Kāpēc vajadzīga citāda skola?
Paradigmu maiņa izglītībā
Salīdzinošs skatījums
|
Vecā paradigma |
Jaunā paradigma
|
|
1. 1. Mācīšanās zem kontroles spiediena. |
1. Izglītība ir nepārtraukts process un katru dienu cilvēks gūst jaunus panākumus.
|
|
2. Panākumu rādītājs ir procentuāli nedaudzie “veiksminieki”- teicamnieki, bet ko pārējie…? |
2. Ikviena skolēna samēroti panākumi ir izglītības mērķa galvenā jēga.
|
|
3. Orientācija uz sacensībām. |
3. Orientācija uz sadarbību.
|
|
4. Mācību stunda ir lineāra, un tajā dominē viens komunikācijas veids. |
4. Mācības – mācīšana un mācīšanās - noris pa spirāli, īstenojot sistemātiskus uzlabojumus un gūstot panākumus.
|
|
5. Orientācija uz skolēnu sekmēm, skolēnu dalīšana sekmīgajos un nesekmīgajos. |
5. Orientācija uz pedagoģisko procesu: panākumi un rezultāti ir svarīgi,taču virzība uz panākumiem – vēl svarīgāka.
|
|
6. Dzīve vispār, bet it sevišķi skolēna dzīve ir nozīmīga tikai tad, ja viņš uzrāda labas sekmes. Procesam, kurā skolēns gūst panākumus, nav liela nozīme.
|
6. Dzīve ir ceļojums, un tās nozīmību nosaka interese par dzīvi, mīlestību, izglītošanos. Vissvarīgākais ir sevis izglītošana mūža garumā. |
|
7. Sistēmai un tās procesiem ir nozīme tikai līdz brīdim, kad sasniegts gala mērķis – izdots diploms, bet nav svarīgs veids, kādā tas tika sasniegts (“mērķis attaisno sistēmu”).
|
7. Sistēmas integritāte un tās atbilstība dzīvei -vitalitāte ir regulāri jāoptimizē. |
|
8. Darba uzdevums ir obligāti jāizpilda, bet par uzdevuma veicēja gandarījumu nav jārūpējas. |
8. Darbs ir goda lieta, tam jābūt subjektīvi nozīmīgam un jāspēcina darītājs.
|
|
9. Skola ir skolēnu mācīšanas iestāde. Pats skolēns ir pasīvs, skolotājs – aktīvs. |
9. Skola ir izglītības iestāde, tajā gan skolotājs, gan skolēni mācās, kā labāk paveikt kopējo darbu.
|
|
10. Skolotāji viens no otra ir izolēti gan laikā, gan telpā. |
10. Skolotāji sadarbojas savstarpēji un ar skolēnu grupām, un panākumi ir visiem kopēji.
|
|
11. Administrācija uzlūkojama par skolotāju dabisku pretinieku un pārraugu. |
11. Administrators ir komandas loceklis un palīgs to šķēršļu novēršanā, kuri traucē skolotājiem un skolēniem gūt panākumus.
|
|
12. Skolotājs ir dabisks skolēna pretinieks (varbūt pat ienaidnieks). |
12. Skolotājs ir mācību komandas loceklis.
|
|
13. Autoritāra un hierarhiska sistēma. Vada sarežģītu kompleksu, kontrolē norises. Pastāv bailes no varas un pārspēka. |
13. Vadīšana ir palīdzība, kura balstīta uz profesionālo iztēli; vadītājs vienlaicīgi ir arī faktiskais līderis.
|
|
14. Centralizēta mācību plānu un programmu izpildes un skolotāja darba kontrole (stundā, dienā, gadā). |
14. Vispirms katra konkrēta notikuma, norises, metožu lietojuma paškontrole.
|
|
15. Disciplīna – visiem viena. |
15. Daudzveidīga pašdisciplinēšana, kura netraucē citiem.
|
|
16. Patiesība ir viena, turklāt tā ir objektīva un tādēļ arī ir viena pareizā atbilde uz skolotāja jautājumu.
|
16. Ir objektīva un subjektīva patiesība, tās noskaidro skolotājs un skolēni jautājumu krustugunīs. |
|
17. Kontrole = pārbaude kā galvenais līdzeklis mācību procesa rezultātu novērtēšanā. |
17. Kontrole palīdz atrast mācību procesa pilnveides variantus.
|
|
18. Metodika ievirzīta tā, lai ģenerētu pareizās atbildes uz iepriekš sagatavotiem jautājumiem. |
18. Metodiskās nostādnes ir tādas, kuras rosina ar jautājumu uzdošanu gūt arvien pilnīgāku problēmu izpratni un izstrādāt problēmas atrisināšanas veidus.
|
|
19. Skolotājs sniedz informāciju, skolēni to iegaumē, bet vēlāk lielāko daļu no tās aizmirst. |
19. Iedibina tādu mācību stilu, kad skolēni mācās no skolotāja, skolēniem un dažādiem avotiem; īsteno savus uzskatus ar nolūku veicināt pozitīvas izmaiņas reālajā dzīvē.
|
|
20. Vecāki ir ārpus skolas. Ja viņi arī apjauš kaut ko sliktu, tad tomēr neiejaucas skolas dzīvē. |
20. Vecāki ir skolas partneri. Viņi ir skolēnu progresa integrāla daļa visā skolas laikā.
|
|
22. Cilvēki novadā neņem dalību skolas dzīvē, nelepojas ar savu skolu. |
22. Cilvēki ir aicināti darīt skolai labu, ziedot tai savu laiku, enerģiju, talantu.
|
|
23. Skolu uztur par valsts subsidētiem līdzekļiem. |
23. Skolu uztur par valsts subsidētiem līdzekļiem, bet pašu spēkiem iekārto pedagoģisko vidi.
|
|
22. Gala rezultāts – skolēni ir skolas produkts. |
22. Skolēns ir savas darbības produkts. Skolēns grib sistemātiski pilnveidoties un palīdz to veikt citiem. |
(Pēc A. Lankas „Pedagoģiskais process”)