Viss mostas, atdzīvojas. Daba mums čukst priekšā, kā mosties tai līdzi un pārvarēt grūtības, jaunu dvesmu rast ne tikai vidē sev apkārt, bet pašiem sevī – prātā, miesā un garā. Piedzīvo savu pavasari!
Kad ziemas drēbes nomestas un garie tumsas vakari pavadīti sapņojot, laiks sapņus pārvērst darbos. Daba mostas, un pavasaris pašlaik ir savā pilnbriedā – ar karsto pavasara sauli, pirmajām salnām, pērkonu, drēgniem rītiem, putnu vīterošanu, pumpuriem, kukaiņu čaklumu un dzērvju klaigām.
Katra puķe pirms ziedēšanas, pumpurs pirms plaukšanas un zāles stiebrs pirms izlīšanas pārvar zināmas grūtības – zeme spiež, salna kož, zaķis grauž un kurmis izrok saknes. Pavasarim parādoties aiz apvāršņa, mēs steidzam talkā iet un līdzēt. Atjaunots tas, kas smagās sniega segas skarts, nogrābtas vecās un gana padilušās lapas, sargāti augi no salnām, sakopts ziemas laikā nevīžīgi piegružotais. Vide mums apkārt top tīra – svaigi nopucētais logs paver jaunu skatu, skaidrāku un spožāku, savukārt veco krāmu izvākšana no mājām rod vietu jaunajam. Pavasarī mostas latvieša talkotāja gars.
Ieelpo dzidro un reibinošo gaisu! Pārvari tumšās domas gluži kā Saule! Tiecies uz augšu gluži kā zāle pret debesīm! Strādā kā bite! Uzkāp kalnā un dziedi kā putns, lai balss un gaviles dod enerģiju jaunajam dzīves cēlienam. Āra darbus darot, prāto, kādas puķes pīsi vasaras saulgriežu vainagā, ko vēlēsi sev un citiem. Darini sev ko jaunu kā bērzi ar zaļajiem diegiem šuj sev villaini! Rodi veldzējumu pavasara sulās! Iesāc jaunas apņemšanās un darbus gluži kā upe kustas, izkusušo ledāju ūdeņus aizvadot. Vēro, kā saules zaķīši spēlējas! Rodi sevī pavasara līksmi, esot vairāk dabā un pamanot izmaiņas! Dzīvība dabā atgādina, ka paši esam dzīvi.
Lai top!
Foto: Inese Bērziņa