbilstoši savām spējām un tiktu veicināts savā izaugsmē! · Lai būtu iespējams individuāls attīstības temps! · Lai bērns iemācītos būt pārliecināts par sevi un spētu pats novērtēt savus panākumus! · Lai bērns iemācās saskatīt lietas kopsakarībās un sastrādājas ar citiem! · Lai bērns iemācās sazināties un satikt ar citiem, lai ir sociāli aktīvs un atbildīgs! · Lai bērns iemācās strādāt komandā! · Lai bērnam saglabājas interese par mācīšanos un darāmo darbu! · Lai bērns aktīvi pats mācās to, kas viņam patīk!
|
Tāpēc darbosimies visi kopā, lai šīs lietas varētu īstenot dzīvē!
Ko nozīmē individuāla un integratīva pieeja?
- - visi bērni mācās kopā,
- - ir jaukta vecuma saimes,
- - saime netiek dalīta pēc zināšanu līmeņiem,
- - bērni mācās viens no otra,
- - mācīšanās sākas no tā līmeņa un ar tādiem uzdevumiem, kurā atrodas katrs konkrēts bērns,
- - bērni strādā pie tēmām, kurās iekļaujas visi mācību priekšmeti,
- - skolotājs šajā skolā nespēlē klasisko lomu - „zināšanu sniedzējs”, bet gan ir mentors, kas organizē un pārrauga mācīšanās gaitu;
- - vecāki ir ieinteresēti un piedalās mācību procesā.
Šie principi ļauj īstenot individuālu pieeju katram bērnam, mācīšanos atbilstoši savām spējām, un to, ka katrs bērns saglabā interesi un prieku par savu mācīšanos, vienlaicīgi pats uzņemoties atbildību par savu mērķu nospraušanu un sasniegšanu.
Tātad skolā mācību darbs balstās un individualizētu un diferencētu metodiku.
Kā izpaužas vecāku līdzdalība mācību procesā?
Vecāku līdzdalībai skolā ir ārkārtīgi svarīga nozīme. Vecāku pienākums ir atbalstīt bērnu mācību procesā, piedāvājot savu palīdzību un uzslavējot. Skola sagaida, ka vecāki regulāri interesēsies par bērna attīstību un panākumiem mācībās.
Vecāki tiek laipni aicināti izmantot dotās sadarbības iespējas:
- - piedalīties mācību nodarbībās,
- - strādāt ar bērniem grupās, stāstot par savu darbu, pieredzi, palīdzēt izpildīt kādus uzdevumus,
- - palīdzot veikt kādu eksperimentu,
- - palīdzēt sagatavoties svētkiem,
- - piedalīties projektu darbu realizēšanā,
- - piedalīties ekskursijās, plānot, organizēt, pavadīt bērnus,iekārtot, noformēt vai uzkopt skolas telpas,
- - sagatavot mācību materiālus un uzskates līdzekļus,
- - piedalīties apkārtnes sakopšanas darbos,
- - rūpēties par skolas attīstību un izaugsmi utt.
Skolas gaitu sākumā visi vecāki aicināti pieteikties uz individuālu sarunu ar skolotājiem par bērna raksturu, ģimenes paradumiem, vēlmēm, talantiem un nākotni.
Katra semestra beigās vecāki kopā ar bērnu tiek lūgti uz individuālu liecības pārrunāšanu. Pārrunas ar bērnu par viņa sasniegumiem un personības attīstību ilgst 30 minūtes. Liecība un bērna stiprās un vājās puses tiek pārrunātas, piedaloties tikai vecākiem. Pārējie saimes locekļi atsevišķa bērna vērtējumu no skolotājiem neuzzina.
Vecāku mīlestība, ieinteresētība un līdzatbildība par bērna attīstību izpaužas ikdienas sarunās ar bērnu par dzīvi skolā, jautājumos par paveiktajiem darbiņiem un panākumiem, kopīgā grāmatu lasīšanā vakaros un palīdzot bērnam veikt projektu darbus (piemēram, skaisti noformēt vai iesiet sagatavotos materiālus), nedēļas beigās aplūkojot izstādītos darbiņus. Tādējādi vecāki regulāri var sekot līdzi sava bērna attīstībai.
Ja rodas jautājumi vai neskaidrības, vienmēr nekavējoties jāsazinās ar skolotāju.
Kā izpaužas vecāku sadarbība?
Vecāku kopas parasti notiek mēneša otrajā ceturtdienā. Tajās tiek pārrunāti svarīgi kopā lemjami jautājumi.
Vecāki tiek aicināti paši uzstāties ar kādu ģimenei svarīgu tematu, iepazīstināt ar saviem hobijiem vai pieaicināt vieslektorus. Katra ģimene vienreiz gadā sagatavo savu „meistarklasi” un vienreiz ielūdz kādu citu interesantu cilvēku.
Svētku un projektu prezentāciju un mācību nodarbību apmeklēšana ir vēlama un katrs to var ieplānot pēc brīvas izvēles sev piemērotā laikā.
Katrs no vecākiem tiek lūgts 2 dienas gadā piedalīties skolas remonta, iekārtošanas vai uzkopšanas darbos.
Vecāku pārstāvji
Katra saime pārmaiņus uz gadu izvēl 3 vecāku pārstāvjus, kas piedalās skolas jautājumu lemšanā kopā ar skolotājiem un skolas vadību. Vecāku pārstāvju sapulces notiek 2 reizes semestrī vai biežāk, ja ir tāda vajadzība. Tajās izskata skolas darbībai un uzturēšanai svarīgus jautājumus, ka arī aktuālas un steidzamas lietas: pārmaiņas skolas dzīvē, jaunas prasības u.c. Vecāku pārstāvji informē un koordinē pārējos vecākus.
Svētku svinēšana
Skolā tiek svinēti dažādi svētki. Parasti tas notiek nedēļas beigās piektdienās. Svētkiem var būt dažādas formas:
- Nedēļas noslēgums ar darbu izstādi, dziesmām un dejām;
- Saimes izbraukums vai ekskursija, teātra vai koncerta apmeklējums;
- Pašu bērnu koncerts vai teātra izrāde;
- Gadskārtu svinības – lieli kopēji pasākumi visai skolai, ar vecākiem;
- Darbu atskaites prezentācijas, bērnu uzstāšanās par konkrētu tēmu;
- Pašsacerētu dziesmu vai dzejoļu un stāstu pēcpusdienas;
- Diskotēkas;
- Sporta svētki;
- Mūzikas festivāli;
- u.c.
Vecāki ir laipni lūgti piedalīties kā skatītāji, kā arī palīdzēt plānot, organizēt, sarīkot un nokopt svētku pasākumus.
Uz pasākumiem lūdzam ierasties laikus. Mazo brālīšu un māsiņu piedalīšanās ir gudri jāapsver: ja viņi vēl nevar izturēt klusumu un mieru, labāk viņus atstāt drošās rokās mājās.
Saimes nometnes
Katra saime vienreiz gadā dodas tālākā izbraukumā ar pārnakšņošanu. Šis izbraukums kopā ar vecākiem ir saistīts ar kādu konkrētu mērķi, tēmu vai notikumu.
1. gadā saime dodas 2 dienu ekskursijā.
2. gadā – 3 dienu ekskursijā.
3. gadā – 5 dienu nometne.
Pārnakšņošana tiek organizēta sadraudzības skolās, lauku saimniecībās vai viesu namos vai tuvākā apkārtnē pie pazīstamiem cilvēkiem.
Lai bērni paši piedalītos izbraukuma līdzfinansēšanā, lūdzam organizēt skolēnu un vecāku akcijas: krāmu tirdziņus, grāmatu izsoles, pašizgatavotu lietu, dāvanu vai pašceptu saldumu tirdziņus.
Mācību darbs
Mācību darbs notiek, bērniem strādājot pie noteiktām tēmām no dabas vai sociālajām zinībām, vai latviešu valodas. Bērni strādā pēc individuāla nedēļas plāna.
Tēmas:
Visu mācību priekšmetu obligātās tēmas skolotāji apvieno 3-gadu ciklā, atļaujot skolēniem pašiem izvēlēties tematus, pie kuriem tie strādās. Skolotājs uzmanīgi seko līdzi, lai bērns integrēti apgūst visas nepieciešamās zināšanas un prasmes.
Piemēram, dažas lielās tēmas:
- - Saskatīt un saprast dabu: „Laika apstākļi dažādos gadalaikos”, „Dzīvība mežā” utt.
- - Veselības uzlabošana: „Kad cilvēks jūtas labi?”, „Ķermeņa higiēna”, „Piecas maņas” utt.
- - Orientēšanās telpā un laikā: „Kalendārs”, „Debesspuses” utt.
- - Dzīve un darbs: „Dažādas profesijas”, „Senie amati” utt.
- - Mediji: Prese (avīzes un žurnāli), televīzija utt.
Atsevišķi uzdevumi:
Divreiz gadā projekta darbs pie brīvās tēmas.
Mīļākās grāmatas prezentācija 1 x semestrī.
Grupas projekts vienreiz gadā (3-4 bērnu grupa strādā kopā pie viena izvēlēta temata).
Aktuālāko notikumu apskatīšana: olimpiāde, Dziesmu svētki, R.Paulam -75 u.c.
„Es – grāmata”
Vienreiz gadā pirmajā saimē 1 nedēļa tiek veltīta paša bērna personībai.
Tiek veidota grāmata par bērnu.
Pirmajā gadā vecāki iekārto grāmatu par bērnu – ar fotogrāfijām sākot no piedzimšanas vai agrāk un īsiem aprakstiem par bērnu (viegli salasāmā rokrakstā).
Var pievienot dažādas mīļas lietiņas pēc izvēles.
Katru gadu grāmata tiek papildināta.
„Es-grāmatas” uzdevums ir palīdzēt bērnam iepazīt un saprast pašam sevi: savu ķermeni, raksturu, patikšanu un antipātijas, ģimeni, draugus.
Grāmatu var veidot no kopā saspraustām lapām, kurās vēlāk var pievienot darba lapas, zīmējumus utt.
Bērna patstāvības veidošanās
No bērniem skola sagaida, ka viņi iemācās strādāt patstāvīgi un prot plānot savu darbu un laiku. Pirmajā gadā skolotāja virza ar stundu un dienas plānu palīdzību. Sākumā nepieciešams iemācīties lasīt, rakstīt un rēķināt.
Tomēr arī mazākie pamazām sāk īstenot savus nedēļas plānus.
Svarīgi, lai bērni paši meklē materiālus, no kuriem mācīties (grāmatas, avīzes, žurnālus). Arī informāciju par tēmu bērni meklē paši; grāmatās, internetā vai apjautājot vecākus. Svarīgi iemācīties lietot enciklopēdijas un citus uzziņu materiālus.
Mājas uzdevumi:
Vecāku atbalsts mājās:
- - izlasīt un iepazīties ar nedēļas mērķiem un to īstenošanu,
- - sākumā regulāri vingrināties lasīšanā,
- - lasīt kopā ar bērnu un palīdzēt atrast materiālus,
- - paskatīties, vai bērnam nav līdzi iesāktas darba lapas vai uzdevumi, kas jāpabeidz mājās,
- - palīdzēt bērnam sagatavot prezentāciju vai atskaiti, ļaut viņam to izmēģināt Jūsu klātbūtnē;
- - palīdzēt iemācīties rakstīt glīti. Var palūgt kaut ko uzrakstīt, patrenēties rakstīt diktātus.
Vai tas nozīmē, ka bērniem nav mājas darbu?
Tas nozīmē, ka bērnam mājās nav katru dienu jāpilda noteikti uzdevumi noteiktās grāmatas lappusēs noteiktos priekšmetos.
Bet tas nozīmē, ka bērni apzinās, ka viņi ir līdzatbildīgi par saviem mācību rezultātiem, un gadījumos, ja viņiem ir problēmas saprast kādu vielu vai nav paspējuši kaut ko pabeigt skolā, viņiem pie tā jāpiestrādā mājās vai jāpatrenējas kāds konkrēts uzdevums: lasīšana uz laiku, diktātu rakstīšana, vārdiņi svešvalodā u.c.
Kā arī, protams, jāpaņem darbam nepieciešamie materiāli: mapes, šķēres, papīri, līme utt.
Tāpēc var teikt, ka galvenais mājas darbs ir regulāri un patstāvīgi sakravāt somu, lai paņemtu līdzi uz skolu vajadzīgās lietas.
Brīvā tēma
Brīvā tēma nozīmē, ka bērni paši izvēlas, pie kādas tēmas strādāt. Šī izvēle patiešām ir pilnīgi patstāvīga. Lai strādātu pie brīvās tēmas, ir jāiemāca bērnam izvēlēties un apstrādāt informāciju un parādīt, kā strukturēt tekstu. Piemēram, pētot dzīvniekus, ir noteikti plāna punkti, kas jāievēro – izskats, barība, vairošanās, kur dzīvo utt.